Partijas un banku reputācijas aptraipītāju meklējumos: par izdarīto atskaitās ZZS  (83)

Raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" otrdien viesojās ZZS pārstāvji - Ministru prezidents Māris Kučinskis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kā arī apvienības valdes priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītāj vietnieks Armands Krauze. Diskusija ir daļa no raidījumu sērijas "Par ko balsot?"

Raidījumā politiķi atzina, ka valdībā apstiprinātās izmaiņas, kas paredz mācīšanos 1. klasē no sešu gadu vecuma, un par kurām jālemj Saeimai, nevajadzētu ieviest jau šogad.

Savukārt Kučinska ieskatā vienīgais ZZS priekšvēlēšanu programmā iekļautais, bet neizpildītais punkts bijis solījums nepalielināt mikrouzņēmumu nodokli.

ZZS šajās Saeimas vēlēšanās startēs kā premjera partija. Iepriekšējās – 12. Saeimas – vēlēšanās pēc vēlētāju atbalsta tā ierindojās trešajā vietā, iegūstot 19,53% no balsīm un 21 vietu parlamentā. Partiju valdībā pārstāv premjers un pieci ministri – aizsardzības, finanšu, satiksmes, zemkopības un veselības ministre. ZZS, apvienojoties LZS un LZP, tika izveidota 2002. gadā, šodien tai ir sadarbības līgumi ar partiju "Latvijai un Venstpilij", Liepājas partiju, Līvānu biedrību un Daugavpils novada partiju.

Kā ziņots, "Delfi TV ar Jāni Domburu" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno diskusiju sēriju "Par ko balsot?". Pirmā šīs sērijas daļa tiešraidē skatāma divu nedēļu garumā, sākot ar 14. maiju. Šajās diskusijās katru darba dienu notiek sarunas ar partiju līderiem par Latvijas politiskajiem spēkiem, to līdzšinējo darbību, konkurenci un potenciāliem piedāvājumiem.

ZZS 13. Saeimas vēlēšanās par Ministru prezidenta amata kandidātu atkal lēmusi virzīt Kučinski. Viņš apliecina, ka premjera amatu ir gatavs ieņemt līdz 2022. gada beigām. Pirmkārt, ir daudz iesāktu darbu, kas jāpabeidz. Otrkārt, kā skaidro Kučinskis, "slikts ir tas karavīrs, kas pēkšņi nobīstas no kaut kā". Plinti mest krūmos politiķis nav gatavs.

Intervijā premjers atzīst, ka līdz šim ZZS nav izdevies iekarot krievvalodīgos vēlētājus, taču savienība grasās to darīt. Kā uzsver Kučinskis, to veicinās tādi saliedējošie pasākumi kā skolu latviskošanu un citi.

Lielas cerības, ka krievvalodīgo balsis ZZS iegūs jau nākamajās Saeimas vēlēšanās nav, atzīst premjers. Krauze gan norāda, ka ZZS mērķtiecīgi nekaros par "Saskaņas" vēlētāju balsīm. Partija cer piesaistīt vēl neizlēmušos vēlētājus.

"Mēs esam nacionāla partija, mēs nekādā gadījumā ar reklāmām krievu valodā neuzrunāsim krievu vēlētāju," uzsver Krauze.

Minētais balsojums izraisīja Latvijas sabiedrības un viņas partijas biedru sašutumu, taču Grigule savas rīcības motīvus ilgstoši nepaskaidroja.

Krauze skaidro, ka partija jutusi atbildību par Grigules rīcību, tieši tāpēc viņa vairs nav ne LZS biedrs, ne ZZS deputāte. Tikmēr premjers pieļauj, ka partija uzticējās politiķei. Viņš uzsver, ka ZZS ir ļoti augsts "demokrātijas process".

Savukārt sākotnēji no ZZS 12. Saeimā ievēlētais deputāts Rihards Eigims ("Mūsu partija"), kurš šobrīd ir Daugavpils mērs, izpelnījies Valsts valodas centra (VVC) uzmanību. Maija sākumā VVC paziņoja, ka par valsts valodas nelietošanu augstākā līmeņa otrajā pakāpē vērsīsies tiesā ar prasību anulēt Eigima deputāta mandātu.

Krauze gan pauž neizpratni, jo Eigims latviski runājot ļoti labi, akcents ir manāms, taču tas problēmas nav sagādājis. Viņš gan aizdomājas un secina: "Saeimas deputātam tāds līmenis, acīmredzot, nav vajadzīgs kā pašvaldības deputātam."

Tikmēr Kučinskis vērš uzmanību, ka Daugavpilī ir augstas iekšējās intrigas, tāpēc viņš uz šo situāciju raugās uzmanīgi.

Politiķi ir arī atturīgi komentāros par Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS), kura vārds izskanējis saistībā ar kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu. Bergmanis atbildību atstāj uz Jūrmalas iedzīvotāju pleciem: "Man nav pamats neuzticēties Jūrmalas iedzīvotājiem. Viņiem bija iespēja to savu mandātu viņam neuzticēt, bet mēs redzam, ka tas mandāts ir ļoti, ļoti liels uzticības mandāts."

Savukārt ziņa, ka Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kurš šajā parlamenta sasaukumā pārstāvēja Ingunas Sudrabas partiju, "piekritis piedāvājumam" 13. Saeimas vēlēšanās kandidēt no ZZS saraksta, politiķiem ir jaunums. Kučinskis aicina prasīt komentārus "aicinātājiem", tikmēr Bergmanis sola pēc raidījuma noskaidrot sīkāk par šo situāciju LZP valdes sēdē.

Premjers gan vērš uzmanību, ka Kūtris ir inteliģents, gudrs un "visnotaļ cienījams cilvēks". "Tā pa īstam "No sirds Latvijai" tā par partiju nemaz neizveidojās, būsim godīgi," secina Kučinskis. Ministru prezidents uzsver, ka kandidātu uz 13. Saeimas vēlēšanām ZZS rindās netrūkst, jauni nezināmi cilvēki sarakstos nebūšot.

Vaicāts, kāda ir "iekšējā ticība", vai Ventspils mērs Aivars Lembergs ir vai nav vainīgs kriminālnoziegumu izdarīšanā, Krauze atcērt, ka tic Latvijas tieslietu sistēmai. "Pirms tiesas lēmuma tagad pateikt – vainīgs, nevainīgs, tad jūs vēlaties, lai mēs pārņemam jau tiesas funkcijas?" vaicā Krauze.

Tikmēr premjers atgādina, ka Lembergs vairākas tiesas jau ir vinnējis, un, "ja ir kādas arī vēl izmeklēšanas, lai to nosaka tiesa". Tiesa gan, šīs Lemberga uzvarētās tiesas neattiecas uz krimināllietu, kurā viņš tiek turēts aizdomaš par smagiem koruptīviem pārkāpumiem. Savukārt Bergmanis norāda, ka nezina konkrētās lietas materiālus, vien tik, cik publiskajā telpā izskanējis. "Es šajā gadījumā piekrītu Armandam [Krauzem], kurš teica: mēs tiešām nevaram būt augstāki par tiesu," secina aizsardzības ministrs.

Sarunā Krauze atgādina, ka 1990. gada 4. maijā Lembergs balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. "Es uzticos cilvēkam, kurš ir balsojis par Latvijas neatkarību," uzsver parlamentārietis.

"ABLV Bank" viens no lielākajiem akcionāriem Oļegs Fiļs 2016. gadā ZZS ziedojis 15 tūkstošus eiro, arī tā sauktās "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā apsūdzētais Mārtiņš Krūms pērn kopumā ZZS noziedojis 15 tūkstošus eiro.

Gan Krauze, gan Kučinskis uzsver, ka šobrīd abi minētie vīrieši partijai neziedo. Premjers norāda, ka šobrīd "visi minētie puiši ir no trases nost". Savukārt Krauze pauž: "Es pilnībā varu apliecināt, ka mums finansētāji visi ir zināmi, viņi arī ir redzami jums."

14. maijā LZP priekšsēdētājs Edgars Tavars sociālajā tīklā "Twitter" publicēja fotogrāfijas, kur viņš un veselības ministre Anda Čakša (ZZS), kā pats norādījis, apspriež vēlēšanu stratēģijas veidošanu ar "pasaules vienu no slavenākajiem politikas stratēģiem un konsultantiem, Tonija Blēra sabiedrisko attiecību vadītāju Alisteru Kempbelu".

Krauze, ieraugot tvītu un fotogrāfijas, uzsver, ka runa nav par ZZS vēlēšanu stratēģiju. "Šajās vēlēšanās ZZS iet kā vienots spēks. Tā nav kā pašvaldību velēšanās – Zaļā partijā atsevišķos novados atsevišķi, atsevišķos kopā. Šoreiz tā ir ZZS kopējā vēlēšanu kampaņa. Mēs savā kampaņā neesam piesaistījuši nevienu kompāniju. Mēs paši pa tiešo. Mūsu biedri, partijas biedri, darbinieki – mēs interesējamies gan par medijiem, gan par televīziju, par radio," situāciju iezīmē parlamentārietis.

Deputāts norāda, ka Tavars ar Kempbelu ticies kā LZP pārstāvis. Kempbels nekad nebūs ZZS konsultants, uzsver Krauze. Viņš gan pieļauj, ka tikšanās laikā pārrunātas nākamās pašvaldību vēlēšanas.

Tikmēr Bergmanis ir apņēmības pilns pēc raidījuma valdes sēdē Tavaram pajautāt arī par šo tikšanos, savukārt Kučinskis, ar interesi vērojot fotogrāfijas, pauž, ka "sociālajos tīklos jau katrs grib ar kaut ko palepoties".

Jau ilgu laiku ZZS tiek pārmests fakts, ka kopā apvienojušies gan zemnieki, gan zaļie, kas lielākoties tomēr nav vienā frontes pusē. Uz jautājumu par to, kā izdodas ar to sadzīvot, Kučinskis atbild, ka arī Merkele viņam to jautājusi, taču "patiesībā šis dod iespēju racionālam balansam". Premjers atzīst, ka ZZS starpā nereti ir "ļoti karsti strīdi", taču vienmēr tiekot atrasts vidusceļš.

"Es domāju, ka mūsu modelis ir perspektīvs vispār Eiropas kontekstā. Zaļie ar zemniekiem kopā. Jo tikai pie viena galda sēžot, var izdiskutēt un pie kaut kāda kopsaucēja nākt. Pretējā gadījumā zemnieks sēž traktorā un ar lauku, bet zaļie sēž kokos un izkar plakātus," paskaidro Krauze. Arī Bergmanis piekrīt kolēģiem un norāda, ka "samērīgums ir tas galvenais".

Savukārt, kad tiek jautāts, kā tas nākas, ka Latvijas Zaļā partija pēdējo gadu laikā nav nākusi ar skaļām iniciatīvām vai protestiem, kā to šāda veida politiskie spēki parasti pasaulē dara, Kučinskis atbild: "Bet vai vajag?"

Runājot par faktu, ka ārvalstu investīciju skaits pēdējo gadu laikā Latvijā nav būtiski audzis, premjers piemetina, ka īpaši krīt uzņēmēju ieguldījumi augtajās tehnoloģijās. Pie vainas gan neesot investīciju vide: "Programmas, lai cik viņas ir labas uz augstajām tehnoloģijām, tās šobrīd ir maz pieprasītas, un tā ir problēma."

Kučinskim tiek atgādināts, ka viņa valdības laikā daudz runāts par investoru piesaisti nacionālajai aviokompānijai airBaltic, taču tas joprojām nav noticis. "Mums nebija airBaltic gadījumā nevienu brīdi doma, ka airBaltic investīcijas vajag par visu varu. Investīcijas bija vajadzīgas, lai airBaltic kļūtu lielāks, spēcīgāks. Šobrīd pēdējais mūsu lēmums ir paplašināties jau ar saviem spēkiem," atklāj ministru prezidents. Sarunas turpinājumā viņš piebilst, ka "investīciju meklēšana joprojām turpinās", taču neesot par katru cenu jāķeras klāt pirmajam pretimnācējam, kas sola ieguldīt.

Turpinot investīciju tēmu, politiķi atzīst, ka lielas cerības liek uz aizsardzības jomu. Bergmanis stāsta, ka "lielas militārās kompānijas lūkojas šeit pēc partneriem un ir gatavas investēt naudu, lai attīstītu šeit ražošanu". Ar ražošanu ministrs saprotot "nepieciešamo mūsu bruņotajiem spēkiem un, iespējams, tālākai tirgošanai".

Tāpat netiek aizmirsts "Valkas olu fermas gadījums", proti, ukraiņu investors pierobežā vēlas celt olu fermu, taču, tā kā tas varētu radīt smaku, ražotne plānota ārpus apdzīvotas vietas, un tam nepieciešams Latvijas Valsts mežu gabals. Nodot valsts zemi pašvaldības īpašumā drīkst vien atsevišķos gadījumos, piemēram, ceļa izbūvei, un Zemkopības ministrija nevēlas mainīt likumu, lai atvieglotu rūpnīcas celšanu. Kučinskis saka: Valkas priekšsēdi Ventu Armandu Kraukli varot saprast, jo viņš vēlas ražošanu un jaunas darba vietas, taču valsts mežus tā vienkārši dāļāt gan neesot laba doma. "Viņi var ienākt Latvijā, viņi var pirkt privātās zemes, bet viņi uzreiz grib kaut kādu leiputriju, ka viņiem valsts kaut ko iedos, viņi grib valsts mežus. Tā nebūs, ka mēs tagad ārzemniekiem izdalīsim valsts mežus pa labi un pa kreisi," uzsver Krauze.

"Investīcijas ir, bet tās nav grandiozas. (...)Tā laikam arī ir mūsu problēma kaut kur ar Bergmaņa kungu, ka mēs nenākam ar ļoti skaļiem paziņojumiem, ka tūliņ ir rekur ražotne," spriež Kučinskis un piebilst, ka priekšroka vienmēr tiks dota vietējiem ražotājiem, jo "investīcijas ir nepieciešamas, bet ne jau par katru cenu".

Pašlaik bankas ar lielām aizdomām raugās uz visas naudas izcelsmi, raidījumā atzīst Kučinskis. "Banku asociācija pat nodibināja ombudu, lai risinātu tādus jautājums, kur, iespējams, kādam dara pāri nepamatoti," informē premjers.

"Mums šobrīd diemžēl ir vajadzīgs atkopšanās laiks, kas nebūs īss," par reputācijas atgūšanu saka Kučinskis.

Uz Dombura jautājumu par to, kurš ir atbildīgs par reputācijas pazaudēšanu Kučinskis uzsvēra, ka "reputācija nepazuda vienā dienā, reputācija nepazuda vienā mēnesī, reputācija pazuda tajā ilgajā laikā kopš tā brīža, kad tika paziņots par Latvijas Šveici".

Viņš atgādināja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadība tika nomainīta tajā pašā laikā, kad Kučinskis sāka pildīt premjera amata pienākumus. Tomēr premjers uzsver, ka FKTK pašreizējam vadītājam Pēteram Putniņam nav nekādu pārmetumu ne no Latvijas sabiedrotajiem, ne uzraugošajām institūcijām, ar ko Latvija sadarbojas. "Šobrīd Putniņa kungs ir viens no tiem, kas, protams, visu šo smagumu būs spiests arī iznest."

Vainīgie tiekot meklēti jomās, kur var iejaukties tiesībsargi. Pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") ziņojuma par iespējamiem pārkāpumiem bankā "ABLV Bank" izmeklēšanā esot piecas vai četras epizodes, teica premjers.

Par to, ka 2014. gadā Latvija neatbalstīja Eiropas Savienības sankciju vēršanu pret tā brīža Krievijas dzelzceļa vadītāju Vladimiru Jakuņinu, Kučinskis saka: "Tur laikam vēl bija lielas cerības, jo [tā laika "Latvijas Dzelzceļa" vadītāja Uģa] Magoņa faktors… Joprojām tas mīts ir tāds, ka viņš sakārtoja attiecības, tāpēc nāca kravas. Lai gan, ja mēs paskatāmies jau Krievijas 2000. gadu sākuma paziņojumus, šī lejupslīde bija prognozējama."

Politiķis atzīst, ka arī "mēs sūtītu caur savām ostām", ļaujot noprast, ka izprot Krievijas lēmumu pārvirzīt kravu plūsmas no Baltijas ostām uz savējām.

Savukārt attiecībā uz tālākiem mēģinājumiem panākt labvēlīgāku attieksmi pret Latviju no Krievijas puses, iebilstot pret sankcijām pret šo valsti, Kučinskis secina, ka "visi šie mēģinājumi bijuši neveiksmīgi" un sekas ir vēl ļaunākas.

Domburs gan Kučinskim atgādināja arī par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) slepeno tikšanos ar Krievijas premjerministra vietnieku Arkādiju Dvorkoviču 2016. gada vasarā. Toreiz politiķi mēģināja panākt Latvijas zivju konservu eksporta atjaunošanu uz Krieviju. "Tas bija Dūklava kunga mēģinājums skatīties, vai ir iespējams to caur citiem ceļiem izdarīt," skaidro premjers. Pieredze tika gūta, un secinājums ir: tas nav iespējams un nekādu izņēmumu no Eiropas sankcijām nevar būt. "Mēs esam Eiropas Savienībā," uzsver Kučinskis.

Krauze piebilst, ka šajā laikā Latvijas ražotāji pārorientējušies, piemēram, uz Skandināvijas tirgu. "[Krievijas] tirgus ir ļoti bīstams, ja kāds riskē, tas ir viņu risks," uzskata Kučinskis. "Mēģinājumi kaut ko izdarīt pa sētas durvīm bijuši neveiksmīgi. Mums ir jāapzinās, ka mēs esam Eiropas Savienības sastāvdaļa, patstāvīga liela valsts, svarīga valsts, jo atrodamies uz robežas, un mums eksperimentēt nevajag.

Premjera ieskatā ar šī gada sākumu ieviestā nodokļu reforma ir mazinājusi nevienlīdzību. "Sākotnējais projekts par neapliekamā minimuma celšanu bija daudz augstāks, pēc tam bija politiska izšķiršanās atbalstīt ģimenes ar bērniem," atgādina Kučinskis.

Džini koeficienta dati liecina, ka vēl 2016. gadā Latvija nevienlīdzības ziņā bija starp sliktākajām valstīm Eiropā. Situācija uzlabosies, un 2020. gadā "mums pilnīgi noteikti jābūt virs Igaunijas", sola valdības vadītājs.

Kučinskis piekrīt, ka pašreizējais pensiju apmērs Latvijā nav cieņpilnas politikas rezultāts, tomēr "jautājums ir, ar ko salīdzina". Bez nodokļiem, ko sociālajā budžetā samaksā iedzīvotāji un uzņēmēji, nav cita avota, norāda valdības vadītājs.

No šobrīd iekasētajiem nodokļiem trešā daļa aiziet pensijā, un šobrīd nav iespējas celt nodokļus, teic politiķis.

Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pagājušā gada novembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume teica: "Mums nav naudas budžetā tādēļ, ka ar korupcijas palīdzību tā vienkārši tiek nozagta." Uz jautājumu, kur tā tiek nozagta, Straume atbildēja – publiskajos iepirkumos.

"Vēl nozagt var," atzīst Kučinskis. Viņš uzsver, ka šobrīd kapacitāte visiem uzraugiem ir pieaugusi. Tas neattiecas tikai uz KNAB, bet arī naudas atmazgāšanas novēršanas kontroles dienestu, finanšu uzraugiem. "Lai cik nepopulāri būtu ieviest konta apgrozījuma ziņojumus, visi tie ir priekšdarbi, kas ir izdarīti," uzsver politiķis.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta mājaslapā publicētajiem datiem Latvijas ceļu kopējais stāvoklis ir otrais sliktākais Eiropas Savienībā.

Premjers atzīst, ka pie Latvijas iedzīvotāju blīvuma izremontēt pilnīgi visu ceļu tīklu būs liels izaicinājums jebkurai valdībai. "Tajā vietā, kur klāts jaunais asfalts, atbildība netiek nodrošināta, tas ir atbildības jautājums," viņš piebilst.

Bergmanis piebilst, ka nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tiks izdalīts finansējums drošībai un mobilitātei. Premjers paskaidro, ka Eiropas Savienība grasās atvēlēt finansējumu robežu aizsardzībai caur jaunu fondu, kura līdzekļi paredzēti infrastruktūras nodrošināšanai.

Premjers sola, ka veselības aprūpes reforma "tiks novesta līdz galam". Tas nozīmē nodrošināt "skaidrus nosacījumus gan pieejamībai, gan tam kur kādas slimības var ārstēt".

Šobrīd skaidrus nosacījums iegūt vēl nevar, jo ir vēl jāpiešķir papildu finansējums un e-veselības sistēmai ir jāparāda pilna aina par visām naudas plūsmām.

Kučinska redzējumā Latvijas mērķis ir būt attīstītai Eiropas Savienības valstij ar pakāpeniski samazinātu sociālo nevienlīdzību, augsti attīstītu un kvalitatīvu izglītību visos līmeņos un valsts pakalpojumiem, it īpaši veselības aprūpi.

Aizsardzības ministrs piebilst, ka "mēs esam par drošu valsti", kas viņa ieskatā šobrīd jau tā ir, bet ne visi to novērtē. Ministrs uzsver, ka Rietumeiropā terorisma draudi ir daudz lielāki nekā Latvijā.

Krauze pie šiem mērķiem piemin arī valsts un iedzīvotāju pārticību.

Savukārt attiecībā uz optimālo vēlēšanu rezultātu Kučinskis saka: "Fons, protams, ir satraucošs. Parasti vienmēr Latvijai bijis kāds jauns brīnumdaris, šobrīd īsti nav, un tas ir liels izaicinājums - 30% neizlēmušo."

Viņš ironizē, ka galvenais, kas traucē valdības darbam, ir vēlēšanas, jo vēl ir daudz darbu, kas jāizdara. Premjers vēlas, lai arī nākamajā Saeimā koalīciju veidotu ZZS, Nacionālā apvienība un "Vienotība".

Bergmanis piebilst, ka labprāt nākamajā Saeimā redzētu jaunus cilvēkus, kam būtu vēlme uzlabot un darīt labāku šo valsti.