Lembergijas un padomijas apkarotāji: 'Attīstībai/Par!' atbild par darbiem un solījumiem  (103)

Tāpat politiskā spēka pārstāvji uzskata, ka reforma, kas nosaka, ka vispārējās izglītības iestādes pakāpeniski pāries uz mācībām valsts valodā, ir kļūdaina un iet uz nepareizo mērķi.

Aprīļa beigās "Latvijas attīstībai", "Par!" un "Izaugsme" apvienojās zem viena nosaukuma – "Attīstībai/Par!". Apvienības pārstāvji norāda, ka viņu priekšvēlēšanu kampaņas mērķis ir "pārliecinošs starts 13. Saeimas vēlēšanās, lai parlamentā un valdībā ienāktu jauni cilvēki ar pasaules pieredzi un izglītību un pārvarētu varas elites stagnāciju, kuras dēļ Latvija atpaliek no kaimiņiem un cilvēki turpina aizbraukt". Apvienībā ir vairāk nekā 1200 biedru.

Kā ziņots, "Delfi TV ar Jāni Domburu" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno diskusiju sēriju "Par ko balsot?". Pirmā šīs sērijas daļa tiešraidē skatāma divu nedēļu garumā, sākot ar 14. maiju. Šajās diskusijās katru darba dienu notiek sarunas ar partiju līderiem par Latvijas politiskajiem spēkiem, to līdzšinējo darbību, konkurenci un potenciāliem piedāvājumiem.

Vaicāts, vai būs "Attīstībai/Par!" izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts, kustības "Par!" biedrs un Latvijas Universitātes asociētais profesors Kaščejevs atbild, ka vispirms gan ir jānotiek Saeimas vēlēšanām.

"Nu, redziet – man nav vienaldzīga politika, man nav vienaldzīga arī Latvijas izglītības un zinātnes sistēma. Vai tā ir tā labākā loma, kurā es varu šo sistēmu pilnveidot un palīdzēt attīstībai "Attīstībai/Par!" īstenoties? To mēs vēl redzēsim un spriedīsim, stādot vēlēšanu sarakstus," skaidro profesors. "Par!" biedrs lēmumu par kandidēšanu Saeimas vēlēšanās vēl nav pieņēmis.

Apvienības "Attīstībai/Par!" darbs ar kandidātu sarakstu tik tikko sācies, līdz ar to nav skaidrs, vai kandidēs arī vienas no apvienības, iespējams, atpazīstamākajām "sejām". Vēl nav zināms ne tikai tas, vai sarakstā būs atrodams Kaščejeva vārds, bet arī mācītāja Jura Cālīša un zinātnieka Andra Ambaiņa vārdi.

"Mums šobrīd ir vairāk nekā 130 kandidātu kopumā, kurus mēs esam atlasījuši. Tagad ar tiem 130 kandidātiem – tas ir vairāk nekā kandidātu sarakstā var būt – vēl notiek tālāks darbs, sagatavošana un tā tālāk," saka Pūce.

Savu vēlmi kandidēt Saeimas vēlēšanās apliecinājusi Rīgas domes deputāte Anete Jēkabsone-Žogota (LRA), valsts pārvaldes eksperte Vita Tērauda ("Par!"), politikas analītiķe Marija Golubeva ("Par!") un uzņēmējs Mārtiņš Staķis ("Par!").

Pūce atzīst, ka LA un LRA tandēmu Rīgas domē šovasar "ievilka ļoti saprātīga vēlēšanu kampaņa un ļoti labi līderi, tai skaitā Mārtiņš Bondars".

LA līderis uzsver, ka Bondars, kurš nesen iestājies LA, "noteikti ir viens no kandidātiem, kas varētu kandidēt uz Saeimas vēlēšanām".

Jautāts, vai, ņemot vērā, ka Bondars ir viens no septiņām personām, no kurām pirmās instances tiesa lēma solidāri piedzīt 15 miljonus eiro "Latvijas Krājbankas" civillietā, politiķis var kandidēt, Pavļuts atkārtoti uzsver, ka darbs pie sarakstu veidošanas tiks pabeigts jūlijā.

Savukārt Pūce Bondaru aizstāv: "Mēģinājums Mārtiņam Bondaram piesiet "Krājbankas" bankrotu, mūsuprāt, vismaz, manuprāt, ir apzināta politiska provokācija viņa virzienā. Mēģinājums samazināt ļoti populāra un ļoti atpazīstama politiķa vērtību."

"Faktiski Mārtiņš Bondars ne pie kā nav vainots, viņam ir civilprasība, civilstrīds ar maksātnespējas administratoriem. Civilstrīdi ir daudziem cilvēkiem, un civilstrīdu pastāvēšana pati par sevi nav iemesls cilvēku diskvalificēt no iespējām kandidēt," uzsver LA līderis.

Ziņots, ka Saeimas deputāti – Ints Dālderis, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Lolita Čigāne – izstājušies no partijas "Kustība "Par!"". Iepriekš šie deputāti pameta partiju "Vienotība", lai dibinātu jauno partiju.

"Es domāju, ka visi labi atcerēsies, ka vairāku gadu garumā "Vienotībā" bija lielas iekšējas pretrunas. Pieminētie deputāti Ilzes Viņķeles vadībā būtībā sacēlās pret iekšējo kārtību, pret Solvitu Āboltiņu, pret stagnāciju pašu partijā un tā tālāk," stāsta Pavļuts. "Partiju mēs veidojām kopā no idejas tapšanas brīža."

"Kas notika tālāk? Kāpēc šie mūsu deputāti sabijās iziet no koalīcijas, nonākt opozīcijā? Vai viņi baidījās pazaudēt komisiju vadītāju amatus? Vai viņiem likās, ka no opozīcijas viņus neievēlēs? Vai viņi sabijās no tā, ka jaunas partijas veidošanas process bez laimes lāča, bez atlaistas Saeimas nedod milzīgu uzrāvienu?" retoriski vaicā "Par!" līderis. Viņš uzskata, ka šie politiķi "neizturēja pārbaudi jaunas partijas būvniecībā".

"Acīmredzot, tas izrādījās grūtāk nekā kādam tas sākumā likās. Un tajā brīdī, kad izrādījās, ka Āboltiņu var dabūt prom no "Vienotības"… "Vienotība", tomēr ir gana laba, lai mēģinātu ievēlēties no turienes," spriež Pavļuts.

Viņš uzsver, ka ""Vienotība" no risinājuma sen jau ir kļuvusi par daļu no problēmas. Atšķirt "Vienotību" no ZZS, man šobrīd personīgi, ir diezgan grūti."

"Es uzskatu, ka "Vienotība" sen jau saaugusi ar ZZS daudz vairāk nekā viņiem pašiem patiktos atzīt. Būtībā ["Vienotība"] sen jau vairs nedz eiropeiska, nedz liberāla partija, nedz kā citādi, kur nu vēl moderna," uzsver politiķis.

Kaščejevs uzskata, ka nevar izglītības reformu saukt par labu vai sliktu, jo tā vienkārši ir nepieciešamība. "Reforma ir jāvirza, vērtējot katru punktu, katru izpildījumu ļoti rūpīgi, kur būs vislielākie trūkumi, vislielākie ieguvumi. Bet ir jārīkojas izlēmīgi, un tas ir pozitīvi, ka valdība šo reformu virza," viņš paskaidro.

Pēc Pavļuta domām, lielākā problēma ir tā, ka viss tiek darīts vienlaicīgi – valodas jautājums, saturs, sešgadnieki, skolu tīkla optimizācija un citas lietas. "Ir viena galvenā bezatbildība, manuprāt, no Kārļa Šadurska un valdības, kas šo atbalstīja, puses, viņi neņem vērā to faktu, ka skolotājam nav jānodarbojas tikai ar reformu ieviešanu, viņam ir reāli jāmāca bērni," spriež Pūce un piebilst, ka pedagogiem šobrīd jau tā uzkrauts ļoti daudz, tāpēc jautājums par to, vai laist bērnus skolā no sešu gadu vecuma, pagaidām esot jāatliek.

Kad Pūce un Pavļuts strādāja Ekonomikas ministrijā, bija vērojams straujš OIK atļauju izsniegšanas pieaugums. "Īsā versija ir sekojoša – normatīvie akti, kas ir spēkā, ir spēkā, un ierēdnim Pūcem viņi ir jāpilda. Ja atnāk cilvēks un, atbilstoši Kalvīša un Godmaņa laikā pieņemtajiem aktiem, pieprasa atļauju, ierēdnim tā administratīvā kārtā ir jāizsniedz," radušos situāciju paskaidro Pavļuts un apgalvo, ka viņš bijis pirmais, kurš skaļi pateicis, ka šai jautājumā ir problēma. Viss gan aizkavējies, jo valdība ilgi uzklausīja un vērtēja nozares iebildumus, atļauju izsniegšanu uz to laiku nepaturot.
"Mēs centāmies to sūdus samazināt, un diezgan daudz mūsu darba rezultātā ir samazināts," rezumē Pūce. Pavļuts vēl piemetina, ka "mēs slaucījām Godmaņa un Kalvīša valdību laikā ievārītos mēslus, mēs nodarbojāmies ar šķipelēšanu."

Gan "Latvijas Attīstībai", gan "Par!" ne vienu reizi vien publiski pauduši to, ka jānodrošina visiem pieejama veselības aprūpe. Taču uz jautājumu, kur tam dabūt naudu, uzreiz nespēj atbildēt. "Mēs nerunāsim par bezmaksas veselību, tas ir teksts, kas cilvēkiem rada falšas ekspektācijas," uzsver Pavļuts.

Kā vienu no variantiem, kur dabūt naudu, politiskais spēks min to, ka jāpalīdz VID labāk iekasēt nodokļus. Uz jautājumu par to, kā tad var palīdzēt to izdarīt, arī skaidras atbildes nav, taču varianti esot, un tie tiks prezentēti līdz ar apvienības programmu. Vienu piemēru Pavļuts gan atklāj: "Ja mēs samazinātu ēnu ekonomikas līmeni līdz tādam, kāds ir Igaunijā, mums pie esošajām nodokļu likmēm budžetā parādītos nepilns miljards eiro papildus." Uz pārmetumu par to, ka šos tekstus jau sen stāsta visas partijas, un nekas tāpat nemainās, Pavļuts atbild, ka, lai kas mainītos, jānomaina valdošā politiskā elite.

"Mēs esam pret atpalicību un netaisnīgumu, pret padomiju un lembergiju, pret tumsonību un vadonību, pret šovinismu un vairākuma diktatūru," teikts apvienības mājaslapā. Jautāti par to, kur atrodas padomija un lembergija, viņi atbild, ka galvā. Turklāt padomija un lembergija esot savstarpēji saistītas lietas, bet ne identiskas, proti "ne visi, kam galvā ir padomija, ir lemergijā vienlaikus".

Lai taptu skaidrāks, ko nozīmē šie vārdi, Kaščejevs min savas nozares piemēru: "Kā tikt pie labas algas vai resursiem zinātnē? Pēc činiem vai pēc darbiem? Padomju zinātne kā bija organizēta? Galvenais, ka tu esi īstajā institūcijā, tu esi augsts vadītājs, esi tuvu pie tās trubas, kur nauda nāk no Maskavas. Jo tuvāk stāvi, jo vairāk tiek." Pavļuts vēl papildina, ka ir divas izpausmes, kā iepriekš minēto atpazīt, pirmkārt, skatīšanās pagātnē, otrkārt, blatu būšana.

Jautāti nosaukt konkrētas personas šodienas politiskajā elitē, uz kuriem var attiecināt šos terminus, apvienības biedri min vien pāris uzvārdus – Urbanovičs, Lembergs, Gerhards, Dūklavs.

Savukārt uz jautājumu par to, kas tiek saprasts ar vārdu "tumsonība", kuru apvienība lieto, Pūce atbild, ka tas ir domāšanas modelis. "Cilvēki, kas pilnā nopietnībā aicina uz naidu pret citiem cilvēkiem. Tie, kas domā, ka pakistāņu izcelsmes studenti kebabu ražotnē viņus apraud, ir tumsoņas". Taujāts, vai Jānis Dombrava, kurš rakstīja par pieminētajiem kebabiem, ir tumsoņa, Pūce sniedz apstiprinošu atbildi.

Pūce Rīgas domē balsoja pret azartspēļu slēgšanu galvaspilsētas centrā. Publiskajā telpā izskanējuši pieņēmumi, ka tas tāpēc, ka viņa sievas vadītais fonds saņēmis ziedojumus no azartspēļu biznesa. Politiķis uzreiz steidz skaidrot, ka nav saistīts ar to, taču, tiek pārtraukts, jo tas viss jau vairākkārt dzirdēts. Tā vietā viņu lūdz paskaidrot savu nostāju spēļu zāļu izvietojuma jautājumā. "Strikts regulējums azartspēļu nozarei ir vajadzīgs. Ir skaidrs, ka ir vajadzīgi arī izvietojumu kritēriji. (...) Es esmu pret ideju par to, ka mikrorajonos paliks spēļu zāles, bet centrā nebūs, kaut kas galīgi šķērsām ir tajā", viņš spriež.

Līdzīgi kā visiem sērijas "Par ko balsot?" viesiem, arī "Attīstībai/Par!" jānosauc, kāds ir šobrīd galvenais valsts mērķis, kas jāsasniedz. "Mēs esam par taisnīgu un modernu valsti. Cilvēks, dzīvojot šeit, jūtas, ka pret viņu izturas ar cieņu, ka viņš šeit ir vajadzīgs. Viņš saņem par saviem nodokļiem labu pakalpojumu un grib audzināt šeit savus bērnus," politiskā spēka redzējumu atklāj Pavļuts. Vienas receptes neesot, taču, lai mērķi sasniegtu, pēc šā gada vēlēšanām "Saeimā jābūt maksimāli daudz tādu politiķu, kas domā 21. gadsimta kategorijās un saprot to, ka valsts pārvaldē ceļš, kur čomi viens ar otru kaut ko sarunā, agrāk vai vēlāk beigsies". Šobrīd Saeimā esot vien padsmit deputātu ar šādu domāšanu.