Kur kļūdījās vecā 'Vienotība' un ko piedāvā 'Jaunā Vienotība'  (206)

Arī partija "Vienotība" ir atbildīga obligātās iepirkumu komponentes (OIK) jautājumā, atzina Rinkēvičs. Savukārt OIK ieviešanu sauca ar pārpalikumu no privatizācijas laikiem.

Tāpat Rinkēvičs pauda bažas, ka Lielbritānijas piemēram sekot, proti, izstāties no Eiropas Savienības (ES) varētu Itālija.

Apvienība "Jaunā Vienotība" tika dibināta šā gada aprīlī, zem viena nosaukuma kopā sanākušas partijas "Vienotība", "Kuldīgas novadam", "Valmierai un Vidzemei", kā arī "Tukuma pilsētai un novadam". Politiskais spēks, runājot par atšķirību starp "Vienotību" un "Jauno Vienotību", uzsver, ka šī ir politisko spēku apvienība, kuru raksturo komandas darbs. "Vienotību" valdībā pārstāv pieci ministri – ekonomikas, labklājības, izglītības un zinātnes, ārlietu un iekšlietu ministrs.

Kā ziņots, "Delfi TV ar Jāni Domburu" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno diskusiju sēriju "Par ko balsot?". Pirmā šīs sērijas daļa tiešraidē skatāma divu nedēļu garumā, sākot ar 14. maiju. Šajās diskusijās katru darba dienu notiek sarunas ar partiju līderiem par Latvijas politiskajiem spēkiem, to līdzšinējo darbību, konkurenci un potenciāliem piedāvājumiem.

12. Saeimas vēlēšanās par "Vienotību" nobalsoja 21,87% vēlētāju, kas ir ievērojami vairāk nekā partijas šī brīža reitingi. Šī gada aprīlī atbalsts partijai "Vienotība", salīdzinot ar martu, palicis nemainīgs, saglabājot 4,9% līmeni, liecina pētījumu aģentūras SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktās aptaujas dati. Šis rezultāts ir augstākais kopš pagājušā gada novembra.

Uz jautājumu, ko "savārījusi "Vienotība"", Kariņš atbild: "Īsi un paškritiski, atpakaļ skatoties, "Vienotībai" vajadzēja palikt valdības vadībā. Un tā faktiski ir kļūda, ka mēs šobrīd [tur] neesam. Ir ļoti labi zināms tas, ka "Vienotībai" bija arī iekšēji daudz nesaskaņu. Es varu teikt, es domāju, kolēģi var apgalvot to pašu, ka tie, kuri nav gribējuši ar mums kopā strādāt, tie pašatlases kārtā ir atraduši, ko citu darīt. Mums tā gaisotne ir pavisam cita."

"[Laimdotas] Straujumas kundze bija valdības vadītāja. Atpakaļ skatoties, viņai vajadzēja arī palikt, nevis atkāpties," secina Kariņš. Tam piekrīt arī ārlietu ministrs Rinkēvičs.

Vēstīts, ka Straujuma pirmo reizi par Ministru prezidenti kļuva 2014. gada sākumā. Straujuma bija "Vienotības" kandidāte Ministru prezidentes amatam arī 12. Saeimas vēlēšanās un uzņēmās valdības izveidošanu pēc vēlēšanām, otrā viņas vadītā valdība tika apstiprināta 2014. gada novembrī. Vien aptuveni gadu vēlāk – 2015. gada decembrī – Straujuma paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata.

Straujumas demisija gan nebija vainojama pie visām likstām, kas pēdējos gados nomocījušas "Vienotību". "Jebkurā cilvēku organizācijā var rasties nesaskaņas. Manā skatījumā tās nesaskaņas radās tā iemesla dēļ, ka visi faktiski nebija vienojušies, kāpēc mēs esam kopā, kas ir tās pamatvērtības," tagad spriež Kariņš.

12. Saeimā "Vienotība" Saeimā iegājusi, "veidojot visādas apvienības". Kariņa ieskatā apvienības mērķis bijis nonākt pie varas, nevis vispirms vienotas, kas ir tās pamatvērtības. "Tie cilvēki, kuri negribēja turpināt ar kolēģiem, ar "Vienotību" kā tādu, viņi paši lielā mērā arī aizgāja prom," norāda EP deputāts.

Arī Rinkēvičs piekrīt, ka partija pulcējusi cilvēkus ar dažādām vērtībām. Viņš aicina paskatīties "Vienotības" kandidātu sarakstus uz 12. Saeimas vēlēšanām, tajos var atrast gan liberāli domājošas, gan konservatīvi domājošas personas. "Protams, tajā brīdī, kad esi premjera partija, tas pievelk kā magnēts," spriež ārlietu ministrs.

Šobrīd notiek "Vienotības" konsolidēšana, tā būšot daudz mazāka, atklāj ārlietu ministrs. "Tas ir tāds zināms modernais konservatīvisms, kas atšķiras no Nacionālās apvienības tāda mega nacionālisma vai ļoti liela pragmatisma, kas robežojās ar kaut ko citu ZZS," norāda Rinkēvičs.

Šobrīd partijai ir pārejas posms, kas gan nenotiek gludi. "Mēs saglabājam [Saeimas] frakciju, kāda tā ir, bet uz vēlēšanām mēs startējam ar pilnīgi citu sarakstu," saka ministrs. Lai gan nosaukumi teju vienādi, Kariņš aicina nošķirt jauno apvienību "Jaunā Vienotība" un Saeimas "Vienotības" frakciju. Galu galā – ne visi cilvēki, kas šobrīd atrodas Saeimas frakcijā, startēs "Jaunās Vienotības" sarakstos.

Rinkēvičs gan uzsver, ka kandidātu sarakstu veidošana turpinās. Tie vēl tiks apspriesti un apstiprināti partijas domes sēdē jūnijā. "Mums tas ir diezgan nopietns darbs. Mēs ņemam vērā arī mūsu apvienības partnerus, būs cilvēki no šīm partijām. Tas ir viens. Otra lieta, es uzreiz varu teikt, ka būs cilvēki, kā jau Kariņa kungs teica, kas ir šobrīd frakcijā, bet nekandidēs," pauž ārlietu ministrs. Rinkēvičs gan nenosauc konkrētās personas.

Sarakstu veidošanas process noris pēc vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, kandidāti būs jaunās apvienības partiju biedri. Otrkārt, tiks noskaidrots, vai kandidāti piekrīt apvienības pamatvērtībām. Treškārt, tiks vērtēta iespējamo kandidātu līdzšinējā darbība.

Partija "Vienotība" gadu gaitā ir pazaudējusi vēlētāju, kurš tagad atrodas reitingu stabiņos "es nezinu" un "es nepiedalīšos". Šis vēlētājs ir vīlies gan politikā, gan partijā "Vienotība", atzina partijas "Jaunā Vienotība" premjerministra amata kandidāts Kariņš, atzīstot, ka partija daudz kur kļūdījusies un bijušas iekšējās nesaskaņas, taču tagad partija pārkārtojusies un tās biedriem nav zudusi "ticība nākotnei". Bērziņa piekrīt, ka pārkārtošanās ir svarīga, un nevajag skatīties pagātnē, bet gan nākotnē.

Jau 2014. gada oktobrī, vien dažas dienas pēc parlamenta vēlēšanām, mediji ziņoja, ka atsevišķi politiķi un arī politologi norāda uz iespējamo ietekmes maiņu un arī nesaskaņām partijā "Vienotība", savukārt politiskā spēka pārstāvji to oficiāli noliedza. Toreizējais partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars pauda, ka partija ir "ļoti vienota un ļoti cieša", tāpēc nav nekāda pamata runāt par nesaskaņām vai šķelšanos.

2016. gada vidū atsevišķi partijas biedri pauda viedokli, ka "Vienotība" līdz ar partijas biedra Andra Piebalga kļūšanu par partijas vadītāju varētu beigties iekšējās nesaskaņas, taču aptuveni pēc gada partijas biedri Ints Dālderis, Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, kā arī Aleksejs Loskutovs izstājās no partijas "Vienotība".

Rinkēvičs piekrita kolēģiem, sakot: "Protams, būsim godīgi, esam, pirmkārt, pazaudējuši vēlētāju, kas iestājās par tiesisku valsti, pret korupciju, jo mēs zinām, ka mums ir konkurenti šeit. Tie, kuriem bija pieriebušies "Vienotības" iekšējie kašķi, kas bieži vien aizstāja saturu. Arī tas ir fakts. Esam zaudējuši cilvēkus, kas savā ziņā vienmēr atbalstījuši varas partiju, lai kāds būtu nosaukums. Arī tāds procents ir. Mēs esam zaudējuši cilvēkus, kas bijuši vairāk liberāli orientēti. Tas viss ir bijis tas, kas kādreiz balsoja par "Vienotību". Tas, ko es gribētu redzēt gan reģionos, gan Rīgā, ka mūs vēlētājs ir tas, kas domā par lietām, kas ir centriski konservatīvi modernas vērtības, ir par tiesisku un, jā, eiropeisku Latviju. Ar to es saprotu tādu Latviju, kur nav Polijas, nav Ungārijas [scenārijs] un kura strādā, lai kļūtu par ziemeļu Baltijas valsti," skaidroja Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs norādīja, ka jaunā partija grib radīt tādu programmu un piedāvājumu, lai varētu atgūt aizplūdušos vēlētājus un pat iegūt tos vēlētājus, kas plānojuši balsot par citiem politiskajiem spēkiem. Viņaprāt, "Vienotībai" ir jāatgriežas pie jautājumiem par tiesiskumu, cīņu pret korupciju. Tāpat viņam ir personīgs atšķirīgs viedoklis par liberāliem jautājumiem. Vaicāts, vai šajos jautājumos viņš ir mazākumā, Rinkēvičs noliedza, kā piemēru minot "Vienotības" balsojumu par Kopdzīves likumprojektu. Jau ziņots, ka šā gada martā Saeima noraidīja vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju portālā "Manabalss.lv" parakstīto Kopdzīves likuma iniciatīvu. Par iniciatīvas noraidīšanu balsoja 48 deputāti, pret bija 18 parlamentārieši, savukārt balsojumā atturējās četri deputāti - visi "Vienotības" pārstāvji. Pret iniciatīvas noraidīšanu balsoja "Vienotības" un pāris "Saskaņas" deputāti.

Premjerministrs Māris Kučinskis, kas pārstāv Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), ir goda vīrs un patīkams cilvēks, taču atrodas vienā politiskajā apvienībā kopā ar smagos noziegumos apsūdzēto un no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš savukārt izsakās pret Latvijas ciešo sadarbību gan ar Eiropas Savienību, gan NATO, uzskata Kariņš. Iepriekš konkurējošās apvienības "Attīstībai/Par!" biedrs Daniels Pavļuts paudis, ka "Vienotība" no ZZS ne ar ko vairs neatšķiras. Savukārt Kariņš izteicies, ka Kučinskis esot jauks cilvēks, bet valdībā vērojama "liela muļļāšanās" un "zivs pūst no galvas".

Lūgts komentēt šos izteikumus, Kariņš sacīja, ka jebkurā procesā, kur cilvēki saistīti, vienmēr izaicinājums ir ne tikai "individuālie spēlētāji", bet arī tas, "kā tie savesti kopā un uz kādu mērķi strādā". "Mums ir valdība, kuru vada Māris Kučinskis, kurš pārstāv ZZS. Kučinska kungs, manuprāt, ir goda vīrs, patīkams, bet viņam ir tā grūtība, ka viņš atrodas apvienībā, kur viens no lielākajiem līderiem - Lemberga kungs - atkārtoti publiski izsakās pret mūsu virzienu - cieša sadarbība ar Eiropu, cieša sadarbība NATO," sacīja Kariņš, piebilstot, ka secināms, ka šī apvienība nav 100% šajā virzienā. Piemēram, 2017. gadā pirms pašvaldības vēlēšanām raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Lembergs norādīja, ka, ja NATO karavīri Latvijā uzvedas slikti, viņi ir okupanti.

Tāpat Kariņš atgādināja par laiku, kad notika Latvijas pievienošanās eirozonai, norādot, ka pašreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nav atbalstījusi šo pievienošanos un pat aģitējusi pret to. 2015. gadā intervijā LTV jau pēc eiro ieviešanas politiķe sacīja, ka nekas traks nenotiktu, ja Latvija nebūtu ieviesusi eiro.

Viņas izteikumiem tolaik kategoriski nepiekrita toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (V). Vēlāk, 2017. gadā, intervijā "Bloomberg" Reizniece-Ozola gan skaidrojusi, ka 2013. gadā nebija pret eiro valūtas ieviešanu Latvijā, bet gan iebildusi pret ieviešanas procesu.

Rinkēvičs, lūgts paust viedokli par "muļļāšanos valdībā", norādīja, ka Kariņam ir "svaigāks skats" un tāpēc ministri nav premjera kandidāti. Ārlietu ministrs sacīja, ka ir tādi jautājumi, par kuriem nepieciešams stingri iestāties. Viens no tādiem bijis ģeopolitiskais jautājums par "Nord Stream", kur atsevišķiem sadarbības partneriem bijusi ļoti liela vēlme "paņemt pāris miljonus un domāt, ka nu tik viss būs kārtībā". Šajā gadījumā ZZS ministriem bijuši dažādi viedokļi.

Vēl Rinkēvičs pieminēja Stambulas konvencijas līdz šim nenotikušo ratifikāciju. Ministrs atgādināja, ka 2016. gadā Jānis Reirs (V) kā labklājības ministrs parakstīja Stambulas konvenciju, pateicoties arī atbalstam no ZZS. "Pēc diviem gadiem mēs nevaram to ratificēt tieši tāpēc, ka viens no mūsu koalīcijas partneriem mainīja domas," norādīja Rinkēvičs, piebilstot, ka ir daudz jautājumu, kur tiek panākti kompromisi. Vēl šī gada sākumā premjers Kučinsksis žurnālistiem sacīja, ka šogad turpināsies diskusijas par Stambulas konvenciju, taču konkrēti termiņi lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā pagaidām netiek nosaukti. Šī brīža labklājības ministrs Reirs toreiz pauda uzskatu, ka pret Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju tiek izmantoti argumenti, kuriem pamatojumu dokumentā atrast nav iespējams, un no valdošās koalīcijas frakcijām tikai "Vienotība" atbalsta tās ratifikāciju.

Arī Bērziņa sacija, ka "politika ir kompromisu māksla" un ir jāizlemj, vai iesaistīties un darīt, cik var izdarīt, vai neiesaistīties vispār. Viņasprāt, pareizāk ir darīt.

Saeimas deputāts no NA Jānis Dombrava pagājušajā nedēļā nāca klajā ar viedokļrakstu, kurā pauda, ka ārvalstu studenti studijas izmanto kā piesegu un patiesībā ir imigranti, jo strādā, proti, cep kebabus. Uz jautājumu, ar ko "Vienotība" kā nacionāla partija atšķiras no NA, Kariņš skaidroja, ka vajag atšķirt patriotismu, nacionālismu, šovinismu un neiecietību.

"NA, ja mēs skatāmies plašākā Eiropas kontekstā, viņi mūsu valsti aizvestu tajā virzienā, kur Kačinskis Polijā ved savu valsti un Orbans - Ungāriju. [...] Tas virziens, kur viņi velk, viņi cenšas uzkurināt sabiedrībā zināmu naidu pret kaut kādu definēto svešinieku – vai nu tas ir musulmaņu migrants vai tas ir kāds cits, vai tas ir homoseksuālisms. Viņi visu laiku cīnās un kurina cilvēkos tādas ļoti jēlas emocijas. Cilvēkam vienmēr ir bail no svešā, bet jautājums vai to kurina vai meklē, kā ar to labāk tikt galā. Ja viņi nonāktu pie varas, pie valdības vadīšanas, tad viņi vestu virzienā, kas nonāktu pie neizbēgamas konfrontācijas ar pārējo Eiropu, ar mūsu sadarbības partneriem. ES ir mūsu lielākais investīciju avots pēdējos desmit gadus. Man liekas, ka šis nav virziens, kas mūsu valstij ir pareizs," noteica Kariņš.

Rinkēvičs atgādināja diskusiju par Tikumības likuma grozījumiem 2015. gadā, norādot, ka šajā jautājumā NA saslēdzās ar partiju "Saskaņa". "Es pat savulaik krietni padiskutēju ar šo partiju par atsevišķām lietām, kas vairāk velk Kremļa virzienā, nevis normālas eiropeiskas valsts virzienā . Tā kā atšķirību ir diezgan daudz, paskatāmies kaut vai ekonomisko politiku. Mums ir atšķirības," norādīja ministrs.

2015. gadā Saeima negaidīti atbalstīja deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) priekšlikumu, kas paredzēja uzlikt skolām par pienākumu aizsargāt skolēnus no netikumiskas audzināšanas un tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst Izglītības likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Valsts prezidents – toreiz vēl Andris Bērziņš – izsludināja "tikumiskās audzināšanas" likuma grozījumus, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāja dokumentu, kas ietver 12 praktizējamus tikumus un izkopjamas vērtības. Dokumentu apstiprināja Ministru kabinetā.

Ministrs uzsvēra, ka viņa pārstāvētā partija ir par ES, kas ir spēcīga nacionālu valstu savienība un nav runas par federāciju, un jāstrādā ne tikai pie jautājumiem par tiešmaksājumiem un kohēziju, bet partija grib redzēt arī ciešāku sadarbību aizsardzībā, enerģētikā un digitālajā jomā. "Lielā atšķirība ir tā, kas notiek diskusijā ES. Mums šobrīd nav tāda vienotība ES, kā daudzi runā. Nav ne vienotības, ne saskaņas. Mums ir vairāk situācija, kurā ir jau bloks, kas ir Višegrada, kur veidojas tā saucamais vecās Eiropas un daļēji jaunais bloks. Tā būs mūsu kardināla izšķiršanās, kur mēs būsim jautājumos, kas nav vienkārši atbildami," teica Rinkēvičs.

Runājot par situācija, kurā "Vienotība" nav koalīcijā, Rinkēvičs norādīja, ka, viņaprāt, tas nozīmē "absolūtu višegradizāciju". "Tas nozīmēs, ka mēs ar lielu prieku uzgavilēsim tam, ka visus atlaidīs un visus sabāzīs cietumā, līdz brīdim, kad to cilvēku Kuldīga rajonā, kuram vajadzēs taisno tiesu, notiesās netaisni. Un tad gan viņš ātri sapratīs, ka tomēr, lai cik smagi būtu, tiesas politizācija ir nepieņemama," savu redzējumu paskaidroja ministrs.

Laikā, kad finanšu ministrs no 2014. gada līdz 2016. gadam bija Reirs, Latvijas bankās bija ļoti augsts nerezidentu noguldījumu īpatsvara. Rinkēvičs skaidroja, ka no 2015. gada otrās puses Latvija šajā jautājumā sākusi strādāt ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un Reirs bijis amatā līdz 2016. gada februārim, un viņa pilnvaru laikā nomainīts Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs, jo kļuvis pilnīgi skaidrs, ka ir problēma. "Tika uzsākts ļoti nopietns darbs, viena banka tika iztaisīta, sodi uzlikti, tā kā no 2015. gada nopietns darbs. Kā savādāk iztīrīt to sistēmu," sacīja Rinkēvičs, atbildot uz Dombura repliku, vai to var uzskatīt par nopietnu darbu.

2016. gada janvārī toreizējais FKTK vadītājs Kristaps Zakulis paziņoja, ka pieņēmis lēmumu darbu FKTK vairs neturpināt un iesniedza atlūgumu. Neilgi pēc tam Saeima atbalstīja Zakuļa atbrīvošanu. Lēmums tika pieņemts ātri un bez diskusijām. Par to balsoja 69 deputāti, bet pret bija deputāts Jānis Klaužs (ZZS).

Savukārt Kariņš piebalsoja, ka vajag paskatīties arī, kas noticis Saeimā ar likumdošanas iniciatīvām. "Veidojot 2016. gada budžetu, no NA un ZZS biedriem Saeimā bija priekšlikums, kas faktiski veicinātu Latvijas "ofžorizāciju" ar īpašo labvēlīgu nodokļu režīmu. Ja jūs paskatieties uz balsojumu, jūs redzēsit, ka no mūs partijas un frakcijas puses nebija šis atbalsts," noteica eiroparlamentārietis.

Uz iebildumu, ka tas nemaina rezultātu, Rinkēvičs atbildēja, ka maina, jo runa ir par 2016. gada beigām, kad Reirs jau deviņus mēnešus bijis Labklājības ministrijā. "2015. gada beigās, kad mēs no Ārlietu ministrijas puses sākām celt trauksmi, tad tika tiešām sākti uzlabojumi. Tur, kur mēs laikam izdarījām vienu lielu kļūdu, bet tā pat nav valdība, jo tas nav valdībai pakļauts dienests... Jā, tā sauktais Burkāna dienests, un tas jau vairs nav Burkāna dienests, diemžēl nedarīja to darbu, kas bija – gan kapacitātes, gan varbūt izpratnes dēļ – bija jādara," norādīja Rinkēvičs. Savukārt uz repliku par to, kādēļ valdība necēla kapacitāti, ņemot vērā, ka jaunā kontroles dienesta vadītāja atnākusi un pateikusi, ka vajag lielākas algas un vairāk cilvēku, Rinkēvičs norādīja, ka 2016. gada un 2017. gada budžetu veidojuši citi cilvēki.

FKTK vēstulē Finanšu ministrijai pērnā gada rudenī informēja par čaulu uzņēmumu un augsta riska klientu darījumu apmēru. 2016. gada nogalē čaulas uzņēmumu maksājumu apmērs sasniedza miljardu eiro dienā, bet visu paaugstināta riska klientu darījumu apmērs bija vēl gandrīz divas reizes lielāks.

"Delfi" ziņoja, ka 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas "ABLV Bank". Pēc ziņojuma bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga Eiropas Centrālās bankas (ECB) lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un tika liegts veikt debeta operācijas. Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un FKTK padome 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību. Bankas akcionāri 26. februārī izlēma par bankas pašlikvidāciju. Savukārt FKTK norādīja, ka "ABLV Bank" tiks ļauts pašlikvidēties tikai tādā gadījumā, ja FKTK būs pārliecināta par kredītiestādes spēju noteiktajā termiņā simtprocentīgi izpildīt saistības pret visiem kreditoriem.

Latvijas kā "naudas mazgāšanas" valsts statuss medijos un dažādos ziņojumos līdz šim parādījusies diezgan regulāri.

Piemēram, 2014. gada februārī TV3 raidījums "Nekā Personīga" ziņoja, ka vienu no lielākajām naudas atmazgāšanas operācijām caur Latviju veicis Kazahstānas baņķieris Mukhtars Abliazovs, izgrozot "aptuveni miljardu eiro netīrās naudas".

Atsaucoties uz 2017. gada martā publicētu žurnālistikas pētījumu "Laundromat", portāls "Delfi" ziņoja, ka noskaidrots, kā no Krievijas vairāku gadu laikā esot nelegāli izvesti un atmazgāti, tostarp caur Latvijas bankām, vismaz 20 miljardi dolāru no 19 bankām. Pētnieki turklāt lēsa, ka pilna atmazgātās naudas summa varētu būt vēl daudzas reizes lielāka. Organizētās noziedzības un korupcijas ziņošanas projekta (OCCRP) un partneru Krievijā, Moldovā un citās valstīs kopīgi veiktais ziņojums aptver laika periodu no 2011. gada janvāra līdz 2014. gada oktobrim, kad atmazgāti vismaz 20,8 miljardi dolāru. Jaunais ziņojums ir turpinājums jau 2014. gadā publiskotajam OCCRP pētījumam. Tolaik "Delfi" jau ziņoja, ka shēmā izmantoti konti Latvijas "Trasta komercbankā", kam pēc licences atņemšanas sākts maksātnespējas process.

Savukārt šā gada martā Latvijas finanšu ministre žurnālistiem sacīja, ka Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu.

Ārlietu padome slavē Lietuvu par palīdzības sniegšanu Ukrainai, mums šādu sasniegumu nav. Rinkēvičs paskaidro, ka tas ir naudas trūkuma dēļ: "Mūsu attīstības sadarbības budžets, kad es kļuvu par ministru, bija 96 lati. Tagad tas ir gandrīz 500 tūkstoši eiro. Krīzes laikā mēs nogriezām pilnīgi visu nost, diemžēl mēs joprojām esam valsts ES, kas ir pēdējā attīstības sadarbības budžeta ziņā. Mēs palīdzam, bet mēs nevaram palīdzēt daudz." Kad ministram norāda, ka Lietuva nav diži bagātāka valsts, tomēr atbalsta Ukrainu, viņš atgādina, ka mēs atbalstām Gruziju un Moldovu.
"Es domāju, ka šeit izdarīt kaut kādu tādu izšķiršanos, kas mums ir mīļāks – Ukraina vai Gruzija, Moldova, – neuzņemšos," rezumē politiķis.

Visiem ir skaidrs, ka nepieciešama laba izglītība, pieejama veselības aprūpe, izbraucami ceļi un citas lietas, taču, lai to realizētu, trūkst finanšu. "Šeit ir ilgstoša problēma, ar ko visas valdības ir saskārušās – nevienmērīga nodokļu maksāšana. Mums ir 900 tūkstoši strādājošo, 300 tūkstoši nav maksājuši sociālo nodokli, kas nozīmē, ka 600 tūkstoši strādājošo, maksājot nodokļus, uztur divu miljonu vajadzības. To nevar izturēt neviena valsts," skaidro Kariņš. Risinājums esot "no diviem galiem – vajadzīgs burkāns un pātaga". Ar burkānu politiķis saprot to, ka valdībai pakāpeniski jāsamazina nodokļu slogs zemām algām, bet pātaga izpaustos obligātā pienākumā visiem iesniegt ienākumu deklarāciju.

Gatavojoties raidījumu sērijai "Delfi TV ar Jāni Domburu", portāla "cālis.lv" redaktore diskusiju grupā ievietoja jautājumu māmiņām par to, kā viņas jūtas šajā valstī, vai ir apmierinātas ar pabalstiem un kādi ir īpaši sāpīgie jautājumi. Atbilžu bija daudz, un tās atklāja lērumu problēmu. Jautāts, ko atbildēt jaunajiem vecākiem, Kariņš saka: "Ja mēs skatīsimies tikai uz to, ko valsts man var dot, mēs brauksim auzās". Līdzīgās domās ir arī Bērziņa: "Es esmu izaudzinājusi trīs bērnus. Tie bija neatkarības pirmie gadi, un nebija naudas. Man neienāca prātā kādam prasīt palīdzību, es vispirms uzdevu sev jautājumu, ko es pati varu izdarīt." Rinkēvičš, papildinot kolēģus, paskaidro, ka "diemžēl naudas visam nekad nav".

Uz jautājumu par galveno valsts mērķi un to, kādai pēc šā gada vēlēšanām jāizskatās ideālajai Saeimai, Kariņš ir ļoti lakonisks un saka vien to, ka galvenais ir celt vidējo algu. Rinkēvičš papildina kolēģi: "Mēs gribam izdarīt visu, lai Latvija pēc iespējas ātrāk sasniegtu vidējo ES līmeni. Tie nebūs ne nākamie četri gadi, ne astoņi, es to redzu nākamo 15 gadu laikā." Savukārt Bērziņa gribot, lai reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem būtu tādas pašas iespējas un pakalpojumi kā galvaspilsētas ļaudīm.

Runājot par ideālo Saeimu, viņa saka, ka "optimāli man gribētos, lai "Jaunā Vienotība" dabū 51%". Rinkēvičs piebilst, ka "Jaunā Vienotība" Saeimā būtu priecīga redzēt Jauno konservatīvo partiju un kustību "Par!", taču saredz potenciālu arī līdzšinējos koalīcijas partneros. Sarkanā svītra, kuru nepārkāpt – "Saskaņa" un "Latvijas Krievu savienība". "Mūsu tautai vajadzīgs Saeimas vairākums, kas grib noturēt iesākto kursu – kopā ar Eiropu un NATO. Es gribu dzīvot tādā Latvijā, kur cilvēki labprāt paliktu un no ārzemēm brauktu mājās, jo šeit ir labāk," rezumē Kariņš.