Tanku vietā bērni un Saeima, kas ļauj lidot: 'No sirds Latvijai' piedāvājums vēlēšanās  (139)

Savukārt nodokļu jomā partijas galvenais piedāvājums ir atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim neatkarīgi no tā izmēriem.

Sudraba raidījumā arī pauda pārliecību, ka nevajag Krieviju traktēt kā ienaidnieku, bet gan jāmāk pastāvēt par sevi.

Iepriekšējās – 12. Saeimas – vēlēšanās NSL ieguva 6,85% vēlētāju atbalstu un septiņas vietas parlamentā. Pērnā gada decembrī partiju atstāja Saeimas deputāti Silvija Šimfa un Arvīds Platpers, šā gada janvārī par aiziešanu paziņoja arī parlamentārietis Ringolds Balodis. Līdz ar viņa aiziešanu NSL zaudēja frakcijas statusu, un atlikušie no šā saraksta ievēlētie nu Saeimā darbojas kā neatkarīgie deputāti.

Līdz ar bijušā partijas "No sirds Latvijai" (NSL) biedra un tagadējā Nacionālās apvienības censoņa Ringolda Baloža izstāšanos, NSL frakcijā palika četri deputāti. Tā kā Saeimas Kārtības rullī noteiktais minimālais parlamentāriešu skaits frakcijā ir vismaz pieci, NSL frakcija Saeimā beidza pastāvēt.

12. Saeimā no NSL saraksta tika ievēlēti septiņi deputāti. No viņiem parlamentārieši Silvija Šimfa un Arvīds Platpers no frakcijas izstājās jau pirms Baloža – pērn decembrī. Savukārt bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris maijā paziņoja, ka izstāsies no NSL un pievienosies ZZS. Viņa iesniegumu par izstāšanos NSL jau ir saņēmusi un pirmdien valdes sēdē par to izlems. Vēl janvārī Kūtris gan klāstīja, ka NSL negrasās pamest tikai tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas. "Noteikti negrasos pamest partiju. Ja esmu konkrēto programmu solījis vēlētājiem īstenot, tad nelēkāšu no vienas vietas uz otru tikai tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas un jāmeklē, kur siltāks un labāks. Turpinu strādāt kā deputāts un daru godīgi savu darbu. Man nepatīk tie, kas lēkā," toreiz teica Kūtris.

Līdz ar to Saeimā no NSL būs palikuši vien partijas līdere Inguna Sudraba, Aivars Meija un Romāns Mežeckis.

Diskusijā raidījumu sērijā "Par ko balsot?' Sudraba gan uzsvēra, ka partijas biedru skaits ir dubultojies. Palielinājies arī nodaļu skaits. "Pie mums nāk cilvēki, kas nevis meklē savu labumu vai domā kā taisīt individuāli politisko karjeru, bet kuriem patiešām rūp, kas notiek Latvijā, un tu nevari būt vienaldzīgs. Jo vairāk ir šo cilvēku tādu, kuriem nav vienalga, pārmaiņas ir iespējamas," pauda partijas līdere. Līdzīgi kā citi politiskie spēki arī viņa rēķinās, ka reitingi neatspoguļo reālo situāciju, jo jāskatās arī uz to sabiedrības daļu, kas jautājumā – par ko balsos – nav atbildējuši. "Ir svarīgi, ka cilvēks saprot, ka tas nav sprinta skrējiens, bet ir domāšana ilgtermiņā. Ja tu pats iesaistīsies un domāsi līdzi, ja tev būs idejas, ko mainīt, tad tu arī varēsi izmainīt dzīvi Latvijā," pauž deputāte.

Partijas biedrs, boksa treneris Gints Gābers saka, ka NSL pievienojies, jo tā pārstāv nepopulāras lietas. "Runāt par taisnību netaisnīgā sabiedrībā ir ļoti nepopulāri. [Citas partijas] runā, bet vairāk runā par naida kurināšanu. No mīlestības līdz naidam ir viens solis," sacīja partijas biedrs.

Runājot par Saeimā no NSL saraksta iepriekš ievēlēto deputātu "pārbēgšanu", Sudraba norādīja, ka "vēl vairāk no sirds atnāk klāt". "Tā ir katra cilvēka brīva izvēle, brīva griba, kas ir viņa motivācija. Man ir svarīgi, ka vairāk cilvēki pievienojas un ir gatavi turpināt un attīstīt partiju. Ir tikai normāli, ka cilvēki mainās arī partijas vadībā," klāstīja deputāte.

2017. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās no NSL kopumā tika ievēlēti 24 deputāti 11 pašvaldībās. Pašvaldību vēlēšanās no NSL kandidēja arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) bijusī parlamentārā sekretāre un bijusī ZZS biedre Daiga Reča. Vaicāta, kāpēc viņa ZZS nomainījusi pret NSL, kuras reitingi nav diez ko labi, atzina, ka pārvērtējusi vērtības. "Man ļoti patīk NSL darbs, kā mēs strādājam. Mēs esam visi kopā. Mēs ļoti bieži komunicējam, runājam par lietām, kas mums ir svarīgas, lai varētu patiešam kopīgi darboties mūsu valsts labā," savu lēmumu pamatoja Reča.

Vaicāta par darbu ZZS, viņa norādīja, ka tur pastāvējis kodols un cilvēkiem, kas neietilpa tajā, tika pievērsts mazāk uzmanības. "Visvairāk mani satrauc tas, ka bieži vien atsevišķām partijām, negribu konkrēti norādīt, ka ZZS, ir tā nostāja, ka cilvēkus atceras vairāk tad, kad nāk vēlēšanas. NSL nav šādas attieksmes, mēs esam kopā visu laiku," norādīja bijusī IZM parlamentārā sekretāre.

Savukārt 90. gados viņa kandidējusi no Zīgerista partijas. Pati Reča skaidro, ka tajā nokļuvusi sagadīšanās dēļ. "Tā tas sagadījās. Mani uzrunāja un pārliecināja par tām vērtībām, par ko iestājās "zīgeristieši". Man tas tiešām patika, jo visas idejas, ko viņi izklāstīja, man arī bija pieņemamas un man likās, ka, jā, es varu iet un darboties mūs valsts labā," skaidro Reča, piebilstot, ka ne toreiz, ne tagad nesatraucas, vai tieši viņa tiks ievēlēta.

NSL valdē ir parādījies arī viens no Latvijā atpazīstamākajiem eiroskeptiķiem Normunds Grostiņš, kurš Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējis kopā ar Alfrēdu Rubiku no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas. Sudraba skaidroja, ka NSL iestājas par nacionālu ekonomisku pašnoteikšanos un "par Latvijas interešu stādīšanu pirmajā vietā". "Mēs negribam, lai mēs esam iedalīti otrās šķiras eiropiešos. Mums ir svarīgi kopā pārstāvēt vērtības kopēji," norādīja Saeimas deputāte, piebilstot, ka tam nav nozīmes, no kuras partijas viņš kandidēja 2014. gadā. "Jums ir jāvērtē pēc partijas uzstādījumiem, politikām un vērtībām. Cilvēki var ar laiku paši augt un attīstīties, un mainīties," uzsvēra deputāte.

Gābers centās Grostiņa lēmumu par partiju maiņu salīdzināt ar personīgo dzīves pieredzi. "Es savulaik padzīvoju Anglijā un tagad Latvijā. Kas es esmu – anglis vai latvietis? Es turpinu ar līdzību," bilda boksa treneris, uzsverot, ka, esot NSL, viņš piekrīt šīs partijas noteikumiem un pārstāv šo partiju.

Esot arī pozīcijas, kurās Grostiņam nekas nav jāpārvērtē un jāmaina, piemēram, NSL ir pret obligātām bēgļu kvotām un pret regulētu emigrāciju. "Tas, un fundamentālais uzstādījums, ka Latvijas intereses ir pirmajā vietā un tā sevi vērtēt Eiropā, es domāju nevienam tur nekas nav bijis jāpārvērtē," pauž Sudraba.

"Mūsu partija ir kuģis, jo mums ir buras un no mums ir aizbēgušas žurkas," pēc partijas kongresa paudis Grostiņš. Vaicāti, vai tas nozīmē, ka Saeimas deputāti, kas nomainījuši savu politisko piederību, ir uzskatāmi par žurkām, kas bēgušas no grimstoša kuģa, diskusijas dalībnieki norādīja, ka runa ir par kuģi ar burām, nevis grimstošu peldlīdzekli. "Mēs pieņemam lēmumus no sirds, un šiem vīriem varbūt sāka nostrādāt loģika, viņi nomaldījās. Viņi sāka skatīties pēc rādītājiem un izvēlēties citus kuģus," savā viedoklī dalījās Gābers.

Savukārt vaicāts, cik Seimā ir cilvēku, kas atbilst viņa definētajiem "pepiņiem" jeb cilvēkiem, kuri nestrādā savas valsts interesēs, Gābers atbildēja, ka nezinot. "Es neesmu tiesnesis, un Satversmē rakstīts, ka katra vainu nosaka tiesa. Pepiņš ir mīļvārdiņš, es nezaimoju valdību. Es tā jūtos. Es jūtos no sirds. Es esmu vienkārši cilvēks. Nāku no laukiem. Es redzu citu realitāti. Es neredzu veiksmes stāstu. Ja es nerunāšu, bļaus ceļi, bļaus demogrāfiskie skaitļi, imigrācija. Man ir trīs dēli, es gribu, lai viņi dzīvo savādākā Latvijā. Es negribu viņus izaudzināt, lai viņi atstātu šo valsti," atteica Gābers.

NSL pirms četriem gadiem bija ļoti turīga partija ar vērienīgu priekšvēlēšanu kampaņu. Nu, apskatot KNAB mājaslapu, redzams, ka ziedojumos saņemti vien 10 eiro. "Tur neparādās tā daļa, ko biedri maksā kā biedru naudas. Partijas kontā ir daudz vairāk līdzekļu," paskaidro Sudraba. Turklāt kampaņa nav pats svarīgākais, svarīga esot arī ikdienas politiskā dzīve. Taujāta par to, vai arī šogad miljonārs Jūlijs Krūmiņš palīdzēs savākt ziedojumus, politiķe teic, ka viņu sen nav satikusi. Reča vēl piemetina: "NSL negrib nevienam būt parādā."

NSL pārstāvji sarunas laikā vairākkārt min to, ka iestājas par nacionālo un ekonomisko pašnoteikšanos. Apgalvojumu par to, ka, lai panāktu šādu pašnoteikšanos, jāizstājas no ES, politiķi noraida. "Tev ir jābūt tādam potenciālam, ka tu spēj par sevi pastāvēt. Jāsaprot ar kādu apziņu, iniciatīvām tu ej, kas ir tavs mērķis, kādu tu gribi redzēt Latviju," saka Sudraba. Taujāta pēc labā piemēra, viņa min, ka augsti vērtē Poliju, Igauniju un Ungāriju, kas spēj pastāvēt par savām interesēm.

Visskaļāk par NSL šā sasaukuma laikā varēja dzirdēt nekustamā īpašuma nodokļu jautājumā, proti, politiskais spēks divreiz vāca parakstus, lai atceltu NĪN vienīgajam mājoklim. Taču ierobežojumus īpašuma lielumam šis priekšlikums neparedz, proti, ja cilvēkam ir milzīga villa ar plašu zemes gabalu, tad arī viņš tiek atbrīvots no maksājuma. Kad NSL pārstāvjiem norāda, ka tas īpaši izdevīgi miljonāriem, viņi atbild, ka tur problēmu neredz. "Mums vajag priecāties, ka cilvēkiem ir nauda, viņi investē, māk nopelnīt," spriež Sudraba. Gābers gan piebilst, ka ir arī personas, kas mājokli mantojušas un nu "nevar pavilkt". Nauda, kas netiks iekasēta valsts budžetā, nekur nepazudīšot, jo cilvēki viņu tērēs citviet un tāpat sildīs ekonomiku.

Sudraba vēl paskaidro, ka tas nav vienīgais jautājums pie kura strādā, piemēram, NSL arī iestājas par tautas vēlētu prezidentu. "Kā savādāk panākt to, ka cilvēki iesaistās politiskajos procesos? Visas tautas ievēlētam prezidentam būs lielāka atbildība," pārliecināta partijas vadītāja. Tāpat NSL iestājās pret internātskolu likvidēšanu, jo uzskata, ka ir bērni, kam nepieciešams diennakts atbalsts, citādi viņi paliks uz ielas. Kad Sudrabai norāda, ka no viņas kā bijušās valsts kontrolieres tika gaidītas konkrētākas rīcības, politiķe taisnojas, ka opozīcijā neviens neklausās un visus priekšlikumus noraida.

2018. gada maijā NSL izplatīja paziņojumu, kurā vēstīts: ""No sirds Latvijai" ir gatava to, [kā tiek pieņemti lēmumi valstī], mainīt, atjaunojot nacionālo un ekonomisko pašnoteikšanos, atgūstot Tautas ticību sev un ceļot Tautas pašapziņu, aizstājot pierobežas buferzonu ar plaukstošu uzņēmējdarbības vidi, tankus ar trešo un ceturto bērnu ģimenē, iebiedēšanas politiku ar cieņpilnu saprašanos."

Vaicāts, kurus tankus un kādā veidā partija grasās aizstāt, Gābers norāda, ka tieši baiļu rezultātā tiek palielināts aizsardzības budžets. Taču šos līdzekļus varētu pārdalīt ģimenēm. "Vispār valstij ir jānodrošina droša vide, kurā jaunieši ir gatavi veidot ģimenes un radīt bērnus," spriež Gābers. Viņš pieļauj, ja Latvija informētu NATO, ka "mēs izmirstam, ka drīz nebūs, kas ar tiem tankiem braukā", tad varētu neveltīt aizsardzībai 2% no IKP.

"Ko tie tanki aizstāvēs, ja mūs nebūs?" retoriski vaicā Reča. Savukārt Gābers jautā: "Ja mēs esam NATO dalībvalsts, kāpēc mēs pērkam visus tos lūžņus? Tad mēs varētu arī paprasīt: uzbūvējam kādu rūpnīcu šeit uz vietas."

Savukārt Sudraba skaidro, ka lielākā drošība valstī ir tad, ja tajā dzīvo cilvēki un lielas ģimenes. NSL līdere uzsver, ka teksts par tanku aizstāšanu ar bērniem ir "filosofija par to, kur mēs redzam drošību".

"Mēs redzam drošību tajā, ja cilvēki spēj radīt lielas ģimenes un spēj to darīt," uzstāj Sudraba.

Sarunas gaitā Gābers izaicina NATO uz cīņu – iekāpt ringā un padiskutēt. Tikmēr Reča spriež, ka ir nepieciešams sabalansēt visas puses un aicina vairāk diskutēt.

Latvijai jākļūst par vietu, kur katrs spēj realizēt savu sapni, uzskata Sudraba. "Pirmais atskaites punkts, lai cilvēki nebrauktu prom no savas zemes. Nākamais atskaites punkts, lai viņi sāktu atgriezties savā zemē," tā par Latvijai ieņemamo attīstības kursu saka NSL Līdere.

"Saprotiet, es pati sev šo formulējumu esmu izveidojusi, kurā es varu ielikt visvairāk visu saturu, kas nodrošinās to, kādu es redzu to Latviju, - ka katrs cilvēks redz iespēju šeit sevi realizēt," turpina Sudraba.

Šim uzstādījumam piekrīt arī pārējie NSL biedri.

Vaicāts, kādai būtu jābūt optimālajai Saeimai šoruden, Grāvers norāda, ka tādai, "kas atbrīvo cilvēkus no važām – ekonomiskām, sociālām un dotu cilvēkiem brīvi elpot".

"Es pats jūtos kā zem paneļiem, es nevaru lidot, es nevaru brīvi dzīvot savā Latvijā. Es nevaru, tādēļ ka mums ir pusgadu apkure, kura maksā ļoti dārgi, mums ir dārgāka elektrība, mums ir sliktākie ceļi, kur ir servisu lobijs. Mums ir iespēja aizlidot, un mūsu darbaspēks ir pieprasīts visur vairāk nekā šeit," sašutis ir NSL pārstāvis.

Ņemot vērā, ka Latvija ir maza un iedzīvotāju skaits arī nav liels, Reča iesaka samazināt Saeimas deputātu skaitu līdz 60. Šo ieceri atbalsta arī Sudraba: "Es domāju, ka 60 deputāti, kuri, pirmkārt, domā par valsti ir tas, kas mums ir vajadzīgs. Beidzot mums ir vajadzīga Saeima, kura domā par savu valsti."