Par blēžiem, žuļikiem, nodevējiem un 'Panamas papīriem': JKP atklāsmes par sevi un konkurentiem  (84)

Partijas pārstāvji atklāja, ka par savu tieslietu un iekšlietu ministra amata kandidāti virzīs Strīķi, kura savulaik bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietniece.

JKP dibināta 2014. gada maijā, pērnā gada Pašvaldību vēlēšanās partija kopumā ieguva 27 deputātu vietas, taču šobrīd to pašvaldībās pārstāv 30 deputāti. JKP plašāku atpazīstamību guva 2017. gadā, kad tai pievienojās korupcijas apkarotāji Strīķe un Juris Jurašs. Iepriekšējās – 12. Saeimas – vēlēšanās JKP ieguva vien 0,7% vēlētāju atbalstu un parlamentā neiekļuva.

JKP dibināta 2014. gada maijā, īsi pirms 12. Saeimas vēlēšanām, tajās gan JKP ieguva vien 0,7% vēlētāju atbalstu un parlamentā neiekļuva. Ievērojami veiksmīgāks starts "konservatīvajiem" bija pērnā gada pašvaldību vēlēšanās, iegūstot 27 deputātu vietas.

"Jaunā Konservatīvā partija bija pārsteigums arī pirms četriem gadiem, ka vispār tāda ir. Jaunā Konservatīvā partija bija pārsteigums pagājušajās pašvaldību vēlēšanās, daļai tā vairs nebūs pārsteigums, daļai tā būs vēl lielāks pārsteigums. Un iemesls ir sekojošs: Jaunā Konservatīvā partija ir kaut kas nebijis līdz šim Latvijas politikā. Tā joprojām atrodas attīstības procesā ar to, ka šis te progress bija ieplānots un izplānots," skaidro JKP līderis.

JKP atšķirībā no partijas "No Sirds Latvijai" aiz muguras nav bijusi oligarhu nauda, uzsver Bordāns. Viņš sola, ka JKP "veidos normālu politisku spēku – bez naudas apakšā, bez naudas pa virsu".

Politiķis lepojas, ka partijas kodolu veido "Latvijas vidusslānis, kur nav neviena īpaši izcelta cilvēka, kur nav neviena īpaši izcelta sponsora".

"Konservatīvie" vēlas mainīt politisko situāciju Latvijā, tāpēc partija veicinās to, lai Saeimā iekļūtu maksimāli daudz jaunu spēku, un tieši JKP ir šo spēku vadošais spēks. Uz jautājumu, vai Strīķe būs tā, kura politisko spēku "ievilks" Saeimā, RD deputāte norada: "Es sevi nejūtu kā personu, kurai kaut kas kaut kur ir jāievelk." Viņa skaidro, ka pievienojusies partijai, "kurai ir tādas pašas tiesiskuma vērtības kādas man ir bijušas visus savu darba mūžu".

"Konservatīvo" līderis uzskata, ka JKP nesusi ieguldījumu, palielinot valstiski lojāli domājošo deputātu skaitu Rīgā. Taču ne "Vienotībai", ne Nacionālai apvienībai neko nav "ņēmusi nost", jo šīm partijām tāpat kā pirms 2017. gada pašvaldību vēlēšanām ir par pāris deputātiem Rīgas domē.

"No mums baidās, saka, ka mēs kaut ko atņemam. Viņiem ir kaut kas it kā privatizēts, mēs it kā kaut ko atņemam," sašutis ir Bordāns. Viņš aicina paskatīties, "cik valstiski lojāli domājuši deputātu ir šogad Rīgas domē un cik viņu bija pirms tam". "Es uzskatu, ka tas ir mūsu nopelns," lepojas JKP līderis.

Informēts, ka "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) valdes loceklis un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, nevēlētos redzēt JKP pārstāvjus Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, jo "konservatīvie" ir populisti, savukārt Bordāna darbība ir destruktīva, JKP līderis atbildi parādā nepaliek.

Bordāns uzsver, ka Zīle ir daudzkārt nodevis tiesiskumu – "ļoti tiešā veidā un nelietīgi".

"Viņš personiski nolēma izslēgt mani no partijas, divas dienas pēc tam, kad es nācu klajā ar priekšlikumu reformēt maksātnespējas jautājumus," atceras "konservatīvo" līderis. Faktiski veselu gadu no NA puses nav bijis atbalsts Bordāna injicētajām reformām, kad viņš bija tieslietu ministrs.

Tāpat Zīle esot nodevis tēvzemiešus, kuru, kā uzskata Bordāns, NA faktiski vairs nav.

Deviņdesmitajos gados Bordāns bija partijas "Latvijas Ceļš" (LC) biedrs. LC tika uzskatīta par liberālu partiju. "Es biju tajās partijas, kuras eksistēja, es biju kā ierindas biedrs. Es arī biju ierindas deputāts, blakus tādiem cilvēkiem kā Egils Levits – vienā partijā un vienā valdības sastāvā," atceras JKP līderis.

"Toreiz, pārtraucot tirgus ekonomiku un ejot ārā no komunisma, jebkas, ko darīja, bija liberālisms. No tāda viedokļa viņi [LC] bija liberāli. Bez tam "Latvija Ceļš" nesaprata vispār, kas viņi ir, līdzīgi kā "Vienotība" šobrīd – viņi atradās tādā haosā, viņi gribēja, vienkārši gribēja būt pie varas," norāda Bordāns. "Maldīgi pateikt, ka "Latvijas Ceļš" vienkārši bija liberāls. Nebija."

Viņš uzskata, ka Latvijā līdz šim nav bijušas liberālas, konservatīvas vai sociāldemokrātiskas politikas. "Tāpat kā "Latvijas ceļam" piekarināja liberāļu birku, viņi paši sev karināja citas, "Vienotība" tagad arī kaut ko stāsta, nacionāļi liek sev birkas. Neviens no viņiem nekad sevi nav nosaucis sevi par konservatīvu, liberālu vai sociāldemokrātisku partiju. Šo tradīciju mēs vēlamies iesākt," uzsver RD deputāts.

Vaicāta, vai JKP uzrunā arī cittautiešus Latvijā, Strīķe skaidro: "Man nekad nav bijis definēts mērķis uzrunāt latviešus, nelatviešus, cittautiešus. Neapšaubāmi, ka mēs uzrunājam tikai un vienīgi latviešu valodā."

"Tie latviešu pilsoņu un arī bijušie nepilsoņi, kas ir naturalizējušies, un tādu ir arvien vairāk, ļoti labi runā latviski, pārzina latviešu kultūru, viņi arī stājas mūsu partijā. Nekādu mākslīgu krievu uzrunāšanu es neuzskatu par nedz efektīvu, nedz vajadzīgu, nedz iespējamu," uzsver Strīķe.

"Mans Rīgas domē pēdējais atklājums un arī novērojams dzīvē, ka tos, kuri par savu elku uzskata Putinu un Krievijas režīmu, tie, kas ar viņu sadarbojas, atbalsta, nevis, piemēram, pārdzīvo par visām tām represijām, kas pašlaik notiek pret Navaļniju, viņa līdzgaitniekiem, nav nekādas jēgas uzrunāt," ar novērojumiem dalās RD deputāte.

Kopš 2014. gada jūnija partija kopā ziedojumos saņēmusi 143 817,46 eiro, kopš pagājušajām Saeimas vēlēšanām – 126 873 eiro. JKP izceļas ar ļoti lielu ziedojumu skaitu, tomēr to summas lielākoties ir ļoti nelielas. Uz šī fona izceļas šī gada martā saņemtais apdrošināšanas biznesā strādājošā uzņēmēja Ginta Dandzberga 21,5 tūkstošus eiro lielais ziedojums.

"Gints Dandzbergs ilgstoši – mēs esam pazīstami – ir vērojis un atbalstījis mani tādā veidā, kā tas Latvijā ir parasts – uzsit pa plecu un pasaka: "Lai tev veicas!"" saka Bordāns.

Pēc viņa teiktā, šādu uzņēmēju esot ļoti daudz. "Arī politikā ir jāpārliecina – nosauksim to par atbalstītāju – tāpat kā biznesā investoru, ka tavs darbs patiešām atbilst tam, ko tu saki un ka tas nesīs augļus," uzskata politiķis.

JKP ir definējusi kritērijus, pēc kuriem lemj, vai pieņemt vai nepieņemt ziedojumus. Šie kritēriji ir "skaidras izcelsmes nauda un tīra reputācija", apgalvo Bordāns.

Tomēr partijas lielākā ziedotāja Dandzberga vārds atrodams tā sauktajos Panamas papīros saistībā ar Maltā reģistrētu uzņēmumu "B5 Holding Limited".

Līdz ar jauno patiesā labuma guvēju reģistra regulējumu viņš deklarējis sevi kā patiesā labuma guvēju caur Maltā reģistrēto ofšorkompāniju "B5 Holding Limited" uzņēmumos "Alfa VSI" un "MICPA".

Bordāns uz to atbild: "Es nepārbaudīju šāda Maltas holdinga esamību, es arī nesaredzu šobrīd iemeslu, lai Gintu Dandzbergu, kurš ir zināms kā Latvijas uzņēmējs, ne tikai pēc Maltas vai kādiem citiem dokumentiem, un principā ir ļoti labi zināms, ar ko viņš nodarbojas..."

Strīķe uzsver, ka visiem ziedojumiem ir jābūt bez nosacījumiem: "Nevar būt tā, ka kāds azartspēļu miljonārs pārskaita ziedojumu un pēc tam pieprasa kādus balsojumus vai lēmumprojektus."

Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pirms pašvaldību vēlēšanām Strīķe par darbu Rīgas domē teica: "Ir vispārzināms, ka tiesībsargājošās iestādes, it īpaši pretkorupcijas iestādes var, kādu noķerot, tikai identificēt problēmu. Pēc tam tā problēma ir jārisina iestādes iekšienē. Bez tam, ņemot vērā tik daudzus noslepenotos līgumus, tik daudzus neskaidrus darījumus, ja mēs piekļūstam pie tiem papīriem, mēs viennozīmīgi redzēsim, cik slēpjas tur nozagtā nauda, vai tur ir vai nav kriminālnozieguma sastāvs."

Viņa solīja, ka materiāli tiks nodoti tiesībsargājošajām iestādēm. "Mēs kvalitatīvi nodosim, nevis paziņosim kaut ko, bet spēsim parādīt, kur ir tas noziegums, kāds noziegums, kādi ir zaudējumi, bet pats galvenais – mēs novērsīsim turpmāko naudas aizplūšanu lielos apmēros," toreiz teica politiķe.

Šī gada aprīlī KNAB pēc Strīķes jau kā Rīgas domes deputātes iesnieguma sāka pārbaudi par cita deputāta Vladimira Frolova (S) iespējamu fiktīvu nodarbināšanu uzņēmumā "Getliņi Eko".

Uz Dombura piezīmi, ka līdz šim nerodas iespaids, ka JKP, strādājot galvaspilsētas domē, atmaskojusi "veselu sarakstu" ar noziedzīgām vai nolaidīgām lietām. "Mēs ļoti aktīvi strādājam katrā komitejas sēdē, pētām visus dokumentus, rakstām pieprasījumus, sadarbojamies ar citiem opozicionāriem. Katrā komitejas sēdē mēs atklājam aizdomīgus, nelikumīgus mēģinājumus piešķirt naudu tādam vai citādam aizdomīgam projektam. Es esmu pārliecināta, ka mēs esam novērsuši jau ļoti daudzus miljonus," viņa uzskata.

Bordāns piebilst, ka vēl viens ieguvums no aktīvākas opozīcijas ir arī tas, ka Rīgas pašvaldībai tiek pievērsta lielāka uzmanība arī no mediju puses.

Uz jautājumu par to, vai KNAB nu, kad Strīķe aizgājusi, slikti strādā, viņa uzdod pretjautājumu: "Jūs gribat teikt, ka KNAB pašlaik labi strādā?" Iestāde esot ļoti solīda un amatpersonas arī, bet, kad jācīnās, tā labāk izvēlas samierināties. "Redzēsim par ko viņš [Jēkabs Straume] cīnās, pagaidām viņš ar Danu Reiznieci-Ozolu un [Māri] Kučinski cīnās ar lentīti, lai atklātu jauno ēku," ironizē Strīķe. Skaidrs, ka jaunu ēku birojam vajadzēja, bet šāda eksponēšanās gan esot lieka.

Kā piemēru bezdarbībai JKP pārstāve min to, ka KNAB nesaskata konfliktu faktā, ka Ušakova biroju vada viņa sieva: "Ir bijuši vairāki iesniegumi, bet tie ir atšūti, aizbildinās ar to, ka dokumentus paraksta Radzevičs. (...) Es nevaru pateikt, ka KNAB strādā labi un ka Ušakovs neizmanto miljonus administratīvo resursu priekšvēlēšanu pasākumiem."

Gatis Eglītis, kurš ir JKP ekonomikas ministra kandidāts, pērnā gada nogalē publicēja viedokli, kuru pēc "ABLV Bank" skandāla var traktēt arī kā bankas aizstāvību. Bordāns piekrīt kolēģa rakstītajam un saka, ka aizliegums veikt darījumus ar čaulas kompānijām parāda finanšu ministres divkosību. "Būtu normāli, ja kontrolējošās iestādes nevis sadarbotos ar Krievijas kaut kādiem dienestiem par naudas plūsmu laišanu caur Latviju, bet kontrolētu Latvijā esošās bankas. Varbūt mēs tad nonāktu pie tā paša rezultāta, ka ABLV aizvērtos, jo būtu lielāka kontrole," viņš paskaidro. Tāpat Bordāns atminas "šprotu pusdienas" jeb gadījumu, kad 2016. gadā finanšu, zemkopības un satiksmes ministri neoficiāli tikās ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču, kuru uzskata par Krievijas premjera Dmitrija Medvedeva līdzgaitnieku. "Par ko finanšu ministrs var runāt ar Krievijas sūtni? Par finanšu plūsmām cauri Latvijai, tā ir mana versija," spriež Bordāns.

Runājot par čaulas kompānijām, Strīķe saka, ka "mums jau piecpadsmit gadus ir aizrādījuši, ka mēs nekontrolējam neko". Viņa personīgi esot ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram teikusi, ka Burkāns nevar vadīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, jo "vienmēr vieglāk bijis naudu aizturēt Lietuvā, Igaunijā vai pat Šveicē nevis pie mums".

Lai gan vairums konservatīvo partiju Eiropā atbalsta kopdzīves likumu, Bordāns saka, ka ģimene un laulība starp viendzimuma pāriem nevar pastāvēt.

Runājot par valsts mērķi, politiķis saka, ka mums jābūt "pārtikušai ziemeļvalstij bez blēžiem un žuļikiem". Kā labo piemēru viņš min Somiju, Zviedriju un Norvēģiju. Kad politiķim norāda, ka tur kopdzīves likums ir, viņš saka, ka tas nav būtiski. Arī uz argumentu, ka šiem cilvēkiem, kamēr nav likuma, nereti ir juridiska rakstura problēmas, viņš atbild , ka "šīs problēmas ir atrisināmas, tas nav centrālais jautājums".

Strīķe grib redzēt Latviju, kur "mēs visi varētu lepoties ar amatpersonām, zinot, ka tās tiešām ir profesionālākās un labākās." Tāpat politiķe vēlas, lai katrs varētu savu sapni īstenot, balstoties talantos un darbā nevis blata sistēmā.

Lai to visu realizētu, esot nepieciešama Saeima, kur nav "no oligarhiem atkarīgo cilvēku". Šobrīd tādas esot visas partijas. Konkrētus oligarhu vārdus JKP gan nenosauc, jo visi jau viņus zinot. "Es ļoti gribētu, lai nākošajā Saeimā "Saskaņa" un ZZS paliktu opozīcijā, un valdību varētu izveidot bez viņiem," rezumē Strīķe.