Divi grupējumi un trausla kārtība: ZZS, NA un JKP par maksātnespējas administratoriem  (344)

Vienā no raidījumu sērijas "Par ko balsot?" diskusijām premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka ilgstoši nesakārtotā maksātnespējas administratoru darbība ir viens no iemesliem, kādēļ uzticība politiskajām partijām ir tik zema. "Ja mēs paskatām maksātnespējas procesu, visatļautības politiku, dīvainus lēmumus, tas viss sakrājās, un atgūt to īsā laikā nevienai valstij nav iespējams," teica politiķis.

Tomēr Ministru kabineta vadītājs piebilda, ka maksātnespējas process tagad ir "ļoti trausls, bet sakārtots".

Bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš valdībā strādāja līdz 2014. gada sākumam, pārstāvot Nacionālo apvienību, bet tagad ir Jaunās konservatīvā partijas pārstāvis, raidījumā apgalvoja, ka pašreizējā tieslietu ministra Dzintara Rasnača īstenotās maksātnespējas administratoru darba reformas tika iniciētas Bordāna laikā un to dēļ Nacionālajā apvienībā ietilpstošā "TB/LNNK" politiķi izslēgusi no partijas. Bordāna pēctece tieslietu ministra amatā Baiba Broka (NA) viņa sagatavotos priekšlikumus atsauca.

Bordāna izslēgšana, partijas pārstāvju biznesa saites, ziedojumi, bijušā ģenerālsekretāra aizdomās turētā statuss krimināllietā, kā arī politiskās iniciatīvas savulaik Nacionālajai apvienībai radījuši maksātnespējas administratoru interešu pārstāves tēlu.

Diskusijā Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka līdz ar nozares reformām vairāk nekā 50 administratori ir zaudējuši sertifikātu, bet vairāk nekā 80 ir ierosinātas administratīvās lietas. Turklāt maksātnespējas reformu atzinīgi novērtējusi arī Ārvalstu investoru padome. Vaicāti, vai četros piecos gados paveikto maksātnespējas nozares sakārtošanā nevarēja izdarīt ātrāk, partijas pārstāvji pauda, ka Rasnačs paveicis to, ko nebija izdarījis viņa priekštecis Bordāns.

Tiesa gan maksātnespējas reforma nākusi lēni – 2016. gada maijā Kučinskis izteica ultimātu – ja dažu mēnešu laikā nebūs sakārtota maksātnespējas nozare, ko Rasnačs bija uzņēmies izdarīt, stājoties Kučinska valdības rindās, tad viņam varētu nākties amatu atstāt.

Runājot par strīdīgajiem Nacionālās apvienības biedra Imanta Parādnieka virzītajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kurus Valsts prezidents Raimonds Vējonis izbrāķēja un nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, Dzintars norāda, ka deputātiem bijusi ļoti neapskaužama situācija – lai kā tautas kalps balsotu, balsojums bijis par "kādu no administratoru grupām". Viņa vērtējumā šādas grupas ir divas – vienu pārstāv administrators Armands Rasa, kas, pēc politiķa teiktā, ir saistīts ar "Vienotību", bet otru, kā noprotams, "Trasta komercbankas" lietā apsūdzētais, kā arī citās lietās aizdomās turētais Māris Sprūds.

Rasa pērnā gada vasarā kļuva par "Trasta komercbankas" maksātnespējas administratoru. Iepriekšējais administrators Ilmārs Krūms, kurš arī apsūdzēts "Trasta komercbankas" krimināllietā, no administratora pienākumu pildīšanas tika atcelts divus mēnešus iepriekš.

Jāpiebilst, ka trešdien, 30. maijā, nogalinātais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus bija "Trasta komercbankas" administratora Rasas palīgs.

Saeimas pozitīvais lēmums par grozījumiem Kredītiestāžu likumā nāca aptuveni vienā laikā ar "Trasta komercbankas" krimināllietā iesaistīto maksātnespējas administratoru aizturēšanām. 2017. gada jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru. Deputātu atbalstītā likuma izmaiņu redakcija noteica, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Līdzīgs ierobežojums noteikts arī administratoriem kredītiestāžu maksātnespējas procesos.

Vējonis gan nodeva grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, norādot, ka atsevišķu ar interešu konflikta novēršanu saistīto normu izstrāde vienlaikus ar "Trasta komercbankas" likvidācijas procesu un tiesas izlemšanā esošu jautājumu par administratora iecelšanu šīs kredītiestādes maksātnespējas procesā, rada aizdomas par vēlmi ietekmēt konkrētos procesus.

Vēlāk Saeima atkārtoti izskatot grozījumus, lēma tos akceptēt bez izmaiņām, pamatojot, ka tobrīd vairs nebija spēkā tie apstākļi, kādi bija laikā, kad likuma grozījumi skatīti sākotnēji, proti, tika izvēlēts "Trasta komercbankas" administrators. Otrreiz iebilst Vējonim nebija tiesību, tāpēc 2017. gada 2. augustā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrneice (NA) likumu izsludināja, jo Vējonis tobrīd bija atvaļinājumā.