OIK uzņēmēji, 'Panamas papīri' un biedru naudas: kā pildās partiju kases  (59)

Sestdien, 9. jūnijā, sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kas nozīmē arvien aktīvāku politisko partiju reklamēšanos, tomēr politisko partiju rocība ir krasi atšķirīga. Vēlēšanu gadā ar lielāko ziedojumu apjomu izceļas premjera politiskais spēks Zaļo un zemnieku savienība – 204 tūkstoši eiro. "Saskaņai" izdevies veiksmīgāk mobilizēt partijas biedrus, un kopā ar biedru naudām partija šogad saņēmusi 248 tūkstošus eiro. Šiem politiskajiem spēkiem seko "Vienotība", "Latvijas attīstībai" un Jaunā konservatīvā partija.

Savukārt laika posmā kopš pagājušajām Saeimas vēlēšanām ziedojumu ziņā līdere bijusi "Vienotība" ar 1,1 miljonu eiro. Tai seko Zaļo un zemnieku savienība ar 870 tūkstošiem eiro un "Saskaņa" ar 681 tūkstoti eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze.

Pēc 2018. gadā saņemtajiem ziedojumiem ZZS ir līdere. Šogad ziedojumos visvairāk saņēmusi Zaļo un zemnieku savienība – 204 tūkstošus eiro. Šo politisko spēku veidojošās partijas – Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un Latvijas Zaļā partija (LZP) – atsevišķi saņēmušas vēl attiecīgi astoņus un 10,7 tūkstošus eiro.

Diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu", kas bija daļa no raidījumu sērijas "Par ko balsot?", šo politisko spēku pārstāvošais ministru prezidents Māris Kučinskis atklāja, ka pirms Saeimas vēlēšanām apvienību veidojošās partijas vienojušās īstenot tikai kopīgas reklāmas kampaņas. Pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās LZS un LZP novados startēja gan kopīgos kandidātu sarakstos.

Dāsnākais ZZS ziedotājs ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām kopumā politiskajam spēkam ziedojis 33 tūkstošus eiro. Šajā posmā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa mieta Maija Čerņavska ZZS atvēlējusi 19 tūkstošus eiro. Latvijas Zaļo partiju – un līdz ar to arī ZZS – pametusī Iveta Grigule ZZS īsi pirms pērn notikušajām pašvaldību vēlēšanām – un trīs mēnešus pēc tam, kad paziņoja par aiziešanu no partijas – ziedojusi kopumā 16,7 tūkstošus eiro.

Pa 16 tūkstošiem eiro ziedojis arī bēdīgi slavenā maksātnespējas administratora Māra Sprūda tēvs Valdis Sprūds un presē par Jūrmalas miljonāri sauktā Tatjana Okladņikova. Šī nauda partijas kasē ieripojuši 2016. gadā.

15 tūkstošus eiro pirms diviem gadiem partijai ziedojis "ABLV Bank" līdzīpašnieks Oļegs Fiļs. Tādu pašu summu pirms gada ZZS atvēlējis Mārtiņš Krūms, liecina KNAB ziedojumu datu bāze. Persona ar šādu pašu vārdu un uzvārdu ir apsūdzēta tā sauktajā "Trasta komercbankas" maksātnespējas administratoru lietā. Kučinskis gan raidījumā apšaubīja, ka Fiļs un Krūms politiskajam spēkam ko ziedojis, to nosaucot par baumām. Vēlāk diskusijā viņš gan savu kļūmi skaidroja ar to, ka nezinot, kas ir Mārtiņš Krūms.

Starp ZZS sponsoriem ir virkne uzņēmēju – aizsardzības nozarē strādājošais Tālis Ziediņš (15 tūkstoši eiro), naftas produktu tirdzniecības un nekustamo īpašumu biznesa pārstāvis Argods Lūsiņš, kurš gan pēdējos mēnešos plašāku atpazīstamību guvis kā Pāvilostas "mājas – kuģa" īpašnieks (15 tūkstoši eiro), veikalu ķēdes "Mego" līdzīpašnieks Aleksandrs Babenko (10 tūkstoši eiro), "Alandeko" valdes priekšsēdētājs Aldis Zvaigznes (10 tūkstoši eiro), "Augstceltnes" vadītājs un līdzīpašnieks Arnis Zīverts (10 tūkstoši eiro), kokrūpnieks Juris Ķeviņš un citi.

Jāpiebilst, ka aizsardzības resora iepirkumu regulārā uzvarētāja "Belss" īpašnieks Tālis Ziediņš ziedojis ne tikai partiju apvienībai ZZS, bet arī Latvijas Zaļajai partijai, kas ietilpst apvienībā, tai atvēlot 9950 eiro. Savukārt "Augstceltnes" valdes priekšsēdētājs Juris Kursītis atšķirībā no biznesa partnera, kurš 10 tūkstošus eiro ziedoja ZZS, no šādas pat summas šķīries par labu Latvijas Zemnieku savienībai.

Lielu daļu "Saskaņas" finanšu – gan biedru naudu, gan ziedojumu veidā – nodrošinājuši paši partijas biedri. Šogad partija ziedojumos saņēmusi nepilnus 160 tūkstošus eiro, bet biedra naudās –90 tūkstošus eiro. Savukārt pēdējos četros gados lielākais ziedotājs bijis partijas valdes loceklis Aivars Bergers, kurš tai atvēlējis 37,5 tūkstošus eiro.

"ABLV Bank" līdzīpašnieks Ernests Bernis 2015. un 2016. gadā "Saskaņai" ziedojis 25 tūkstošus eiro. LPB, kas iepriekš bija pazīstama kā "Latvijas pasta banka", īpašnieks Mihails Uļmans pirms gada partijai atvēlējis 11 tūkstošus eiro.

Starp lielākajiem ziedotājiem ir Inna Novika (21 tūkstotis eiro), par kuras iespējamu saistību ar "Saskaņu" iepriekš vēstīja raidījums "Nekā personīga", Rīgas domes Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centra vadītājs Sandris Bergmanis (12,5 tūkstoši eiro), par kura pārraudzībā esošo struktūrvienību raidījums "de facto" ziņoja, ka tā pēc būtības nefunkcionē. Tāpat pa 10 tūkstošiem atvēlējuši "Kafe serviss" īpašnieks Oskars Bērziņš un "Pilna servisa līzinga" īpašniece Inga Salzirne.

18 tūkstošus eiro partijai ziedojusi Rīgas starptautiskās autoostas valdes locekle Margarita Brikmene, bet 15 tūkstošus eiro – "Izoterm" vadītājs Valērijs Kļimovs.

Trešā turīgākā partija šogad ir "Vienotība", kas gan šī gada parlamenta vēlēšanās startēs apvienībā "Jaunā Vienotība". Šī apvienība gan vēl nav saņēmusi ievērojamus ziedojumus.

Laika posmā kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām lielākais partijas sponsors ir lauksaimniecības uzņēmuma "Uzvara – lauks" vadītājs Arnis Vējš (75,5 tūkstoši eiro). "SAF tehnikas" dibinātāji brāļi Normunds un Jānis Bergi "Vienotībai" atvēlējuši attiecīgi 64 un 54 tūkstošus eiro. Zemnieku saimniecības "Sējas" īpašnieks Āris Burkāns ziedojis 30 tūkstošus eiro. Tāpat sponsoru sarakstā ar 15 tūkstošu eiro ziedojumu atrodams jau minētais Argods Lūsiņš.

Raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu", diskutējot par "Vienotības" politiķu atbildību obligātās iepirkumu komponentes (OIK) neveiksmīgajā darbā un sistēmas izmantošanu krāpnieciskiem mērķiem, "Jaunās Vienotības" politiķi uzsvēra, ka šis mehānisms izstrādāts un ieviests Ivara Godmaņa valdības laikā. "Ja meklē kaut kādu vainu, tad "Vienotībai" tā vaina varētu būt atrodama to, ka nepietiekami ātri saprata, kādas lietas bija sastrādātas. Nesaprata, iespējams," diskusijā teica eiroparlamentārietis un "Jaunās Vienotības" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

Uz jautājumu, kā partija varēja neko nesaprast, ja tās ziedotāju vidū bija OIK saņēmēji, politiķis gan neatbildēja. Kā pērnā gada nogalē vēstīja "Nekā personīga", piemēram, OIK saņēmējs Arnolds Laksa 2013. gadā "Vienotībai" atvēlēja 10 tūkstošus eiro, cits elektrības ražotājs Agris Grīnbergs partijai kopumā ziedojis 30 tūkstošus eiro, bet viņa biznesa partneris Māris Kannenieks – 29 tūkstošus eiro. Koģenerācijas un mazo HES īpašnieks Māris Klips partijai 2014. gadā ziedoja 9 tūkstošus eiro, bet OIK saņēmēja Kristīne Brunovska-Marinaki pērn ziedojusi "Vienotībai" 8 tūkstošus eiro. Pēc "Nekā personīga" aprēķiniem kopumā septiņu gadu laikā "Vienotība" no atjaunojamo resursu uzņēmējiem ziedojumos saņēmusi 256 tūkstošus eiro. Jāpiebilst, ka arī ZZS saņēma ievērojamus ziedojumus no šīs jomas uzņēmējiem – 140 tūkstošus eiro.

Nacionālās apvienības lielākais sponsors ar 23 tūkstošiem eiro laika posmā kopš pēdējām Saeimas vēlēšanām ir apvienības bijušais ģenerālsekretārs Aigars Lūsis. Viņš no šī amata atkāpās pirms gada pēc tam, kad kļuva zināms, ka Lūsis ir aizdomās turētais kriminālprocesā par iespējamiem pārkāpumiem divu uzņēmumu maksātnespējas procesos.

Šī gada aprīlī Lūsis, Māris Sprūds un vēl divas personas tika aizturēti. Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pauda pārliecību, ka Lūsis "ir ļoti vīrišķīgi un korekti rīkojies, viņš ir atstājis visus partijas vēlētos amatus, viņš nolicis administratora sertifikātu, lai nebūtu iespējas konkurentiem šādām spekulācijām".

Jautāts par politiķu morāli, nedistancējoties no partijas biedra, kurš tiek turēts aizdomās un aizturēts kriminālprocesā, Dzintars atbildēja, ka šādi būtu jārīkojas, ja būtu "iekšēja ticība tam, ka šis cilvēks ir vainīgs".

Savukārt atšķirībā no ZZS Nacionālā apvienība atgriezusi atpakaļ Māra Sprūda tēva Valda Sprūda ziedotos 10 tūkstošus eiro.

Starp Nacionālās apvienības ziedotājiem ir daudz trimdas latviešu, piemēram, pirms gada aizsaulē aizgājušais Aivars Slucis kopš 2014. gada šim politiskajam spēkam bija atvēlējis 17,8 tūkstošus eiro.

Viens no lielākajiem ziedojumiem ir "Kafe servisa" līdzīpašnieka Ronalda Vītola pārskaitītie 10 tūkstoši eiro. Jāpiebilst, ka viņa biznesa partneris šādu pašu summu ziedojis "Saskaņai'.

Starp pārējām partijām izceļas apvienība "Attīstībai/Par!". Viena no apvienību veidojošajām partijām – "Latvijas attīstībai" kopš dibināšanas 2013. gadā ziedojumos saņēmusi vairāk nekā 800 tūkstošus eiro, bet kopš Saeimas vēlēšanām – 349 tūkstošus eiro. Tās vadītājs Juris Pūce lielos ziedojumus pirms četriem gadiem skaidro ar lielām cerībām iekļūt Saeimā. Otra apvienību veidojošā partija "Kustība Par!" piesaistījusi nepilnus 15 tūkstošus eiro.

Citas svaigi izveidotas apvienības LSDSP/KDS/GKML partiju finanses izceļas ar ievērojamu kādreizējo "Saskaņas" politiķu maksājumiem. "Gods kalpot mūsu Latvijai", kas pērn piedalījās pašvaldību vēlēšanās, ziedojis Vitālijs Aizbalts, Andrejs Kondratjuks, Agnis Kalnkaziņš un Ervins Straupe. Visi šie ziedotāji strādā Rīgas pašvaldības uzņēmumos un visi, izņemot Straupi, pirms četriem gadiem Saeimas vēlēšanās kandidēja no "Saskaņas" saraksta.

Partijas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina, ka partijai ir vienošanās ar "Gods kalpot Rīgai", kas paredz, ka GKML nekandidēs Rīgas domē, taču ar "Saskaņu" nekādu vienošanos nav un tuvību ar šo partiju politiķis noliedz. "Ar "Saskaņu" viss ir pievilkts aiz matiem. Ar "Saskaņu" mums nav nekādas vienošanās. Nevienā pašvaldībā neesam kopīgi strādājuši," viņš uzsvēra.

Savukārt Jaunā konservatīvā partija izceļas ar ļoti lielu ziedojumu skaitu, tomēr atbalstītāji galvenokārt ziedo nelielas summas. Partijas politiķi daudzkārt uzvēruši, ka nepieņems ziedojumus no uzņēmējiem, kuru reputācija nav tīra vai kas vēlētos pret ziedojumiem saņemt kādu labvēlību. Tādēļ ievērojams ir uzņēmēja Ginta Dandzberga šī gada martā veiktais 21,5 tūkstošu eiro ziedojums. Dandzbergs ir apdrošināšanas kompānijas "BTA Insurance Company" līdzdibinātājs un ilgus gadus arī vadītājs, līdz 2016. gadā šis bizness tika pārdots. Tomēr Dandzberga vārds ir atrodams bēdīgi slavenajos "Panamas papīros" saistībā ar Maltā reģistrētu uzņēmumu "B5 Holding Limited". Tiesa gan šogad Dandzbergs sevi deklarējis kā patieso labuma guvēju divos "B5 Holding Limited" piederošos uzņēmumos Latvijā, liecina "Lursoft" dati.

Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns atzina, ka partija nav pārbaudījusi to, vai Dandzbergs minēts "Panamas papīros".