Mazāk stulbuma un aizbraukušo atgriešanās – politiķi par Latvijas mērķiem un problēmām  (71)

Uz sarunu aicinātajiem 11 partiju līderiem tika jautāts redzējums par valsts nākotni, taču formulējums atšķīrās, vieniem tika lūgts nosaukt, kādas ir galvenās valsts problēmas, bet citiem, kāds ir attīstības mērķis, uz kuru Latvijai jāvirzās. Lai gan atsevišķi virzieni politiķu teiktajā sakrita, atbildes demonstrēja dažādu prioritāšu un politikas vērienu sadalījumu – vieni cer sasniegt vidējo Eiropas Savienības labklājības līmeni, bet citi sola iekļūt desmit pasaules bagātāko valstu sarakstā.

Gan tie, kas jau šobrīd ir Saeimā, gan tie, kas vēl tikai cer tur nokļūt, uzsver, ka Latvijā jānodrošina tādi apstākļi, lai cilvēki ne vien nebrauktu prom, bet arī vēlētos šeit atgriezties. Piemēram, Nacionālās apvienības valdes un Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsver, ka partijas stratēģiskais mērķis ir padarīt Latviju par bērniem draudzīgāko valsti pasaulē. "Lai katrs redz iespēju šeit realizēt savu sapni, tas ir katra politiķa pamatuzdevums – radīt tādu vidi," līdzīgi spriež partijas "No sirds Latvijai" valdes priekšsēdētāja un Saeimas deputāte Inguna Sudraba.

Savukārt premjers Māris Kučinskis (ZZS) uzsver, ka esam Eiropas Savienības (ES) valsts, un vēlas samazināt nevienlīdzību. Tas, ka esam ES un NATO pašsaprotami šķiet arī partiju apvienībai SKG, taču politiķi piebilst, ka "tai pašā laikā no šīs dalības nedrīkst ciest mūsu nacionālās intereses".

Lakonisks par savu redzējumu ir partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētājs un eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš: "Viens definējums ir celt vidējo algu valstī." Mazliet izvērstāks nākotnes skatījums gan ir viņa partijas biedram, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, kurš vēlas, lai Latvija pēc iespējas drīzāk sasniegtu vidējo ES līmeni, taču uzsver, ka tam nepieciešams laiks un "tie nebūs ne nākamie četri gadi, ne astoņi". Tai pat laikā mazāk pieticīgs ir KPV LV biedrs un advokāts Aldis Gobzems, kurš uzskata, ka Latvijai jāiekļūst desmit bagātāko valstu sarakstā.

Saskaņa, kas 12. Saeimas vēlēšanās guva vislielāko vēlētāju atbalstu, spriež, ka valsts lielākā problēma ir valdības nemākulība. "Ir absolūtais neprofesionālisms no izpildvaras un stulbums,"saka partijas valdes loceklis un Saeimas deputāts Jānis Ādamsons. Līdzīgi domā Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs un eiroparlamenta deputāts Miroslava Mitrofanovs: "Galvenais jautājums ir tas, ka Latvija attīstās nepareizi. Mēs esam pārliecināti, ka jāmaina politiskā elite, jo pārāk daudz ir stulbu un negodīgu cilvēku." Arī Jaunās konservatīvās partijas valdes locekle Juta Strīķe pieskaras šim jautājumam un runā gan par to, ka mums jāspēj lepoties ar savām amatpersonām, gan par to, ka katram jāspēj "savu sapni īstenot atkarībā no talantiem, ieguldītā darba, nevis no blatu sistēmas". Savukārt apvienība "Attīstībai/Par!"iestājas par taisnīgu un modernu valsti.

Pavisam atšķirīgs valsts prioritāšu redzējums ir Latvijas Reģionu apvienības valdes loceklim un Liepājas domes deputātam Jānim Vilnītim, viņaprāt, aktuālākais šobrīd ir reģionālās politikas maiņa - jādod vairāk teikšanas pašvaldībām.

Šī gada 6. oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas, bet kandidātu sarakstu iesniegšana sāksies 18. jūlijā. "Delfi TV ar Jāni Domburu" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno diskusiju sēriju "Par ko balsot?". Pirmā šīs sērijas daļa 11 raidījumos tiešraidē bija skatāma divu nedēļu garumā maijā.