Lētākas zāles, īsākas rindas – vai Čakšas minētās kļūdas ir labotas  (61)

Decembrī Čakša solīja, ka Veselības ministrija gatavo informatīvu materiālu par veselības aprūpes reformu, kur vienkāršā veidā cilvēki varētu iepazīties ar izmaiņām. "Lai var izlasīt un saprast, kuras lietas viņam pienākas, kas no jaunā finansējuma kādi ieguvumi, un arī kā mēs šos rezultātus sasniedzam. Konceptuālajā ziņojumā mēs jau paši esam uzlikuši ļoti skaidri sasniedzamos rezultātus gan ārstniecības jomā, gan pārvaldības jomā, gan dažādos efektivitātes jautājumos, ka tam tad arī var sekot līdzi. Pie tā šobrīd tiek strādāts, bet tas pilnībā nav," viņa atzina.

"Delfi" jautājums: Kur Veselības ministrijas vai citā interneta vietnē ir pieejams ministres minētais plāns vai skaidrojošā informācija?

Uz šo jautājumu ministre neatbildēja.

Intervijā Čakša pauda: "Tas, ko ministre saka, ka jums nebūs jāizvēlas maksas pakalpojums, jo jums būs pieejams valsts apmaksāts pakalpojums."

"Delfi" jautājums: Cik daudz šī gada pirmajos mēnešos un cik daudz pērn pacienti izmantojuši maksas pakalpojumus un valsts apmaksātus pakalpojumus?

Uz šo jautājumu ministre neatbildēja.

Par to, vai papildu finansējums veselības aprūpē ietekmēs arī "ātrās palīdzības" kvalitāti, ministre teica, ka tās nebūs straujas izmaiņas, jo tas atkarīgs no tā, ka " ģimenes ārsts vairāk informēs savu pacientu un pacients būs izglītotāks".

Viņa uzsvēra: "Tas sākas ar ģimenes ārstu, tas sākas ar katru iedzīvotāju, tad tālāk mēs jau redzam pēc tiem atkārtotiem izsaukumiem, kur bieži vien viņš tā arī nav aizgājis pie sava ģimenes ārsta samazināt asinsspiedienu vai atrisināt citu jautājumu un to risina vienmēr caur ātro palīdzību."

"Delfi" jautājums: Cik daudz šogad ir atkārtotu NMPD izsaukumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem?

Uz šo jautājumu ministre neatbildēja.

Attiecībā uz ārstu darba kontroli ministre atzina: "Klīniskie auditi ir notikuši ļoti maz, mēs šobrīd sākām dzemdību pārbaudes, tās uztaisījām. Tagad aizgājām insultus pārbaudījām." Tomēr viņa solīja, ka 2018. gadā šādu pārbaužu būs vairāk.

"Delfi" jautājums: Kāds šogad un iepriekšējos gados ir veikto klīnisko pārbaužu skaits? Kādi ir secinājumi pa slimību/pakalpojumu grupām?

Atbilde:

"2017.g.

2018.g.

Par to, vai tos mediķus, kuru darba kvalitāte nav pietiekama, var sodīt, ņemot vērā darbinieku trūkumu veselības aprūpē, Čakša decembrī teica: "Tā nav, mēs, pirmkārt, varam mācīt cilvēkus, jo tur viena no sadaļām ir iekšā arī par to, kā mēs apmācām savu personālu, ko ārstniecības iestāde prasa no savām māsām un ārstiem, kādam ir jābūt šim izpildījumam. Cik daudz ir jāievēro, pat sākot no komunikācijas, bet beidzot arī ar pašu ārstniecību."

"Delfi" jautājums: Cik daudz cilvēku un kādās mācību programmās ir apmācīti?

Uz šo jautājumu ministre neatbildēja.

Decembra intervijā ministre atzina, ka, visticamāk, par nolaidību nav sodīts neviens ārsts.

"Delfi" jautājums: Cik ārstu un par kādiem pārkāpumiem ir sodīti šogad un iepriekšējos gados?

Ministre portālam "Delfi" atbildēja ar divām tabulām - par 2016. un 2017. gadu. Tās liecina, ka gan 2016., gan 2017. gadā pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa "par medicīnisko atzinumu sniegšanas, ekspertīzes (izņemot darbnespējas ekspertīzi) vai veselības aprūpes pārkāpumiem sodītas 33 personas. Par šāda pārkāpuma izdarīšanu atkārtoti gada laikā 2016. gadā sodīta viena persona, bet 2017. gadā šādi atkārtoti pārkāpumi nav norādīti. "Par pārkāpumiem darbnespējas ekspertīzē" 2016. gadā sodītas sešas, bet 2017. gadā - 13 personas. Par gada laikā atkārtoti veiktu šādu pārkāpumi 2017. gadā sodīta viena persona. Tāpat pērn divi ģimenes ārsti sodīti gan par vienu, gan otru pārkāpumu. 2016. gadā ārstiem piemēroto soda naudu kopējā summa bija 3500 eiro, bet pērn - 3685 eiro. Aizpērn sodīti 40 ārstniecības personas, bet pērn - 49.

Pērnā gada nogalē ministre apgalvoja, ka ir skaidrs, kā dažādos līmeņos tiks dalītas Latvijas slimnīcas. Tomēr viss 2018. gads būs pārejas periods uz jauno slimnīcas kartējumu. Uz jautājumu, vai līdz vēlēšanām varētu runāt par galīgo uzstādījumu, politiķe atbildēja: "Droši vien, jā."

"Delfi" jautājums: Kāds šobrīd ir galīgais slimnīcu kartējums? Kurās slimnīcas ar nākamo gadu būs pieejami kādi pakalpojumi?

Atbilde: "Slimnīcu līmeņi ir noteikti MK noteikumos. Slimnīcās sniegto medicīniskās palīdzības klāstu tiek saglabāts esošajā līmenī vai to paaugstinās. Nevienā no slimnīcām ārstēšanas un izmeklējumu klāsts netiek samazināts."

Slimnīcas regulāri skaidro problēmu, kas saistīta ar atskurbtuvju trūkumu. Proti, bieži uzņemšanā atkal un atkal nonāk vieni un tie paši cilvēki, kas publiskās vietās atrodas lielā alkohola reibumā. "Šobrīd tas algoritms, kādā veidā sagrupēt šos pacientus, lai viņi neietu cauri visai sistēmai, ir darba procesā, kā jau viss," decembrī teica Čakša. Viņa piebilda, ka risinājums tiek meklēts sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, kur šī problēma ir visakūtākā.

"Delfi" jautājums: Vai ministres minētais algoritms ir izstrādāts? Vai tas ir ieviests? Kā šis algoritms izpaužas?

Uz šo jautājumu ministre atbildi nesniedza.

Pēc e- veselībai adresētās kritikas, kas izskanēja īsi pirms šīs sistēmas obligātas ieviešanas, Čakša decembrī intervijā solīja, ka tiks rīkota publiska sistēmas izskatīšana.

"Delfi" jautājums: Vai šāds publisks pasākums, kurā tiktu testēta e-veselības darbība, līdz tās palaišanai notika? Kad un kas bija tā dalībnieki?

Tagad ministre atbildē piemin vēl pirms decembra intervijas notikušu pasākumu.

"Pagājušajā gadā E-veselības demonstrēšana norisinājās VARAM organizētās akcijas "Diena bez rindām" ietvaros. Pasākums norisinājās 2017. gada 6. oktobrī NVD.

Pasākuma laikā ikvienam tika sniegta iespēja konsultēties ar E-veselības speciālistiem un saņemt informāciju par tās pakalpojumiem."

Vēl 2017.gadā Latvijā HIV pacienti medikamentus bez maksas varēja saņemt tikai tad, kad viņu veselības stāvoklis pasliktinājās – ārstēt sāka tikai tad, kad pacienta imūno šūnu skaits jau bija noslīdējis zem valsts noteiktās robežas. "Mēs gribam nākošgad pāriet, tātad tur papildu summa nāk klāt vairāk nekā četri miljoni, lai varētu nosegt šos ... agrāk varētu sākt ārstēšanu, lai mums nebūtu jāpārtrauc ārstēšanu, kā tas ir līdz šim bijis, kura ir viena no būtiskām lietām. Nākamajā solī iet uz to, lai mēs varam sākt uzreiz. Tā ir taisnība, es piekrītu, tā tas ir," teica ministre.

"Delfi" jautājums: Vai šobrīd HIV sāk ārstēt no augstākas imūnšūnu skaita robežas 500? Kad notiks ministres minētais nākamais solis, kas ļautu ārstēšanu sākt uzreiz?

Atbilde: "HIV pacientu ārstēšana šobrīd notiek agrīnākā slimības stadijā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, lai nodrošinātu to, ka pēc iespējas lielāks īpatsvars HIV inficēto personu saņem ārstēšanu, nepietiek tikai ar zāļu pieejamības nodrošināšanu, bet ir jāveicina šo personu līdzestība ārstēšanai."

Par C hepatīta medikamentu augsto cenu ministre sacīja: " Par C hepatītu runājot, jā tā ir viena no tādām grūtajām vietām, kā dabūt to cenu zemāku, lai mēs vēl vairāk pacientus varētu aptvert, kuriem tas ir nepieciešams. Pie tā tiek strādāts."

"Delfi" jautājums: Vai ir panākts C hepatīta medikamentu cenas pazeminājums?

Atbilde: "Jā."

Par lētākiem kompensējamiem medikamentiem kopumā Čakša atzina problēmu valsts iespējās: "Mēs esam meklējuši iespēju iet vienotā iepirkumā ar lielajām Eiropas valstīm, tādā veidā... Šobrīd pirmās sarunas tiek vestas. Nav tādas pieredzes, mums ir pirmā pieredze ar lietuviešiem vakcīnas iepirkt, bet vēl tā kā kopīgi Baltijas valstu ietvarā pirkt dārgos medikamentus, kas varētu vairāk tirgū nostabilizēt uz leju, nav vēl tāds."

"Delfi" jautājums: Ar kurām valstīm notiek ministres minētās sarunas? Vai panākta vienošanās par kopīgiem iepirkumiem ar citām valstīm?

Uz šo jautājumu ministre neatbildēja.

Ministre gada nogalē atzina, ka 2017. gadā vēl turpinājies zāļu cenas pieaugums, tomēr viņa apgalvoja, ka darbs pie kāpuma apturēšanas notiekot. "Tas priekšlikums ir, ka mēs varētu mainīt sistēmu attiecībā pret to, ja mums ir viens medikaments, kas ir references, un šobrīd mums starp to medikamentu, kas ir references un pārējiem medikamentiem tirgū ir ļoti liela pieļaujamā cenas starpība, un iet uz tādu zināmu cenas koridoru, kā tas jau ir izdarīts kaimiņvalstīs, tādā veidā neļaujot šai cenai kāpt uz augšu, tas ir viens, un otrs - mums ir tirgū vēl joprojām daudzi medikamenti, kas ir gadiem ilgi un kuri uztur cenu, ienākot arī ģenēriķim. Es teiktu, ja jūs man jautājat, tas spriedums ir, ka kā valsts mēs neesam bijuši ar pietiekami stipru mugurkaulu, cīnīties ar zemākām cenām," viņa secināja.

"Delfi" jautājums: Vai ir panākts zāļu cenu samazinājums? Vai ir samazināts pieļaujamais cenas koridors?

Atbilde: "Šobrīd ir izstrādāti grozījumi MK noteikumos, kas paredz noteikt maksimāli pieļaujamo cenu koridoru līdzvērtīgas efektivitātes zālēm."

Intervijā ministre atzina, ka, visticamāk, slimnīcu zāļu iepirkumos pastāv sistēmiska korupcija. "skatoties, kā slimnīcas neizpilda to finanšu disciplīnu un cik ļoti daudz aiziet medikamentos, man nav tādu skaidru pierādījumu, lai es teiktu, ka tas tā ir," teica Čakša. Viņa apstiprināja, ka "sajūta ir, ka sistēmiski".

"Delfi" jautājums: Kas ir darīts, lai novērstu un atklātu slimnīcās notiekošo sistēmisko korupciju iepirkumos?

Atbilde: "2013.gadā VM ir izstrādājusi vadlīnijas korupcijas risku mazināšanai ministrijas pakļautībā esošajās ārstniecības iestādēs un kapitālsabiedrībās. 2014.gadā VM izstrādāja ieteikumus šo vadlīniju ieviešanai.

Šobrīd VM strādā ar ārstniecības iestādēm pie ēnu ekonomikas mazināšanas veselības nozarē.

Vienlaikus jūsu izteiktie apvainojumi ir ļoti skaļi, bet bez jebkāda seguma. Cik iesniegumus KNAB par konkrētu rīcību esat iesnieguši? Ja jūsu rīcībā ir tamlīdzīga informācija, bet iesniegumi atbildīgajām iestādēm nav sekojuši, jūs esat līdzatbildīgi par nozieguma īstenošanu."