Dziesmu un Deju svētkos šogad piedalīsies rekordliels dalībnieku skaits  (13)

Žurnālists Jānis Domburs sarunas sākumā vēlējās noskaidrot, vai Latvijas simtgade svētku rīkošanā uzlikusi papildu atbildību un pienākumus. "Kas tieši šajos – simtgades – svētkos ir jāizdara tāds, kas nav jādara citos gados?" viņš vaicāja sarunas dalībniekiem.

"Nekas īpašs nebija jādara. Mums ir vienkārši paveicies, tas ir izcils sakritības brīdis, kad Latvijas simtgade un Dziesmu svētki sakrīt vienā gadā," sacīja Romāns Vanags. Savukārt Jānis Purviņš atklāja, ka, uzsākot darbu pie deju lieluzveduma, bijusi liela vēlme atrast citādāku rakursu, kā rezultātā tika radīts stāsts par latvieti vairāku gadsimtu garumā.

Eva Juhņēviča uzsvēra, ka šie vis nav simtgades Dziesmu un Deju svētki, bet gan tiek aizvadīti simtgades zīmē, taču vajadzība pēc kaut kā īpaša tomēr esot, ko ļoti labi apliecina rekordlielais dalībnieku skaits, proti, 43 tūkstoši. Turklāt, salīdzinot ar iepriekšējiem Dziesmu un Deju svētkiem, ir dubultojies ārvalstu latviešu kolektīvu skaits.

Domburs Dziesmu un Deju svētku komandai norādīja, ka dalībnieku skaits Dziesmu un Deju svētkos kopš 1993. gada arvien pieaug, tomēr dejotāju skaits pieaug vairāk nekā dziedātāju. Romāns Vanags šo situāciju skaidroja ar iedzīvotāju skaita samazināšanos ekonomiskās emigrācijas dēļ. Viņš ar pašreizējo dziedātāju skaitu – 16,5 tūkstošiem – ir apmierināts un uzskata, ka 1990. gada situācija, kad svētkos piedalījās 20 tūkstoši dziedātāju, nav un tuvākajā nākotnē arī nebūs iespējama.

Savukārt Jānis Purviņš pieļauj, ka dejotāju skaits pieaug straujāk, jo jauniešus interesē fiziskas aktivitātes, kāda ir arīdzan tautas deja.

Pilnu sarunu ar Dziesmu un Deju svētku rīkošanas komandu var noskatīties šeit: