Neviena no dejām, kas līdz šim bijušas svētku deju lieluzvedumos, šā gada programmā nav iekļautas pilnā garumā. Piemēram, kolāžā "Dzintara zeme, dzintara ļaudis" ir fragmenti no dejām "Baltu puķu guni kūru", "Es varēju sadziedāt", "Īdenes dancis", "Nāc sēdies manā dirižablī" un "Sasala jūrīna".
"Tāds kopējs skatījums vai analīze, kas ir deju svētki, ir izdarīts vienā starptautiskā konferencē kādus desmit gadus atpakaļ. Tur ir konkrēti punkti, kādiem būtu jābūt deju svētkiem. Svētki, kas būs šajā gadā, ne ar ko principā neatšķiras, pēc tādas uzbūves principa, jaunrades un "zelta fonda" salīdzinājuma, no iepriekšējiem, vēl iepriekšējiem un vēl iepriekšējiem [svētkiem]," diskusijā uzsvēra Purviņš.
"Katros deju svētkos tas uzstādījums ir parādīt konkrētās piecgades jaunrades izpausmes, savienojot to kopā ar etnogrāfisko jeb tautas materiālu, plus "zelta fonds", kas mums nav noformulēts," viņš piebilst.
Lai definētu to, kas tad ir latviešu dejas "zelta fonds", Latvijas Nacionālais kultūras centrs izveidojis īpašu grupu. Tomēr līdz šim šis termins izmantots, lai apzīmētu "no vecmeistaru pūra lādēm" izvilktas horeogrāfijas, kas tapušas senos laikos. Tomēr katram "zelta fonds" asociējas ar kādu citu posmu un līdz šim nav noteikts, kas īsti tajā ietilpst.
Šī gada deju svētku lieluzvedumā tā veidotāji mēģinājuši parādīt latviešu dejas attīstību, sākot ar pirmās latviešu horeogrāfijas, kas ir Jēkaba Stumbra "Jautrais pāris", līdz mūsdienu horeogrāfijai, piemēram, "Sasala jūrīna". Vairākos gadījumos dejas apvienotas kolāžās un virknēs.
Visi šajos un iepriekšējos Deju svētkos iekļautie darbi:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!