Šī gada Deju svētku lieluzvedumā iekļauti daudzi gan dejotājiem, gan skatītājiem labi pazīstami skaņdarbi un horeogrāfijas, tomēr pirmo reizi tās virknētas kolāžās. Svētku mērķis līdzīgi kā iepriekšējos gados ir ne tikai demonstrēt "zelta fonda" dejas, bet arī parādīt piecu gadu laikā sasniegtās jaunrades izpausmes, raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" skaidro lielkoncerta "Māras zeme" mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš.

Neviena no dejām, kas līdz šim bijušas svētku deju lieluzvedumos, šā gada programmā nav iekļautas pilnā garumā. Piemēram, kolāžā "Dzintara zeme, dzintara ļaudis" ir fragmenti no dejām "Baltu puķu guni kūru", "Es varēju sadziedāt", "Īdenes dancis", "Nāc sēdies manā dirižablī" un "Sasala jūrīna".

"Tāds kopējs skatījums vai analīze, kas ir deju svētki, ir izdarīts vienā starptautiskā konferencē kādus desmit gadus atpakaļ. Tur ir konkrēti punkti, kādiem būtu jābūt deju svētkiem. Svētki, kas būs šajā gadā, ne ar ko principā neatšķiras, pēc tādas uzbūves principa, jaunrades un "zelta fonda" salīdzinājuma, no iepriekšējiem, vēl iepriekšējiem un vēl iepriekšējiem [svētkiem]," diskusijā uzsvēra Purviņš.

kultūraJānis PurviņšDziesmu svētki: atbild Romāns Vanags, Eva Juhņēviča un Jānis Purviņš

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit