Ir tikai divi skaņdarbi, kas kopš 1990. gada iekļauti pilnīgi visos Dziesmu un Deju svētku noslēguma koncertos. Kopumā 22 no šī gada noslēguma koncerta programmā iekļautajām dziesmām izskanējušas vēl vismaz vienos svētkos. Šāda rotācija, iekļaujot svētkos gan nemainīgas vērtības, gan klasiskus svētku skaņdarbus, gan jaunas dziesmas, ir pareiza pieeja, raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pauž Dziesmu un Deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs, virsdiriģents Romāns Vanags.
Pēc 2013. gada Dziesmu un Deju svētku noslēguma koncerta ir vairākas mācības. Pirmā no tām - koncerta garumam ir robežas, atzīst Vanags. 2013. gadā koncerts ilga vairāk nekā sešas stundas.
Vanags atgādināja par 1985. gadu, kad "Gaismas pils" nebija iekļauta noslēguma koncertā, bet kopkoris un skatītāji paši pieprasīja šo dziesmu. "Tas radīja šīs dziesmas papildu vērtību, no kuras neviens negribētu atteikties. Mēs esam eksperimentējuši atteikties no "Manai dzimtenei", un tas nav nesis labu rezultātu. Es tāpēc pilnīgi piekritu Mārtiņa Klišāna koncepcijai, kurā bija šīs dziesmas vērtība atrasta. "Saule. Pērkons. Daugava" līdzīgi ir dzīvojusi šo mūžu," viņš skaidro.
Noslēguma koncertā dziesmu "Zvaigžņu ceļš" dziedās 36 labākie kori un diriģentu koris. Vanags uzskata, ka šāds risinājums ir pareizs, jo skaņdarbs ir sarežģīts un šādi "mūzika nezaudēs".
Tāpat koncertā iekļauti arī vairāki jaundarbi. "Pasūtot konkrētiem komponistiem konkrētus darbus kādreiz ir iespēja iegūt labus darbus, dažreiz ne tik labi. Šo jaundarbu aprobēšana ir nepieciešama. Tas nebūs jaundarbs, kur pirmatskaņojums notiks lielajā estrādē. To nu gan nedrīkstētu pieļaut," šo praksi raksturo Vanags. Iepriekš notikuši mēģinājumi rīkot jaundarbu konkursus, bet tie nav bijuši veiksmīgi, jo komponisti nav bijuši naski uz piedalīšanos šādās sacensībās.
Vairāki no Dziesmu svētkiem pasūtītiem jaundarbiem jau kļuvuši par zināmu klasiku, piemēram, Raimonda Paula "Sasala jūrīna", kas skanēja 2003. gada noslēguma koncertā, turpmāk tika iekļauta Deju svētku repertuārā un šogad atkal izskanēs Dziesmu svētkos.
"To pašu varētu teikt par Ērika Ešenvalda "Dvēseles dziesmu", kas atkal atgriezīsies svētkos. Ir darbi, kuri atgriežas - "Jāņu dziesma", Artūra Maskata, Uģa Prauliņa dziesmas. Ik pa brīdim tas notiek, šī rotācija nav slikta, jo tā palīdz atrast, līdzīgi kā "Gaismas pils" ir atradusi savu vietu, mūsu radītai mūzikai savu vietu pēc 100 gadiem," uzskata Vanags.
Šī gada koncertā visvairāk līdzību ir ar 1990. gada svētkiem - abos gados atkārtojas 11 dziesmas. Zīmīgi, ka šie būs tikai otri svētki vismaz 38 gadu periodā, kad neizskanēs Pētera Barisona "Dziesmai šodien liela diena". Tā nebija iekļauta arī 2003. gada noslēguma koncerta repertuārā, savukārt 1990. gadā tā izskanēja atklāšanas koncertā. Pilnīgi visos no pēdējiem sešiem svētkiem skanējusi tikai "Gaismas pils" un "Jāņuvakars". Četras reizes repertuārā iekļauta "Mūžam zili", "Latvijā" un "Lokatiesi, mežu gali".
Iepriekšējo svētku noslēguma koncerta programmas un repertuārs nav pieejami. Svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča piekrita, ka tās būtu jāapkopo un jāpublisko vienuviet.
LNKC pēc "Delfi" lūguma atrada iepriekšējo svētku noslēguma koncertu programmas, kuras "Delfi" apkopoja salīdzinošā tabulā:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
