'Kārnas brūtes' un sociāldemokrātijas privatizēšana: 'Progresīvie' par sevi un konkurentiem  (60)

Partijas pārstāvji atklāja, ka par vienu no "Progresīvo" ģenerālsponsoriem kļuvis interneta portāla "Draugiem.lv" uzturētāja SIA "Draugiem" līdzīpašnieks Agris Tamanis. Tāpat atklājās, ka partijas biedrs un otrs lielākais finansētājs Dmitrijs Fjodorovs, kura ziedojumu kopsumma aizvadīto divu gadu laikā ir 10 001 eiro, ir īpašnieks vai līdzīpašnieks, bijušais valdes loceklis un pašreizējais likvidators divām firmām, kuras, saskaņā ar publisko "Lursoft" un VID datu bāžu informāciju, kopā ir valstij parādā vairāk nekā septiņus tūkstošus eiro. Šobrīd gan parādi apmaksāti.

''Progresīvie'' priekšsēdētājs Putnis ir pirmais politiskā spēka vadītājs Latvijā, kurš oficiāli savā amatpersonas deklarācija norādījis, ka ir laulājies ar vīrieti. Taču, kad partijai jāspriež par viendzimuma pāru tiesībām, tai nav konkrēta uzstādījuma par bērnu adopcijas jautājumu viendzimuma pāriem.

Savukārt, spriežot par saviem karjeras līkločiem, Putnis atklāja, ka ir pateicīgs par gūto pieredzi biznesā, tostarp laiku "Parex bankā". 2017. gada jūlijā Putnis pameta darbu Kultūras ministrijā, atstājot Mediju politikas nodaļas vadītāja amatu. Skaidrojot aiziešanas iemeslus, viņš toreiz rakstīja, ka pie varas esošās partijas bremzējot mediju reformas un esot izrādījušas pretestību arī viņam kā atbildīgajam personiski.

Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" viņš norāda, ka 2016. gada izskaņā Ventspils mērs Aivars Lembergs Ministru kabinetam un divām Saeimas komisijām nosūtījis vēstuli uz vairāk nekā 50 lapaspusēm, "paziņojot, ka ierēdnis Putnis personiski ir maldinājis visu Latvijas valdību". Pēc šīs vēstules Putnis vairs nekur neesot publiski uzstājies.

Runājot par Latvijas politisko vidi, nereti tiek teikts, ka tā ir sadrumstalota un sīkpartijas "noēd balsis". Putnis gan šādam apgalvojumam nepiekrīt: "Es redzu drīzāk problēmu stratēģiskajā komunikācijā no varas partiju puses, ka mums tiek stāstīts, ka par sīkpartijām nevajag balsot. Sākot ar valsts prezidentu kā pirmo personu, kuram vajadzētu veicināt politisko līdzdalību, viņam jābūt pēdējam, kurš kaut ko tādu saka. Protams, ka šis narratīvs ir ļoti izdevīgs tieši tiem, kas ir pie varas." Viņaprāt, termins "sīkpartija" ir antidemokrātisks pēc savas būtības, jo nav slikti būt partijā.

Pērn Valsts prezidents Raimonds Vējonis intervijā Latvijas Radio mudināja vēlētājus Saeimas vēlēšanās neizšķiest balsis sīkpartijām. "Prezidenta uzdevums ir veicināt demokrātiju, demokrātija nevar pastāvēt, ja pilsoņi nepiedalās politisko partiju darbā," Vējoņa izteikumus komentē Putnis. "Progresīvie" ar savu darbu vēloties parādīt, ka "patiesība politika ir forša".

Partijas vadītājs atklāj, ka kandidēt no sava saraksta viņu aicinājušas arī citas partijas, bet "es apzināti esmu "Progresīvajos" ". Līdzīgā situācijā esot lielāka daļa politiskā spēka dibinātāju – viņi neatrada sevi esošajā partiju spektrā. Jāatzīmē, ka "Progresīvajiem" ir bijušas pārrunas ar citām partijām par iespējamu sadarbību un kopīgu startu Saeimas vēlēšanās, taču tās noslēgušās nesekmīgi. Piemēram, viņi joprojām esot atvērti "Kustībai "Par!"", taču nevarot iet kopīgu ceļu, jo politiskais spēks apvienojies ar "Latvijas attīstībai". "Teiksim tā - "Par!" bija divas brūtes. Viena tāda dūšīga, turīga, viena tāda kārna ideāliste," spriež Putnis. "Progresīvie" esot kārnā brūte, bet "Latvijas attīstībai" dūšīgā, abas tās nevarot sadzīvot, jo par turīgo esot redzams, ka tā ir atsevišķu indivīdu finansēts spēks, kas "Progresīvajiem" nav pieņemami.

"Progresīvie" sevi sauc par jaunajiem zaļajiem un aktīvi iestājas par dažādiem vides jautājumiem. Īsi pirms Līgo svētkiem viņu sociālajos tīklos bija uzsaukums "Darini vainagu bez pesticīdiem", kam sekoja pavadteksts "Kur lasīsiet ziedus vainagiem? Esiet uzmanīgi, lai lauks, pa kura malām lasīsiet jāņuzāles, nebūtu miglots". Jautāti, kā tad cilvēks var noteikt, vai lauks ir miglots, partijas pārstāvji teic, ka tas bijis joks, tomēr uzsver, ka tas atsedz nopietnu problēmu. "Mērķis bija vairāk pievērst uzmanību problēmai, neliela provokācija," spriež Liepa-Meiere.

Kādā e-pastā vēl laiku pirms raidījuma "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā Putnis "Delfi'' galvenajam redaktoram rakstīja, ka "ignorējot "Progresīvos'', lasītājs un vēlētājs tiek atstāts bez ideoloģiskas opozīcijas divām varas partijām: ''Saskaņai'' un ''Zaļajai partijai''''. Jautāts, vai tiešām šiem politiskajiem spēkiem nav nevienas citas opozīcijas, Putnis paskaidro, ka domājis tieši par sociāldemokrātisko aspektu, jo "Saskaņa", kas sevi dēvē par sociāldemokrātiem, vien izmantojot sociāldemokrātisko brendu un privatizējuši ideju, bet atbilstošu politiku neīsteno.

"Progresīvo" valdes locekles Ņenaševas aprakstā partijas mājaslapā teikts, ka viņa strādājusi 9. un 10. Saeimā, taču nav precizēts, ko īsti darījusi. Izrādās, ka viņa bijusi tolaik "Saskaņas centra" deputāta Alekseja Holostova palīdze. Konkrētais deputāts izcēlies ar apšaubāmām izdarībām, piemēram, 2013. gadā Holostovs attīstīja ekociematu tīklu un nosauca tos par "Putinku" un "Medvedevku".

Tāpat Ņenaševa savulaik piedalījās televīzijas spēlē "Es varu būt premjerministrs", kur pauda, ka ideālā valdība būtu "Saskaņas centrs" kopā ar "Vienotību". Nu gan ūdeņi esot aiztecējuši, un viņa pie saviem vārdiem vairs nepieturas, kopš tā laika viss mainījies. Sākotnēji Ņenaševa ticējusi, ka "Saskaņa" būs īsti sociāldemokrāti, bet partija viņas ticību piekrāpa.

Liepas-Meieres karjeras attīstība valsts pārvaldē notika Aigara Kalvīša valdību laikā. No 2005. līdz 2007. gadam viņa bija Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāra vietniece, bet no 2007. gada janvāra līdz 2008. gada aprīlim – Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja. Kalvīša laikā pie varas bija "Latvijas Pirmā partija", kas tautā saukta arī par "Šlesera partiju". Liepa-Meiere gan uzsver, ka nebija saistīta ar partiju, jo pildīja ierēdņa pienākumus.

"Tajās jomās, kurās es strādāju Bērnu ģimenes lietu ministrijas kompetences ietvaros, es nekaunos par to periodu, tika paveikti daudzi ļoti nozīmīgi soļi. (..) Baštiks ticēja tam, ko dara, viņš bija viens no retajiem ministriem, kas bija entuziasts savā nozarē," skaidro politiķe. Jāatzīmē, ka viņas vadībā sekretariāta darba grupa izstrādāja Sabiedrības integrācijas pamatnostādnes no 2008. līdz 2018. gadam, taču, kā zināms, integrācijas jautājums Latvijā joprojām nav sakārtots. Liepa-Meiere spriež, ka nevis nostādnes bija štruntīgas, bet to realizācija.

''Progresīvo" programmā teikts, ka "Latvijas sasniegumu un izaugsmes atskaites punktam ir jābūt iedzīvotāju laimes indeksam, nevis iekšzemes kopprodukta pieaugumam", taču ja apskata šo indeksu, redzams, ka, piemēram, augstākā pozīcijā par mums ir arī Kolumbija un Uzbekistāna. Putnis gan uzsver, ka šie dati nav salīdzināmi ārpus reģionālā konteksta: "Tas ir starptautiski atzīts indekss, par kuru šobrīd notiek diskusijas, kā to piemērot, tas, kas ir svarīgi, ko mēs gribam mainīt, ir domāšana politikas veidošanā Latvijā, mums ir jāņem vērā sociālā ietekme politiskiem lēmumiem, kultūras ietekme."

Partijas programmas sauklis ir "Pagrieziens Ziemeļvalstu virzienā", taču nav skaidrs, kurā virzienā tieši tad jāgriežas. Putnis teic, ka nav tādas vienas universālas Ziemeļvalsts, kuru jākopē, no katras varot paņemt kādu labu lietu, piemēram, izglītības sistēmu Somijā vai iekļaušanas politiku Zviedrijā. Savukārt pavisam noteikti nevajadzētu pārņemt Islandes oligarhu sistēmu. "Mums ir iespēja mācīties no kļūdām, mums nevajag visu pārņemt, ieskaitot kļūdas," paskaidro Liepa-Meiere.

Partijas programmā teikts, ka viņi ieviesīs bagātības nodevu personām, kuru īpašumu vērtība pārsniedz 10 miljonus eiro. Cik šādu personu Latvijā ir, viņi nevar nosaukt, taču uzsver, ka "īpaši turīgu cilvēku aplikšana ar bagātības nodevu ir klasisks progresīvo nodokļu instruments".

Tāpat partija sola, ka cilvēkiem ar algu līdz 800 eiro mēnesī nodokļu likmi noteiks ne lielāku par 5%. Par cik šāds solis samazinās ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos, "Progresīvie" nemācēja teikt, taču skaidri zinot, ka nevēlas palielināt valsts parādu. Pēc raidījuma vadītāja Jāņa Dombura aprēķiniem tas varētu būt trešdaļ miljards, kas izpaliks valsts un pašvaldību kasēm.

Programmā arīdzan teikts, ka "Progresīvie" pārskatīs visu veidu minimālos ienākumus, panākot, lai tie atbilstu sociālekonomiskajiem apstākļiem un būtu pietiekami cilvēka cienīgai dzīvei. Ar cilvēka cienīgu dzīvi viņi saprot vismaz 330 eiro lielus minimālos ienākumus.

Partija programmā pievērsusies arī veselības nozarei, viens no solījumiem paredz, noteikt veselības budžeta mērķi 8% no IKP, paredzot, ka minimālais vidējā termiņa mērķis ir 15% no valsts kopējā budžeta, jeb 6% no IKP. Jautāti, kur tam iegūt naudu, "Progresīvie'' teic, ka jāsāk ar sistēmas efektivizāciju, korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošanu.

Veselības nozare Putnim, kurš tiek virzīts kā veselības ministra kandidāts, esot īpaši tuva: "Par veselības politiku man ir ļoti personīga attieksme. (..) Redzot veselības sistēmu caur ļoti personisku rakursu - ģimenes locekļiem -, redzot šīs sistemātiskās problēmas, man personiski liekas ļoti svarīgi šo sistēmu uzlabot".

"Progresīvie" iestājas par to, lai nepilsoņiem tiktu piešķirtas balsstiesības pašvaldību vēlēšanās. Ja tas tiks realizēts, partijas vairāk runāšot ar nepilsoņu elektorātu, nevis nepilsoņi balsos par vienu konkrētu spēku.

"Tā iespējamā ietekme varētu būt uz tādām pašvaldībām kā Rīga, Daugavpils, Liepāja," saka Liepa-Meiere un piebilst, ka nedrīkst likt vienādības zīmi starp nepilsoni un nelojalitāti. Ņenaševa papildina kolēģi, sakot, ka šis ir viens no veidiem, kā veicināt integrāciju.

Tāpat kā citām partijām, kas viesojās ciklā "Par ko balsot?", arī ''Progresīvajiem" bija jānosauc, kādu viņi redz ideālo nākamo Saeimu. "Mana cerība ir tāda, ka mums beidzot būs partijas, kas pārstāv dažādas ideoloģijas, un par kurām vēlētājs nebalso pēc etniskās piederības. (..) Es ceru, ka mums nebūs kreisie, labie, krievi, latvieši, bet tiešām balsos vēlētājs atbilstoši savai ideoloģijai," uzsver Ņenaševa. Savukārt Liepa-Meiere parlamentā vēlas redzēt partijas bez korupcijas ēnas, kāda ir, piemēram, "Saskaņai" un "ZZS".