Atbildīgo meklēšana un dienestu kļūdas – iekšlietu ministrs, VUGD un VMD vadītāji par ugunsgrēku Valdgales pagastā  (50)

"Delfi" jau iepriekš vēstīja - Valsts policija noteikusi, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ražošanas uzņēmuma SIA "Pindstrup Latvia" teritorijā. VMD vadītājs radījuma laikā pauda bažas, ka uzņēmuma darbinieki nav savlaicīgi ziņojuši glābējiem.

Glābšanas darbu laikā radās situācija, kad dzēšanā nepiedalījās neviens Nacionālo bruņoto spēku (NBS) helikopters. Iekšlietu ministrs un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks, atbildot uz jautājumiem par NBS helikopteru dalību ugunsgrēka dzēšanā, apgalvoja, ka par helikopteru ierobežoto lidojuma stundu skaitu līdz tehniskajām apkopēm uzzinājuši vien ugunsgrēka trešajā dienā, bet Valsts meža dienesta (VMD) vadītājs – tikai pēc helikopteru iesaistes pārtraukšanas. Turpretim NBS atbildēs uz "Delfi" jautājumiem pirms raidījuma apgalvoja, ka par helikopteru apkopēm nekavējoties informētas citu dienestu amatpersonas, tomēr vēlāk atteicās precizēt, kad un kam šī informācija sniegta.

Tāpat Ugunsgrēka dzēšanu apgrūtināja fakts, ka teritorijā nebija sakārtota infrastruktūra, kas ļautu piekļūt tehnikai un uguni nodzēst vai apturēt tās tālāku izplatību. VMD vadītājs Krēsliņš raidījumā apgalvoja, ka stigas un ceļi šai teritorijā nebija tīrīti, jo to darīt aizliedz likums. Dabas sargi un pētnieki norāda, ka šāds apgalvojums ir meli.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Raidījuma sākumā iekšlietu ministrs atzina, ka darbs pie ugunsgrēka likvidēšanas Valdgales pagastā nebija viscaur gluds. Vienlaikus viņš pauda, ka rezultāts ir labs. "Visi apzinājās pēc apsekošanas, ka likvidācija nav iespējama un tūlītēja, līdz ar to bija svarīgi izveidot drošības perimetru. Rezultāts, es vērtētu, ka ir labs. Mērķis bija neļaut pārvarēt šo drošības perimetru ugunij."

Tikmēr VUGD priekšnieks Āboliņš uzsvēra: "Pie apstākļiem, kas bija ugunsgrēka dzēšanas laikā, un pie tiem resursiem, ko mēs esam iesaistījuši, bija maksimāli iesaistīti visi resursi, varu apgalvot – rezultāts tik tiešām ir labs. Kā visos lielos notikumos ir kaut kādas nianses, bet tas gala rezultāts, ko mēs šobrīd esam panākuši, varēja būt vēl sliktāks."
Arī Krēsliņš piekrita, ka "kopumā nelaime varēja būt stipri lielāka, ja nebūtu pietiekoši operatīvi noreaģēts".

Savukārt raidījumā noslēgumā, kad jau bija iztirzāti dažādi ugunsgrēka likvidēšanas aspekti, viesi vairs nesteidzās tik stingri apgalvot, ka viss bija labi. Sarunas gaitā Kozlovskis atzina, ka procesā bija kļūdas. Arī Krēsliņš nu, vērtējot padarīto, lietoja vārdu "apmierinoši".

Kad ugunsgrēka vietā ieradās glābēji, liesmas jau bija izpletušās lielā apjomā. Tagad likumsargi vērtē, vai uzņēmuma SIA "Pindstrup Latvia" darbinieku rīcība, konstatējot pirmās aizdegšanās pazīmes, bijusi adekvāta un pietiekama, norādīja Kozlovskis.

Ierodoties VUGD, ugunsgrēka dzēšanā tika izmantoti visi pieejamie resursi, tostarp uzņēmuma nodrošinātie. Par to pieejamību pārliecinājās arī glābšanas darbu vadītājs. Uzņēmuma teritorijā bija gan ūdens ņemšanas vietas, gan sūkņi, kā arī cisternas ar ūdeni. Āboliņš ir pārliecināts, ka, ņemot vērā visus apstākļus, ugunsdzēsēji nemaz nebūtu varējuši nodrošināt lai uguns nenokļūst mežā

17. Jūlijā pulksten 19.23 NBS komandpunkts saņēma telefonisku pieprasījumu no VMD pēc helikopteru atbalsta. Taču pēc 26 minūtēm tika saņemts vēl viens pieprasījums atbalsta sniegšanai pazudušas personas meklēšanā Limbažu novadā. Kā informē NBS, "Sakarā ar to, ka, pazudušas personas meklēšana, ir prioritāte, plkst. 20.20 gaisa spēku gaisa kuģis Mi17 pacēlās no NBS Lielvārdes gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauka un iesaistījās pazudušas personas meklēšanas darbos." Kad persona pulksten 21.05 atradās un no meža izkļuva pašas spēkiem, konkrētais helikopters nekavējoties devās dzēst meža ugunsgrēku.

Raidījuma viesi nezināja teikt, vai ir kāds regulējums, kas nosaka, ka sākotnēji jādodas glābt apmaldījies cilvēks, neskatoties uz to, ka izcēlies liels ugunsgrēks, kuru nevar apturēt, taču pieļāva, ka tas bija cilvēciskais faktors - izvērtēt, kur doties vispirms.

"Delfi" pēc raidījuma uzrunāja NBS, jautājot pēc kādiem normatīvajiem aktiem šai gadījumā tika izvērtētas prioritātes un kas pieņēma lēmumu doties uz vienu, nevis otru vietu, taču atbilde vēl nav sniegta.

VMD ugunsgrēka dzēšanas darbos naktīs nepiedalījās un nereti iesaistījās jau labu laiku pēc tam, kad bija uzaususi saule. Krēsliņš sākotnēji atsaucas uz to, ka naktī ir bīstami dzēst, jo krīt koki, ir milzīgs piedūmojums, taču turpinājumā paskaidro, ka VMD resursi nemaz nav tik lieli, lai varētu strādāt vairākās maiņās. "Ja mums būtu lielāks resurss, mēs varētu sākt ātrāk, es tam piekrītu, jā," viņš saka, piebilstot, ka "katra fiziskās iespējas ir ierobežotas".

Par VMD resursu trūkumu tiek runāts arī 2015. gada konceptuālajā ziņojumā "Par pašreizējo situāciju Valsts meža dienestā meža ugunsdzēsības jomā un priekšlikumi situācijas risināšanai". Tajā teikts, ka "pēdējo gadu vienreizējās investīcijas ir ļāvušas VMD novērst kritisko situāciju meža ugunsdzēsībā. Neskatoties uz to, pastāv pamatots risks, ka paaugstinātas degamības periodā VMD nespēs nodrošināt šīs funkcijas īstenošanu pilnā apjomā." Nu, kad apritējuši jau trīs gadi, Krēsliņš saka, ka "situācija, salīdzinot ar to brīdi, būtiski nav mainījusies". Viņš gan piebilst, ka šogad bijušas nopietnas investīcijas, bet tehnika vēl nav saņemta.

Resursu trūkums ir arī VUGD, dienestam nav dronu ar termokamerām, kas ļautu ugunsgrēku no augšas novērot arī naktī, taču Āboliņš saka, ka drīzumā šī tehnika tiks iegādāta.

Brīvprātīgo iesaisti ugunsgrēka dzēšanā un ierobežošanā ministrs sākotnēji vērtēja skeptiski, taču vēlāk saprata, ka tie snieguši lielu atbalstu. "Jā, uz vietas esot otrajā dienā, bija situācija, kad bija viedokļu apmaiņa skarbos toņos, nenoliegšu. Sākotnēji man likās, ka tie vietējie iedzīvotāji nāk un tā kā nosacīti traucē, tai pašā laikā man jāatzīst, ka viņu ieguldījums ļāva šo te perimetru izveidot," saka Kozlovskis. Viņš sarunas gaitā vairākkārt uzsver, ka brīvprātīgie tomēr bija liels atbalsts un izsaka viņiem cieņas apliecinājumus. "Tur reāli vietējais viens puisis dzīvoja autobusā, palīdzēja izvadāt resursus," atminas ministrs.

Brīvprātīgo gan nebija ļoti daudz, VUGD priekšnieks saka, ka viņu skaits sasniedza 30.

Pēc tam, kas tapa skaidrs, ka citas ES valstis šobrīd atbalstu dzēšanai sniegt nevar, jo arī citviet izcēlušās lielas ugunsnelaimes, palīdzība tika lūgta Baltkrievijai. Šīs valsts helikopters ugunsgrēka dzēšanā tika piesaistīts, pamatojoties uz 2002.gadā noslēgto Latvijas un Baltkrievijas valdību vienošanos par sadarbību katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju novēršanā.

Helikopters dzēšanas darbos gan iesaistījās vien trešajā dienā pēc lūguma saņemšanas, Kozlovskis skaidro, ka šāda situācija radusies, jo viņiem pirms izlidošanas bija jānokārto visas iekšējās procedūras, kas paredzētas šādos gadījumos.

Jautāti, vai sākotnēji, veidojot plānu pēc kura vadīt dzēšanas darbus, paši sev atbildēja uz jautājumu, cik vajag cilvēkus, VUGD priekšnieks atbild, ka jā. Lielākais vienlaicīgi iesaistīto cilvēku skaits bija 156, un šai gadījumā, neskatoties uz ugunsgrēka teritorijas apmēru, ar to esot bijis gana.

"Plānojot šo te cilvēku daudzumu, jāsaprot, kāds ir tas darba apjoms, kuru var paveikt, nav jau jēgas piesaistīt cilvēku resursu, ja tu viņiem nevari dot konkrētu darbu," saka Āboliņš. Arī Krēsliņš piekrīt, ka konkrētajā ugunsgrēkā ar šiem spēkiem pietika. Vairāk cilvēku nebija vajadzīgs, jo tad rastos haoss.

Ugunsgrēku statistika rāda, ka lielākās izdegušās platības bija 2006. gadā, kad līdz šim lielākā uguns nelaime Latvijā Slīteres rezervātā izpostīja 3300 hektārus. Šā gada statistika izcelsies uz iepriekšējo gadu fona un pietuvosies 2006. gadam. Uz raidījuma vadītāja jautājumu par to, kādi ir sistemātiskie secinājumi, kāpēc atgriežamies pagātnē, Kozlovskis atbildēja: "Sistēmiskie secinājumi man ir tādi, ka tiešām ļoti nopietni jāstiprina dienestu kapacitāte."

Taču ne dienestu vadītāji, ne ministrs nepiekrīt tam, ka atgriežamies pagātnē. "Nebūt mēs neesam atkrituši atpakaļ," saka Kozlovskis, piebilstot, ka VUGD investējuši cilvēkos, atalgojumā un ekipējumā. Savukārt Krēsliņš paskaidro, ka, neskatoties uz VMD cilvēkresursu samazinājumu, "mēs vairāk vai mazāk galā tiekam".