Administratoru mafija un zvans politiķa draugam – Rasa ieskicē nozares aizkulises  (75)

Rasa ir pārliecināts, ka šādus apzīmējumus maksātnespējas administratoriem piedēvējuši atsevišķi politiķi un mediji, jo šādu apzīmējumu viņš neesot dzirdējis ne no saviem kolēģiem, ne no tiesnešiem. Intervijā administrators tā arī skaidri neatbildēja uz Dombura vairākkārt uzdoto jautājumu, vai maksātnespējas nozarē notiek "organizēta shēmošana", vai nozarē ir "shēmotāju grupas", uz ko netieši norādījuši arī pirmdien publiskotie Tieslietu padomes izveidotās darba grupas secinājumi.

Piežmiegt administratorus

"Es neesmu ne tādās piedalījis, ne organizējis, ne tādas redzējis," par "shēmām" kategorisks bija Rasa, uzsverot, ka administratoru nozare strādā godprātīgi. Rasa ir pārliecināts ka vēlme izrēķināties ar administratoru nozari radusies pirms diviem, trim gadiem, tad, kad valstī beidzās "administratoru bums". Bija beigusies krīze, kurā notika biznesa aktīvu pārdale, uzņēmēji laipoja, meklējot caurumus regulējumā. Kad aktīvu pārdale bija notikusi, tad politiķiem radās nepieciešamība sijāt labos un sliktos administratorus.

"Administratoru dēmonizēšana sākās un fokuss bija uz to, kā "piežmiegt administratorus"," sacīja Rasa. Viņš tā arī nenosauca, kuri politiskie spēki sāka administratorus dēmonizēt, vien norādīja, ka tieslietu nozares flagmanis astoņus gadus ir viena tā pati partija, vieni tie paši personāži, tā netieši norādot uz Nacionālo apvienību.

"Administratori ir pataisīti par grēkāžiem, neatkarīgi no viņa lomas maksātnespējas procesā," sacīja Rasa, piebilstot, ka sava loma šajā procesā ir uzņēmējiem, sava loma ir arī tiesnesim. Pēc viņa teiktā, administratori arī ir vienīgā nozare, kuru kontrolē valsts – tiesu izpildītāji, advokāti un citi kontrolē sevi paši.

"Maksātnespējas vide ir pārspīlēti kontrolēta. Maksātnespējas kontroles dienesta kontrolējošās personas nav ar lielu pieredzi maksātnespējas procesa administrēšanā vai ir vispār bez pieredzes. Tad ir jautājums, kā identificēt problēmas, ejot pārbaudēs, ja cilvēks pat nezina, kur šo problēmu var identificēt," ieskicēja Rasa. Viņš gan atzina, ka viņam esot bail no kontroles dienesta pārbaudēm un darbībām – viņu tas "preventīvi mudina sakārtot jautājumus".

Zvans kursabiedram

Komentējot Raivja Dzintara (NA) iepriekš "Delfi TV ar Jāni Domburu" teikto, ka ir ar politiskiem spēkiem saistītas administratoru grupas, Rasa sacīja, ka viņu "interesē, no kurienes Dzintara kungs ņem faktus", piebilstot, ka tieši šādi notiekot dezinformēšana.

Vaicāts, vai administratori Ilmārs Krūms un Māris Sprūds nebija tuvāki viens otram un NA, nekā Rasa un nogalinātais Mārtiņš Bunkus šai grupai, administrators atturējās sniegt konkrētu atbildi. Vaicāts par administratoru saitēm ar deputātiem jautājumā par "Trasta komercbankas" vai citu banku administrēšanas un ar tiem saistītajiem likuma grozījumiem, Rasa sacīja, ka sākotnējais deputāta Imanta Parādnieka (NA) uzstādījums bijis izslēgt no administratoru loka tos, kam banka izsniegusi pilnvaru, tad šis nosacījums ticis pārformulēts.

"Man šie grozījumi nebija bīstami," tas bijis "prasts mēģinājums noņemt mani no skatuves," sacīja Rasa.

Viņš atgādināja notikumus ar iepriekšējā bankas administratora Krūma noņemšanu no amata. Tad arī sākusies "skeletu meklēšana" arī attiecībā pret Rasu. Viņš izteicās, ka "neviens cits" kā Krūma komanda tos nevarēja meklēt. Tāds dokuments [vienošanās par darbu pie TKB administrēšanas] "varēja atrasties tikai divās vietās – manā birojā un Krūma kunga birojā," un "tad tiek runāts, ka tur varētu būt interešu konflikts un tamlīdzīgi". "FKTK zināja par šiem apstākļiem, viņi zināja, ka nekā draudīga tur nav. Par to zināja arī tiesa," sacīja Rasa.

Tad arī tapis attiecīgais priekšlikums Kredītiestāžu likumā, kas ticis iesniegts Saeimas komisijā un ko Rasa uzskatījis par bīstamu. Tad arī Rasa ticies ar "Vienotības" deputātu Intu Dālderi, lai norādītu, ka šis likumprojekts ir bīstams, bet nevis pašam Rasam, bet gan visai maksātnespējas administratoru nozarei. "Droši vien mana kļūda bija tā, kas es gāju [pie Dāldera]," par Dzintara teikto par Rasas un "Vienotības" saistību sacīja administrators.

Pie Dāldera viņš gājis, jo viņa kursabiedrs bijis "Vienotības" jauniešu organizācijā un visu laiku runājis par to, ka šī partija ir ieinteresēta nelikumību novēršanā. Tieši šis kursabiedrs, kura vārdu Rasa nevēlējās atklāt, lai viņu nediskreditētu, viņam ieteicis sazināties ar Dālderi.

Ar Mārtiņu ikdienā nerunāja

"Mēs ar Mārtiņu Bunku nebijām biroja partneri, mēs nesēdējām viens otram blakus. Mūs vienoja tikai šis projekts [Trasta komercbanka], kurā mēs bijām vienojušies par sadarbību," sacīja Rasa. "Man nebija vēlme aicināt balsot kādu tādā vai citādā veidā, es aicināju apsvērt, vai šī likuma redakcija nav bīstama. Manis pēc mani var arī noņemt no trases, ja tam ir objektīvs pamats," sacīja Rasa.

Nosakot sadarbības ietvarus ar Bunku, viņi vienojušies: "mēs nedarām neko nelikumīgu, nedarām neko viens otram aiz muguras" un neko tādu, kas var diskreditēt. Vaicāts, vai tad Bunkus šo vienošanos pārkāpis, runādams ar ZZS deputātu Kārli Seržantu, Rasa sacīja: "par Bunkus un Seržanta sarunām mēs dzirdam tikai no Seržanta" sakot, ka tas jāvērtē piesardzīgi, "ņemot vērā viņa amatu", un to, ka viņš "tikai pēc traģiskā notikuma [Bunkus slepkavības], nāk klajā ar šādu paziņojumu. "Gadu viņam vajadzēja, lai saņemtos," sacīja Rasa.

"Manuprāt, tas īsti vīrišķīgi nav," par Seržanta rīcību, tikai pēc gada publiskojot informāciju par it kā notikušu sarunu ar Bunku, vērtēja Rasa. Viņš arī atzina, ka par kolēģa slepkavību uzzinājis, būdams atvaļinājumā. "Pirmās domas, kad uzzināju – neticami, vājprātīgi, neiedomājami," sacīja Rasa.

"Ne tad, ne šobrīd, man nav nekādu indikāciju, ka tas ir saistīts ar "Trasta komercbanku". Arī runas, ka biju paslēpies nav tiesa, jo biju ieplānojis ar ģimeni prombūtni, nekur nepaslēpos. Par ikdienas gaitām man nav informācijas, jo mani ar viņu saistīja administrācijas process. Mēs ikdienā nesatikāmies, nekomunicējām," sacīja Rasa.

Bunkus komanda palīdzējusi Rasam veiksmīgi tikt galā ar bankas kreditoru prasījumiem. Pēc Krūma apcietināšanas parādījies advokāts Oskars Rode, kurš teicis, ka viņa rīcībā ir dokumenti – tie bijuši "samesti 40 kartupeļu maisos". Turklāt Krūms tiesas zālē pats atzinis, ka viņam neesot pārliecības, ka jaunajam administratoram nodoti visi dokumenti. Par to policijā gan nekāda iesnieguma neesot.

Rasa sacīja, ka bankas kreditoru sastāvs Bunkus darbības rezultātā neesot mainījies "ne pa labi, ne pa kreisi". "Visā šajā relatīvajā haosā, kas pirms gada bija," neviens neesot pateicis, kur šos dokumentus meklēt. Pateicoties tam, ka administratoriem bijusi ļoti liela komanda, esot izdevies gūt pārliecību, kas un kā jādara attiecībā uz kreditoru prasījumiem.

"Tas, ko Bunkus man deva, bija viņa komanda," sacīja Rasa.

Jau vēstīts, ka Eiropas Centrālā banka pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma no 2016. gada 4. marta anulējusi "Trasta komercbankai" izsniegto licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās. Tāpat ņemts vērā FKTK kā Latvijas Noregulējuma iestādes izvērtējums, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs.

"Trasta komercbanku" par likvidējamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2016. gada 14. martā. Savukārt 2017. gada 10. martā "Trasta komercbanka" tika pasludināta par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra.

Par bankas maksātnespējas administratoru sākotnēji tika iecelts Ilmārs Krūms, taču ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017. gada 19. jūnija lēmumu viņš ir atcelts no šo pienākumu pildīšanas. Viņa vietā tiesa bankas maksātnespējas procesa administratora amatā iecēla Rasu.

Kā ziņots, Bunkus tika nogalināts trešdienas, 30. maija, rītā pie Brāļu kapiem Rīgā. Policija par notikušo sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 116. panta par slepkavību.