Viņš pauda, ka "kredītiestāžu maksātnespējas ir sarežģītākie maksātnespējas procesi, kas iespējami. Sarežģītāku nav". Kad viņš pārņēmis bankas administrēšanu, vislabākie aktīvi, ko bijis iespējams pārdot ātri, bijuši jau pārdoti. Viņam atdoti tikai "sarežģīti, iespējams, toksiski kaut kādā veidā, aktīvi."
Par savas kandidatūras izvirzīšanu bankas administratora amatam Rasa sacīja, ka viņam ir 10 gadu pieredze, kas nav vērtējama kā maza, turklāt viņš veiksmīgi administrējis arī vairākus uzņēmumus. Par savu veiksmi, administrējot uzņēmumus, viņš nosauca "Vides projektus", lai gan Domburs atzīmēja, ka, pēc "Lursoft" datiem, Rasas administrētie uzņēmumi pārsvarā ir tikuši likvidēti, nevis atjaunojuši darbību.
"Es varētu būt veiksmīgāks, ja veiksmīgāki būtu maksātnespējas procesi, kas nonāk manā administrēšanā," sacīja Rasa. "Ja tukšs uzņēmums iekrīt administrēšanā, tur neko labu nevar izdarīt," sacīja Rasa.
Viņš atzina, ka atzīts par labāko no izvirzītajiem kandidātiem "Trasta komercbankas" administrēšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija iepriekš kā piemērotāko bija izvēlējusies Ilmāru Krūmu, kurš vēlāk atstādināts saistībā ar kriminālprocesu. Uz Dombura jautājumu, vai tā nevarētu būt, ka arī Rasa, tāpat kā vēlāk izrādījies, Krūms, šajā ienesīgajā amatā tikuši lobēšanas rezultātā, Rasa sacīja, ka viņam "nav pamata domāt, ka tā, jūsu vārdiem runājot", būtu sarunāta vai sashēmota".
Mārtiņa Bunkus komanda palīdzējusi viņam izvērtēt kreditoru prasījumus. Rasa atgādināja, ka viņš par "Trasta komercbankas" administratoru iecelts strauji. Viņam bijis tiesas uzlikts pienākums pārņemt dokumentus, bet juridiskajā adresē to nav bijis. Pēc tam viņam steigšus nācies orientēties situācijā, kas bijusi "mērens haoss". Vairākas nedēļas nācies orientēties tajā, kādi dokumenti ir bijuši "vairāk nekā 40 kartupeļu maisos", ko nodevis advokāts Oskars Rode. Vaicāts, vai Bunkus komunicējis ar bankas kreditoriem, Rasa atbildēja noliedzoši. Šobrīd neesot indikāciju, ka no nepieciešamajiem kreditoru dokumentiem "kaut kas trūktu".
Rasa sacīja, ka debitoru parādu piedziņas jautājumi bijuši "absolūti" viņa jautājums. Kreditoru aktīvus meklējuši viņi paši, jo neviens nebija pateicis kādi ir aktīvi un kur tos meklēt. "Šobrīd man ir absolūta skaidrība, kādas darbības ir veicamas, kādi aktīvi ir atgūstami, kāds ir kreditoru sastāvs," sacīja Rasa.
Uz Dombura jautājumu, kāpēc viņam bija nepieciešams Bunkus, kurš, turklāt, saņēmis vairāk, nekā pats Rasa, sacīja, ka viņu Mārtiņš Bunkus uzrunājis un, "mums sakrita vadlīnijas (..) Tas, ko man vajadzēja, bija viņa komanda," sacīja Rasa. To – darbu un produktu – viņš arī esot ieguvis.
Stājoties "Trasta komercbankas" administratora postenī, viņam svarīgs bijis paša reputācijas jautājums un vēlme parādīt gan sev, gan citiem, ka viņš spēj vadīt šāda līmeņa projektus.
Vaicāts, kāpēc nav izdevies līdz šim pārdot ieķīlātos nekustamos īpašumus, Bunkus atbildēja, sakot: "pamēģiniet notirgot prasības pret Tadžikijas uzņēmumu".
Savukārt attiecībā uz zivju pārstrādes uzņēmumu "Kolumbija Ltd", Rasa skaidroja, ka visi investori, kam piedāvāts iegādāties prasījuma tiesības, teikuši, ka "negrib ņemties ar juridiskiem jautājumiem", bet gan vēlas pirkt īpašumus. Pēc viņa teiktā, patlaban panākts, ka tiks pārņemta "Kolumbija Ltd" rūpnīca, ko tad administrators varēs piedāvāt izsolē kā vienotu objektu.
Vaicāts par administratoru atlīdzību apjomu, Rasa intervijā sacīja, ka summa, kas šim nolūkam atvēlēta, neesot tikusi dalīta starp viņu un nogalināto kolēģi Mārtiņu Bunku, bet maksāts arī "citiem personāžiem".
Par administratora atlīdzību – 2,889 miljoniem eiro, Rasa sacīja, ka "tas nav mans atalgojums". Kopumā 625 000 eiro pēc amatpersonas deklarācijas, ir viņa ienākumi, kuru lielāko daļu veido ienākumi no "Trasta komercbankas". Vaicāts, vai viņš atsakās teikt, kā 2,889 miljoni eiro sadalās, Rasa sacīja, ka "ir vairāki personāži par to darbu, kas ir jāveic", piebilstot: "no katra no šiem centiem es maksāju algas saviem darbiniekiem".
Rasa pauda uzskatu, ka līdz šim "Trasta komercbankas" administrēšana notikusi efektīvi. Viņš arī atzina, ka viņa kā administratora "mērķis nav pārdot kaut ko pa lēto".
Vaicāts, cik ilgi tiks likvidēta banka, Rasa atbildēja, sakot "tik ilgi, kamēr tas būs efektīvi". "Mans uzstādījums nav rullēt 10 gadus," pauda administrators, sakot, ka tāpat nevēlas teikt, ka bankas likvidācija beigsies "nākamgad Jāņos".
Viņš pauda viedokli, ka nevēlas "ielikt sevi rāmī," lai pēc gada kāds viņam pārmestu, ka viņš pie Dombura izteicies, ka pēc gada banka būs ciet, bet nav, līdz ar to viņš nenosauca konkrētus termiņus, kādā process varētu tikt pabeigts.
Labākās iestrādnes, ir, ka tiks atgūti 85% no ieguldītā, sacīja Rasa. Viņš gan atturējās nosaukt prognozes par administratora atgūto līdzekļu apjomu.
Pilna intervija ar Armandu Rasu.
Jau vēstīts, ka Eiropas Centrālā banka pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma no 2016. gada 4. marta anulējusi "Trasta komercbankai" izsniegto licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās. Tāpat ņemts vērā FKTK kā Latvijas Noregulējuma iestādes izvērtējums, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs.
"Trasta komercbanku" par likvidējamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2016. gada 14. martā. Savukārt 2017. gada 10. martā "Trasta komercbanka" tika pasludināta par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra.
Maksātnespējas administratora Rasas vārds medijos visbiežāk izskanējis saistībā ar likvidējamo "Trasta komercbanku". Par tās maksātnespējas administratoru sākotnēji tika iecelts Ilmārs Krūms, taču ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017. gada 19. jūnija lēmumu viņš ir atcelts no šo pienākumu pildīšanas. Viņa vietā tiesa bankas maksātnespējas procesa administratora amatā iecēla Rasu.
FKTK 2017. gada maijā vērsās tiesā ar pieteikumu par Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, jo konstatēja, ka "Trasta komercbankas" administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, kā arī konstatēja tādu administratora rīcību, kas FKTK vērtējumā bija uzskatāma par ļaunprātīgu.
2018. gadā "Trasta komercbankas" administrators ir atguvis kopumā 1,875 miljonus eiro, bet kopš 2016. gada 14. marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, "Trasta komercbankas" administrators ir atguvis kopumā 139,696 miljonus eiro.
Šā gada martā LTV raidījums "de facto" vēstīja, ka maksātnespējas administratora Rasas pusgada darbs "Trasta komercbankā" izmaksājis 2,9 miljonus eiro. Tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas.
Šogad 30. maijā nošautais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus bija viens no palīgiem, ko Rasa bija piesaistījis "Trasta komercbankas" likvidācijas procesam. Īsi pēc slepkavības publiski parādījās ziņas, ka Bunkus savulaik piedāvājis "ziedojumus" politiķiem apmaiņā pret balsojumu, kas ļautu Rasam ieņemt attiecīgo amatu šajā bankā.
Jāatzīmē, ka Rasa kopš 2015. gada vada Maksātnespējas administratoru ētikas komisiju un šobrīd ir arī uzņēmuma "Vairāk saules", kuram ierosināts kriminālprocess par iejaukšanos kases aparātu darbībā, advokāts.
Rasas komentāri medijos līdz šim gan par "Trasta komercbanku", gan kolēģa nāvi bijuši īsi, reti un fragmentāri. Jūnija sākumā viņš ziņu aģentūrai LETA atteicās komentēt informāciju, kas izskanējusi pēc Bunkus nāves, jo esot "nejēdzīgi" par to runāt vien dažas dienas pēc notikušā.
Respektējot sākotnējo "klusēšanas periodu", šobrīd kopējās sabiedrības interesēs ir uzzināt vairāk informācijas un viedokļu par notikušo šajā, plašu uzmanību guvušajā, ļoti neviennozīmīgi vērtētajā nozarē.