'Čūska' Āboltiņa un oligarhu 'astoņkājis' — Zatlers par politiku un valsti  (56)

Delfi jau vēstīja, ka, pēc Zatlera domām, daļai Saeimā ievēlēto partiju, domājot par valdības veidošanu, šobrīd iestājies izmisums. Atsevišķi politiskie spēki gan esot droši, ka bez viņiem Ministru kabinetu neizveidot. Tāpat Zatlers nebaidījās apgalvot, ka "Saskaņa" valdībā nebūs, "Zaļo un zemnieku savienība" (ZZS) šai vēlēšanās ir vienīgā zaudētāja, bet profesionālu kadru trūkums novērojams visos politiskajos spēkos.

Runājot par valdības veidošanu, Zatlers vēl piebilda, ka partijām, kuras ir gatavas uzņemties valdības veidošanu, pie Valsts prezidenta uz pārrunām vajadzētu doties jau ar gataviem Ministru kabineta sastāva piedāvājumiem.

Tāpat atklājās, ka Zatlers ir mainījis savas domas un nu ir pārliecināts, ka tā dēvētie "čekas maisi" ir jāatver un jāpadara publiski. Viņš ir "apmetis kažoku" šajā jautājumā, jo vēl pirms desmit gadiem bijis pret dokumentu publiskošanu.

Bijušais prezidents arīdzan sacīja, ka aizvien pieturas pie tā, ko intervijā Domburam teicis jau 2014. gadā. Viņš tolaik sacīja: "Parādiet man komunisma līķi, tad noticēšu, ka komunisms ir miris. Līdzībās runājot – parādiet man oligarha līķi, un tad es noticēšu, ka oligarhs ir miris. Bet uzskatu, ka Lemberga ietekme ir mazinājusies."

Jau iepriekš Zatlers intervijās izteicies, ka par premjeru jākļūst Robertam Zīlem (NA). Jautāts, kā nonācis pie šāda secinājuma, bijušais prezidents atklāj, ka skatījies premjera amata kandidātu debates, un Zīle bijis vienīgais, kurš ne reizi neuzvilkās un nevienu neapvainoja, kā arī bija kompetents daudzos jautājumos. Uz raidījuma vadītāja repliku par to, vai tad Māris Kučinskis (ZZS) ir manīts uzvelkamies, Zatlers uzsvēra, ka "Kučinskim traucēja viena lieta — viņš pie citu cilvēku replikām smaidīja un smaidīja pilnīgi nevietā." Kučinskis gan esot bijis ļoti labs premjers un iepriekšējo koalīciju vadīja teicami, taču šobrīd, kad viņa partija vēlēšanās zaudējusi, esot nevietā runāt pat to, ka viņš saglabās amatu.

Zīlem esot tādas personiskās īpašības, kas spēs jaunos un vecos "savākt kopā" vienotā komandā. "Jābūt cilvēkam, kas spēj vienot nevis šķelt," paskaidro Zatlers. Viņš gan būtu novērtējis, ja Zīle ne tikai būtu premjera amata kandidāts "uz izsaukumu", bet arī kandidētu šai Saeimas vēlēšanās. Šobrīd "Nacionālā apvienība" esot izšķiršanās priekšā — saņemt drosmi un cīnīties par premjera krēslu vai atkal stāvēt malā.

Līdzvērtīgs Zīlem, pēc Zatlera domām, esot arī Artis Pabriks (A/P), un, ja grib, arī Aldis Gobzems (KPV LV) varot "paprovēt" izveidot valdību, tad tikai jānotestē, vai tas, ko redzējām priekšvēlēšanu laikā, ir viņa patiesais rakstus vai tikai aktierspēle.

Runājot par to, ko valdības veidošanas procesā vajadzētu vai nevajadzētu darīt Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Zatlers nosauc divas iespējamās kļūdas. Pirmkārt, Vējonim sarunās nevajadzētu pieskarties tēmai par savu pārvēlēšanu, tas viņu padarīs vāju un liks zaudēt autoritāti. Šādi gadījumi vēsturē jau esot bijuši, konkrētus Zatlers gan nenosauc, jo "neesmu bijis klāt". Otra kļūda varētu būt cenšanās visiem spēkiem iedabūt valdībā "Zaļo un zemnieku savienību", kā to savulaik darījis Andris Bērziņš.

Ņemot vērā, ka vēstniekus prezidents, ārlietu ministrs un premjers izvēlas kopīgi, un Zatlers ne reizi vien iesaistījies šai procesos, arī noraidot konkrētas kandidatūras, raidījuma vadītājs uzdeva jautājumu, vai Solvitas Āboltiņas iecelšana Itālijas vēstnieces amatā vērtējama kā pareizs solis. Pēc Zatlera domām, Āboltiņa vienkārši atgriezusies savā darba vietā, jo jau agrāk strādāja Ārlietu ministrijā. "Mums var patikt, var nepatikt, bet jārespektē, ka viņa nāca no diplomātiskā dienesta un diplomātiskajā dienestā atgriezās," rezumēja Zatlers.

Pēc šādas atbildes raidījuma vadītājs citēja bijušā prezidenta grāmatu "Kas es esmu?", kur Āboltiņai veltīti īpaši izteiksmīgi vārdi. "Kung-fu mākslā eksistē arī kobras stils. Čūska vienmēr ir tramīga, ar paceltu galvu tā uzmana pretinieku un mazāko aizdomu gadījumā seko ass uzbrukums ar šņākoņu un indīgu kodienu. Šādu stilu Latvijas politikā izkopusi Solvita Āboltiņa," rakstīts grāmatā. Zatlera uzskata, ka ieguvums no Āboltiņas atrašanās Itālijā būs tāds, ka viņai būs maz iespēju komentēt Latvijas iekšpolitiku.

Lai gan tā saucamās "oligarhu sarunas" publiskoja pērn, tās norisinājās Zatlera prezidentūras laikā. Zatlers atzīst, ka zinājis — šādas sarunas notiek, — taču par saturu nav bijis informēts. "Tas astoņkājis bija diezgan spēcīgs, būsim godīgi," viņš piebilst un atminas, ka Ainārs Šlesers zinājis, ka viņus noklausās, taču bijusi "nesodāmības sajūta".

Neskatoties uz to, ka sarunu saturu, esot prezidenta amatā, nav zinājis, pēc publikācijām Zatleram pārsteigumu nav bijis, to visu jau varēja nojaust. Taču uz nojautām vien viņš savus politiskos lēmumus nevarējis balstīt. Viņš gan atzīst, ka būtu bijis labi saturu zināt jau agrāk, tad būtu rīkojies citādi, piemēram, lai tiktu pie rezultāta, šo jautājumu nepārtraukti liktu Nacionālās drošības padomes dienaskārtībā.

Jautāts, vai rīkojums numur divi jeb ierosinājums atlaist Saeimu tapa zinot kaut ko vairāk, nekā bija zināms tautai, bijušais prezidents norāda: "Zinot par procesa būtību, bet nezinot detaļas."

Nākamo valsts prezidentu Saeima vēlēs atklātā balsojumā, Zatlers uzskata, ka tas ir labs lēmums. "Kas mēs esam kaut kādi tādi, kas nevar pateikt saviem pilsoņiem, kā esam balsojuši?" viņš retoriski jautā.

Bijušais prezidents atminas, ka pēc tam, kad tika ievēlēts valsts vadītāja amatā, daudzi nākuši pie viņa klāt un teikuši, ka atdevuši savu balsi par Zatleru, kopā no šiem teicējiem gan sanācis vairāk balsu, nekā patiesībā bija. "Aizklātā balsošana dod iespēju manipulācijām," rezumē Zatlers un atgādina, ka dzīvojam 21. gadsimtā.

Zatlers, esot prezidents, tikās ar tolaik Krievijas premjeru Vladimiru Putinu un prezidentu Dmitriju Medvedevu. Edgars Rinkēvičš maijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā teica, ka sapnis par tiltu ar Krieviju ir pārslimots. Zatlers tam piekrīt.

Tolaik esot bijis atslābums ASV un Krievijas starpā, un bija atvērts logs sarunām, taču nu šis logs esot aizvēries. Arī augstāk minētā vizīte Krievijā nav bijusi viegla, lai tā notiktu, tika strādāts divu gadu garumā un šķitis, ka attiecības tiešām uzlabosies, taču tas nenotika. Zatlers atminas, ka kāds Krievijas diplomāts viņam teicis: "Mums maksā vienādi gan par logu atvēršanu, gan aizvēršanu."

Pēc Zatlera domām, Latvijai jābūt ļoti pacietīgai, nedrīkst mainīt nostādnes un principus, kamēr Krievija pārkāpj starptautiskas vienošanās un maina robežas, mums tas nav pieņemami. Ja Krievija kādreiz piekritīs mūsu viedoklim, sāksies jauna fāze, taču šobrīd austrumu kaimiņi vadās pēc sava scenārija, kuru ietekmēt no ārpuses ir nereāli.

Septembra sākumā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret viens" Zatlers teica, ka veselības aprūpes organizācija Latvijā nu "ir tik draņķīga kā nekad". Viņš pie saviem vārdiem pieturas, jo valdība ir mēģinājusi ar reformām mainīt sistēmu, taču "maz kas tur ir sanācis".

Bijušais prezidents ir satraucies par to, ka viss notiekošais konkrētajā nozarē "ved mūs tuvāk maksas medicīnai visas valsts mērogā". Viņš pats uz savas ādas izjutis sistēmas problēmas un nu vaicā: "Ja man kā VIP pacientam rodas nepārvarami šķēršļi, kas tad ir parastajam pacientam?"

Zatlers saka, ka "šobrīd netaisa politiku", bet palīdz veidot valsts tēlu pasaulē jeb "iedēstīt Latviju kā valsti, kuru ir jāciena". Tāpat viņš kā vienu no saviem šā brīža uzdevumiem redz runāšanu ar jauno paaudzi, jo viņa vecuma cilvēkiem ir pieredze, kas radusies no puniem un paklupieniem.

Savā pirmajā runā pēc zvēresta nodošanas Zatlers teica, ka vēlas, lai Latvijas tauta ir lepna un laimīga. Šo savu uzdevumu viņš saglabājis arī šodien. Kāda lidojuma laikā pie viņa nākuši klāt cilvēki, sveicinājušies, aprunājušies un blakus sēdošā meitene teikusi: "Jums gan ir darbs - iepriecināt cilvēkus". Zatlers vēloties, lai visi ir laimīgi, arī raidījuma vadītājs Jānis Domburs.

Runājot par elites un tautas attiecībām, Zatlers saka, ka elite nav nekas slikts, tie vienkārši ir cilvēki no tautas vidus, kas pārvalda valsti. Ar nožēlu gan bijušais prezidents secina, ka šobrīd netiek audzināta jaunā elites paaudze, kas nākotnē vadīs valsti.

Prasmes un zināšanas vien neizšķirot, vai cilvēks būs labs vadītājs, pāri visam ir morālā stāja. Augstprātīgiem cilvēkiem tas nesanāk, prasmēm un intelektam jābūt komplektā ar godprātību un pazemību.