"Šī būs pārmaiņu valdība," pārliecināti premjera amata kandidāti, kurus turpina izvērtēt valsts prezidents Raimonds Vējonis – Aldis Gobzems (KPV LV), Jānis Bordāns (JKP) un Artis Pabriks (AP). OIK centīšoties likvidēt jau šogad, lai gan ar valdības veidošanu tik raiti nemaz neiet.
Otrdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā premjera amata kandidāti apsprieda gan sevi, gan valsti. Delfi jau vēstīja, ka partiju pozīcijas vēl joprojām ir neskaidras, tiek turpināts spēlēt politisko šahu un noklusēt, iespējams, būtisko aiz vārdiem "notiek konstruktīvas sarunas". Tiesa, premjera amata kandidāti var jau nosaukt savu iespējamo valdību "atslēgas ministrus" arī no šā brīža konkurentu partijām.
Tāpat tapis zināms, ka Partija "KPV LV" nepretendē uz Saeimas priekšsēdētāja amatu
Savukārt politiskajos vējos vispieredzējušākais premjera amata kandidāts — Pabriks — ir pārliecināts, ka aiz katra 13. Saeimā ievēlētā politiskā spēka slēpjas "bagātu onkuļu" intereses. Politiskās spēles valdības veidošanas procesā kandidāti, kas joprojām spēkojas par valdības vadītāja vietu, salīdzina gan ar šahu, gan ar puzles likšanu jeb lauzīšiem, taču ir pārliecināti, ka ar tām tiks galā.
Likvidēs OIK un samazinās zāļu cenas
Ņemot vērā, ka valdības veidošanas process šobrīd nav raits, premjera amata kandidātiem tika jautāts, vai ir kādas lietas, par kurām viņi ir vienisprātis. Bordāns uzskata, ka tas noteikti ir tiesiskums. Šim apgalvojumam piekrita arī Pabriks, sakot, ka "tiesiskums Latvijā ir akūta problēma", taču piebilda, ka ir arī citas, piemēram, banku jautājums. Pēc Pabrika domām, šī būs pārmaiņu valdība.
Nedaudz citādās domās gan bija Gobzems, kurš uzsvēra, ka tiesiskums ir svarīgs jebkurai valdībai jebkurai laikos – tā ir konstanta prioritāte valstī. Pēc "KPV LV" domām, galvenā prioritāte ir OIK likvidēšana, kas arī šobrīd ir visu koalīcijas sarunās esošo partiju kopsaucējs. Citstarp Gobzems pauda, ka viens no svarīgiem jautājumiem, kas būs jārisina šai valdībai, ir arī medikamentu cenu samazināšana.
Vienoties traucē ambīcijas un 'vecie spēki'
Jautāti par to, kā tas nākas, ka teju četru nedēļu laikā nav panākuši vienošanos, kandidāti atzina problēmas, bet bija droši, ka visu vēl paspēs izdarīt. Pēc Pabrika domām, esot jāsaprot, ka pašreiz valsts atrodas tādā politiskajā situācijā, kuru tā sen nav piedzīvojusi – ir fragmentēts parlaments. Tāpat vienoties traucējot ambīcijas – katrs no trim spēkiem cer, ka viņš varētu būt vadošais spēks.
Gobzems lēno gaitu skaidroja ar pakāpenisku rīcību. "Ja mums būtu mērķis amati, mēs jau sen būtu tos amatus sadalījuši," viņš piebilda. Šobrīd esot pārejas posms no iepriekšējo laiku politikas uz jauno laiku politiku.
Bordāns gan saredzēja citus cēloņus, proti, procesos esot iesaistījušies "vecie spēki". Viss gājis gludi līdz brīdim, kad JKP paziņoja, ka nevēlas valdībā redzēt ZZS, tad "norauts stopkrāns". Cēlonis kūtrajam darbam esot "neredzams".
Atmaigst pret komunistiem
Šobrīd JKP ir vienīgie, kas pateikuši, ka negrib valdībā redzēt ZZS. "Daudzi vecie "Vienotības" biedri velk atpakaļ ZZS, lai pierunātu veikt reformas, kuras viņi nav veikuši," savu neizpratni šai jautājumā pauda Bordāns.
Pabriks negribot "veidot valdību valdības pēc", tāpēc nevēlas kādu atstāt aiz borta. "Es esmu ļoti tālu no ZZS advokāta. Bet vienlaikus, ja man jādomā par valsts interesēm, stabilitāti, es nevaru atrast nevienu iemeslu, kāpēc nākošajā valdībā, piemēram, Bergmanis nevarētu vadīt aizsardzības ministriju," viņš skaidroja. Arī īstenot reformas būšot krietni vieglāk, ja koalīcijā būs visi ievēlētie politiski spēki, izņemot "Saskaņu", jo tad varēšot nebaidīties, ka kāds pēkšņi uzliks veto svarīgiem jautājumiem. Gobzems gan uzsvēra, ka valdības sastāvā esošo partiju skaits vēl neliecina par valdības stabilitāti.
Raidījuma vadītājs Jānis Domburs atgādināja, ka pirms vēlēšanām "Attīstībai/Par!" informēja par cīņu pret "lembergiju", savukārt "KPV LV" solīja nestrādāt ar komunistiem. Gobzems uz šo atbildēja izvairīgi, norādot, ka ies valdībā, kas būs ātras OIK likvidēšanas valdība, un pieļāva, ka var sadarboties arī ar bijušajiem komunistiem, ja viņi ir gatavi strādāt pie šā jautājuma.
Rēķinās ar neveiksmīgiem scenārijiem
Premjera amata kandidāti pieļāva, ka pirmajā 13. Saeimas sēdē tiks ievēlēts pagaidu prezidijs, tāpat nav skaidrs, kad tiks izveidota valdība. Ņemot vērā šos faktus, raidījuma vadītājs jautāja, vai viņi redz problēmas iespējamajā scenārijā, ka pirmais kandidāts, kuram tiks uzticēts veidot valdību, negūs atbalstu Saeimā un to izdarīt būt jācenšas otrajam vai pat trešajam. Bordāns atzina, ka gan teorētiski, gan praktiski tas ir iespējams, nekas pozitīvs tas neesot, taču viņš rēķinās arī ar neveiksmīgiem scenārijiem. Gobzems gan uzskata, ka ilgtermiņā tas varētu nest labumu un mainīt domāšanu. Savukārt Pabriks to neredz kā labāko variantu, taču neesot arī liela traģēdija.
Gobzems pirms vēlēšanām "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā pieļāva arī ārkārtas vēlēšanu scenāriju. Tagad par šo jautājumu viņš izvairās runāt, jo uzskata, ka prezidents izvirzīs labāko premjera kandidātu, un šis kandidāts spēs savākt valdību, ko atbalstīs Saeimas vairākums.
OIK likvidēs šogad vai nākamgad
"Mēs iesim valdībā, kas būs ātra OIK likvidēšanas valdība," vairākkārt raidījuma laikā uzsvēra Gobzems. Viņam ir pārliecība, ka šai jautājuma parlamentam jau šobrīd ir vairāk nekā 50 balsu. Arī Pabriks piekrita, ka visi ir vienoti šai jautājumā, bet esot jāsaprot, pa kuru ceļu iet, lai nonāktu pie mērķa.
Gobzemam viss esot skaidrs – OIK labākajā gadījumā jālikvidē līdz šā gada beigām vai sliktākajā – līdz nākamā gada vidum.
Nerāda viens otram dokumentus
Bordāns raidījuma laikā demonstrēja lapas ar nākamās valdības darāmo darbu sarakstiem un pauda neizpratni, kur ir problēma, ja piedāvājums jau sen ir gatavs. Gobzems atzina, ka šo dokumentu nemaz nav redzējis, uz ko Bordāns taisnojās, ka iesniedzis prezidentam, bet kolēģiem iedotu, ja tie nāktu uz tikšanās reizēm.
Komunikācija jaunajām partijām klibo dažādos jautājumos, piemēram, par JKP piedāvājumu ministru sadalījumam kolēģi uzzinājuši no medijiem. Pēc Pabrika domām, tā nevar notikt nopietns valdības veidošanas process.
Gobzems savukārt meta akmeni "Attīstībai/Par" dārziņa, stāstot, ka medijos lasāms – viņi "KPV LV" nosūtījuši dokumentus, – taču nekas neesot saņemts. Tāpat Pabriks pēc vēlēšanām neesot piedalījies sarunās, un "Delfi" studijā Gobzems viņu satiek pirmo reizi šai laika posmā.
Gaida signālu no prezidenta
Jautāti, kā saprast, pēc kādiem dokumentiem tad veidot valdību, ja katrs strādā pie saviem, premjera amata kandidāti atzina, ka gaida signālu no Valsts prezidenta, lai saprastu, ko viņš domā. Gobzems uzskata, ka tikai tad, kad Vējonis nosauks vienu uzvārdu, kuram būs jāveido valdība, sāksies jauna sarunu dinamika.
Pabriks uzskata, ka šobrīd nav vērts runāt par to, kuram izstrādāta labāka programma, jo "patīk vai nē, valdību var sastādīt Saeimas vairākums, tas nebūs publisks balsojums par to, kura programma labākos vākos iesieta".
Gobzems gan atgādināja, ka Satversmes gars un būtība paredz – valdība jāsastāda ar labāko programmu, labākajam kandidātam, nevis kādam, kas "kaut kur sarunājis balsis".