"Es uzskatu, ka šeit likumdevējam nopietni jāpadomā par to. Mazliet jau kaut kas ir darīts. Jau bībelē augļošana tika nosodīta. Tur jābūt kaut kādām robežām. Ātro kredītu ideja, manuprāt, ir ļoti kaitīga. Kazino Rīgā uz katra stūra un citās pilsētās tādai tautai kā mūsējās ir ļoti kaitīgi," sacīja Vīķe-Freiberga.
Viņa pauda pārliecību, ka valsts varētu vairāk ierobežot ātros kredītu un kazino biznesu: "Te likumdevējam un valdībai ir iespējas šos riskus vienkāršiem pilsoņiem samazināt. Varbūt ne pilnīgi iznīcināt, bet nopietni samazināt. Un tas nav darīts."
Ar intervijas pilnu ierakstu iespējams iepazīties šeit.
Jau vēstīts, ka nebanku kreditēšanas nozare pēdējos gados ir bijis "karstais kartupelis", kas izsaucis plašas diskusijas par komersantu godprātību, nesamērīgo procentu slogu un reizē arī patērētāju vieglprātību, kas daudzas ģimenes iedzinis parādu gūstā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2017. gadā liecina, ka nebanku kredītdevēju kredītportfelis pērn salīdzinājumā ar 2016. gadu pieaudzis par 16%, sasniedzot 612,21 miljonu eiro. Nebanku sektora pakalpojumu sniedzēji 2017. gadā patērētājiem no jauna izsnieguši kredītus 586,63 miljonu apmērā, kas ir par 48,17 miljoniem eiro jeb 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.
"Delfi" atgādina, ka 2015. gadā pirms ierobežojošo likuma grozījumu pieņemšanas lielākās ātro kredītu kompānijas iebilda, ka nozare piedzīvošot 70% kritumu. Lai gan ierobežojumi tika piemēroti, nozare turpināja strauju kāpumu. Proti, nebanku kredītdevēju izsniegto kredītu kopējais apjoms sasniedza ap 528 miljoniem eiro, kas bija par 17% vairāk nekā 2015. gadā.
Tāpat ziņots, ka 2018. gada oktobrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludināja jaunus likumu grozījumus par izmaiņām "ātro kredītu" iegrožošanai. Vaira Vīķe-Freiberga intervijā uzsvēra, ka ar šo soli ir par maz, un iegrožojumiem jābūt lielākiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
