"Mēs joprojām esam viena no pēdējām valstīm ES, ir jomas, kur mūs apsteidz pat Bulgārija un Rumānija, piemēram, tā ir ceļu kvalitāte. Bieži vien mums tuvredzība dominē pār tālredzību," norādīja bijusī Valsts prezidente, piebilstot, ka noteikti par labu nāca pievienošanās Eiropas Savienībai, kas uzlika noteiktus rāmjus un prasības. Lai to izdarītu, daudziem bija jāmobilizējas, kaut dažiem tās bija īstas zobu sāpes.
Runājot par iemesliem, kāpēc tā noticis, Vīķe-Freiberga atzina, ka Latvijā ir dažādas interešu grupas, kas darbojas uz citu rēķina. Viens uzņēmējs reiz pateica to kā joku, ka pie mums labi organizēts mazākums pārvalda neorganizētu vairākumu. Un izskatās, ka šis vairākums nevar piespiest šo mazākumu mainīties.
"Pēc iestāšanās ES esam atslābuši, ir radušies vakuuma punkti. Un nāk jaunas partijas ar skaistiem mērķiem, tomēr bieži vien tās saskaras ar šauru interešu grupām, kuru spiedienam tās pakļaujas," vērtēja bijusī Valsts prezidente. Turklāt mēs nespējam apgūt "Eiropas naudas", līdz ar to ekonomiski atpaliekam, ja nemākam izmantot to, kas ir piedāvāts.
Uz raidījuma vadītāja Jāņa Dombura norādi par "trekno gadu dzīrēm", Vīķe-Freiberga atcerējās, ka savulaik viņa toreizējam ministru prezidentam Aigaram Kalvītim atgādinājusi Bībeles stāstu par Ēģiptes faraonu, kam bija sapnis par septiņām treknām govīm, kam sekoja septiņas kārnas govis. Ko tas īstenībā nozīmē un kas tas ir par brīdinājumu? Kalvītis nesaprata vēstījumu. Tolaik bija būtiski samazināt inflāciju un deficītu, tomēr Kalvītis uzskatīja, ka jāturpina baudīt treknos gadus. Jebkuram politiķim tā būtu smaga izšķiršanās. Tas bija jautājums par tālredzību.
"Latvijā ir svarīgi mazināt nevienlīdzību, mums kā mazai valstij vajadzētu īpaši pie tā piestrādāt. Tāpat jāstrādā pie veselības un izglītības sistēmas," teica Vīķe-Freiberga. Arī savu zinātni esam palaiduši novārtā.
"Latvijā trūkst dziļi iesakņotas valstisko interešu izpratnes. Ir nepieciešama vīzija, par to, kas ir valsts un Latvija. Latvieši māk dziedāt kopā, bet nemāk rīkoties kopā. Tā ir mūsu vājība. Igauņiem un lietuviešiem iet labāk šajā ziņā," uzskata eksprezidente.
Ar pilnu sarunas ierakstu iespējams iepazīties šeit.
Jāatgādina, ka Vīķe-Freiberga par Latvijas Valsts prezidenti tika ievēlēta 1999. gada jūnijā, kļūstot par pirmo sievieti šai amatā. Savukārt 2003. gadā viņa tika atkārtoti pārvēlēta amatā. Neviens no prezidentiem, kurš sekojis pēc tam, nav valsts vadītāja krēslā atradies divus termiņus.
Esot prezidentes amatā, Vīķe-Freiberga spodrināja Latvijas tēlu pasaulē un īpaši iestājās par ārpolitikas interesēm, tuvinot valsti Eiropas Savienībai un NATO.
Prezidente daļu sava mūža pavadījusi ārzemēs – 1945. gadā viņas ģimene devās trimdā un apmetās vairākās valstīs līdz 1954. gadā uzsāka dzīvi Kanādā. Tur arī Vīķe-Freiberga ieguva bakalaura, maģistra un vēlāk doktora grādus psiholoģijā. Viņa aktīvi darbojās arī Kanādas trimdas latviešu kopienā, tāpēc Latvijā šis vārds nebija svešs. Uz dzīvi dzimtenē prezidente atgriezās 1998. gadā, kad tika uzaicināta kļūt par Latvijas Institūta direktori.
Pēc prezidentūras termiņa beigām 2007. gadā Vīķe-Freiberga turpinājusi aktīvi darboties starptautiskajā politikā, kopš 2014. gada viņa ir pasaules līderu alianses "Madrides klubs" prezidente.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
