"Mums diemžēl ir daudzas lietas, kas izskan dažādu skandālu veidā, bet kas nenoved pie apsūdzībām, pie tiesas prāvām," sacīja Vīķe-Freiberga. Jautāta, kādi tam iemesli, bijusī prezidente teica, ka ir nopietnas vājās vietas tiesu sistēmā un Krimināllikumā. Vajadzētu likumā skaidri definēt, kas skaitās pierādījums, ņemot vērā, ka "daudzas lietas tiek izbeigtas, jo nav nozieguma sastāva, nav pierādījumu". Valstīs, kur ir stingra likuma vara, pierādījumu būtība likumos esot definēta krietni skaidrāk.
Tāpat viņa teica, ka trūkst tiesnešu izvērtēšanas mehānismu, jo daudzi tiesneši strādā kopš neatkarības atgūšanas laika un amatā atradīsies līdz mūža galam, kas " pie mūsu modernās medicīnas varētu būt ļoti ilgs laiks". Vīķe-Freiberga piekrīt, ka vajadzētu būtisku revīziju par tienešu darbu un iespējamu kadru nomaiņu. Bijusī prezidente atklāja, ka presē redzami tieneši, kuru spriedumi ir neloģiski, taču viņi turpina strādāt.
Runājot par KNAB, Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka tā ir svarīga iestāde, taču viņa ir vīlusies, kā tā tiek vadīta. Piemēram, viņa atminējās 2010. gadu, kad klajā nāca informācija, ka no KNAB pazuduši aptuveni 135 500 lati. Saņemot kritiku par nepietiekamu savu padoto kontroli, lielā mērā saistībā ar šo lietu amatu zaudēja KNAB toreizējais vadītājs Aleksejs Loskutovs.
Viņa atminas, ka savulaik, kad bija 16 gadus "vecs skuķis", strādāja bankā par kasieri un tur katru vakaru bija jāatskaitās, cik naudas ir kasē. "16 gadu vecumā varētu viņiem dot padomu, nevar būt tā, ka tīra nauda tiek ielikta vienā seifa un neviens nepapūlas paskatīties, vai viņa tur vēl ir, tas ir kaut kas nenormāls," uzsvēra Vīķe-Freiberga.
Dāmokla zobens ir tēlains izteiciens, ar kuru saprot nemitīgu apdraudējumu, kas seko cilvēkam, neskatoties uz tā labo stāvokli, ietekmi un/vai bagātību.
Pilnu sarunu ar bijušo prezidenti skaties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!