Gobzems, Pabriks un Bordāns ir vāji un sevi izsmēluši, vērtē Ulmanis  (293)

"Viņi izskatās pavāji. Vājumu es mēru pēc intelekta līmeņa, runājot par doto tēmu. Varbūt citās tēmās viņu intelekta līmenis ir pietiekami augsts. Bet politiskais un cilvēciskais līmenis bija nepietiekams, lai pretendētu uz Ministru prezidenta posteni," kritiku Gobzemam, Bordānam un Pabrikam veltīja Ulmanis.

Viņš pastāstīja, ka pazīst Bordānu un Pabriku, bet ar Gobzemu iepazinies nav. "Šos divus pazinu kā labi izglītotus, intelektuāli drošus un stabilus savos uzskatos. Brīnījos, kur radās tā retorika, kad viņi sāka kandidēt uz premjera amatu. Varbūt apmulsuši, sakūdīti vai noorganizēti," teica bijušais prezidents.

"Manās acīs viņi sevi ir izsmēluši kā nākamie premjeri. Ja Saeima lems citādi, tas būs viņu viedoklis," rezumēja Ulmanis.

Ulmanis uzskata, ka 13. Saeimā ievēlētās partijas izvēlējās nepareizu valdības veidošanas ceļu, sagaidot, ka prezidents nominēs vienu no kandidātiem. "Partijas nestrādāja pie vēlmes realizācijas vadīt valdību. Gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē mēģināja spīdēt atsevišķi cilvēki, bet nepiestrādāja pie partiju piedāvājuma. Tas prezidentu nostādīja grūtā situācijā, jo viņš nevarēja dzirdēt gaidītās atbildes," teica Ulmanis.

Bijušais prezidents uzskata, ka tagadējam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim jāatrod ceturtais premjera amata kandidāts. Šim kandidātam Ulmanis izvirzīja divas prasības. "Viņam jābūt saistītam ar Latvijas politisko dzīvi, kas 1995. gadā nebija iespējams. Otrais, šim cilvēkam jāpārstāv kāda spēcīga politiskā partija, vai vismaz kādu partijas programmu virzienu. Viņš nevar būt "no malas". Dzīve tāpat mūs novirzīs uz zemākiem plauktiņiem, tāpēc jācenšas uz maksimālo," skaidroja Ulmanis.

Vērtējot izskanējušos kandidātus, Ulmanis teica, ka Roberts Zīle (NA) ir piemērots premjera amatam, taču nevēlas iet politikā, tādējādi sevi izslēdzot no valdības veidošanas procesa. Krišjāņa Kariņa (JV) potenciālu Ulmanis atteicās vērtēt, jo nepazīst Eiroparlamenta politiķi gana labi. Savukārt Māri Kučinski (ZZS) viņš redz kā premjeru, taču ne šī brīža situācijā, kad vēlētāji viņa pārstāvētajai partijai ir pauduši neuzticību.

"Prezidents noteikti ir izanalizējis visu ievēlēto Saeimas deputātu iespējas un perspektīvas, kādas personālijas stāv aiz katra politiskā spēka un var pretendēt. Nešaubos, ka drīz prezidents nāks ar kādu kandidātu, kurš nebūs gadījuma cilvēks. (...) Prezidentam, kurš izvirza premjera amata kandidātu, ir jāvadās no tā, vai viņš šim cilvēkam tic," piebilda Ulmanis.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka ar 15. novembra rīkojumu Nr. 2 Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzinis par spēku zaudējušu savu 7. novembra rīkojumu Nr. 1, ar kuru viņš aicināja Jāni Bordānu (JKP) izveidot Ministru kabinetu.

Iepriekš Valsts prezidents valdības veidošanu lēma uzticēt JKP premjerministra amata kandidātam Bordānam. Bordānam tika dots uzdevums panākt vienošanos par nākamās koalīcijas aprisēm un Saeimas vairākuma atbalstu līdz 21. novembrim.

Tāpat tika norādīts, ka gadījumā, ja līdz 21. novembrim netiks panākta vienošanās par valdību, Valsts prezidents atsauks 7. novembra rīkojumu "Par Ministru kabinetu" un aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.

Bordāns trešdien 14. novembrī, pēc tikšanās ar Vējoni atzina, ka viņa iecerētā valdība pašlaik nav iespējama. To viņš atzina pēc tam, kad trešdienas priekšpusdienā vairāki potenciālie koalīcijas partneri bija paziņojuši, ka izstājas no JKP līdera vadītajām valdības veidošanas sarunām.