Ulmanis: diskusija par 'čekas maisu' atvēršanu ir iestrēgusi vāveres ritenī  (54)

Ulmaņa nostāja par "čekas maisu" atvēršanu gadu gaitā ir mainījusies. Ja 1998. gadā viņš šo ideju atbalstīja, tad piecus gadus vēlāk viņš teica, ka VDK dokumentu publiskošana būtu izdevīga vien demagogiem un asins atriebējiem. "Manas atbildes raksturo sabiedrība noskaņu kopumā," intervijā paskaidroja Ulmanis, kurš arīdzan ir padomju laika represiju upuris.

"Esmu par to, lai par pagātnes nodarījumiem un sāpju ceļiem vairs nevajadzētu katru dienu runāt tā, kā to darījām 90. gados, kad vajadzēja sevi pārliecināt un sevi stiprināt," savu šodienas noskaņu ieskicēja Ulmanis.

"Ir pagājuši 25 gadi. Reizēm šķiet, ka pēc maisu atvēršanas kļūsim tīri. Bet tad paklausos, kas notiek apkārt. Redzu, ka izskan vārdi "atriebība", "raganu medības", "pašnāvības", "bezgalīgi tiesas procesi", "pašattīrīšanās". Tas viss iet vienā vāveres ritenī. Sabiedrība šobrīd tiek mocīta. Vieni saka – labi, viņi to ir izdarījuši, piedodam. Bet otri saka, kā mēs viņiem tagad sadosim. Tas ir sarežģīts process. Nav atrasts pareizais ceļš. Es neredzu pareizo ceļu," stāstīja bijušais prezidents.

Ulmanis teica, ka nebūtu pareizi iestāties pret pieņemto lēmumu par "čekas maisu" publicēšanu. "Ja esam lēmuši publicēt, tad caur sāpēm un atklāsmi augam reizē. (...) Jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nesabojātu cilvēku dvēseles, garīgo pasauli, lai neizkropļotu Latvijas personības kodu. Ir jārunā, bet ne visu mūžu. Ja lielākā daļa sabiedrības uzskata, ka jārunā vēl vienu reizi, tad runāsim vēl vienu reizi," teica Ulmanis.

Domburs vaicāja Ulmanim, kā viņš vērtē kolēģa Rīgas "Dinamo" kluba padomē Jura Savicka darbošanos Valsts Drošības komitejā. Bijušais prezidents ieteica vērtēt, ko Savickis pēdējo 20 gadu laikā ir darījis Latvijas labā. "Paanalizējiet. Negribu būt advokāts. Vai viņš to ir darījis, lai piesegtu un saņemtu kādu labumu? Vai varbūt mēģinājis, lai pateiktu, ka nemaz nav tik ļauns, kā jūs definējat? Viņš ir spējīgs Latvijai dot daudz labu. Ja ejam uz attīrīšanos, kāpēc jūs ceļat tikai vienu īpašību? Izpētiet visu precīzi!", aicināja Ulmanis.

Vēstīts, ka Saeima atbalstījusi grozījumus likumā, kas padarīs Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus publiski pieejamus pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā. Daļu no tiem arhīvs publicēs savā interneta vietnē.

Starp šogad publicējamajiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka, informē Saeimas Preses dienestā.

Pēcāk publicēs arī citus ar VDK darbību saistītus dokumentus. Tostarp LPSR VDK operatīvās lietas un operatīvo lietu materiālus, Latvijas komunistiskās partijas nomenklatūrā ietilpstošo LPSR VDK un tās priekšteču darbinieku personiskās lietas.