"Es neredzu nevienu citu kandidātu, kuram būtu vēl tik lielas iespējas izveidot valdību tādā nosacīti tuvākajā laikā. Neredzu nevienu citu horizontā, kurš varētu," tā nedēļas sākumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā, runājot par Krišjāni Kariņu (JV) apgalvoja Gatis Eglītis (JKP). Lai gan to, kura persona varētu vadīt nākamo valdību, uzzināsim vien pēc svētkiem, joprojām netiek izslēgts, ka tas varētu būt Kariņš. Turklāt, ja tā būs, pēdējo dienu gaitā jau ir izkristalizējušies virzieni, kuros plāno doties potenciālais 'Jaunās Vienotības' Ministru kabinets.
"Mēs esam tā atturīgi pozitīvi, nav tā, ka mums, kā jaunai partijai ar samērā stūrgalvīgu elektorātu, ir jādanco un jālēkā no prieka, ejot "Jaunās Vienotības" valdībā, drīzāk pretējais tas ir," partijas "KPV LV" sajūtas atklāja viens no tās līderiem Atis Zakatistovs. Taču politiskais spēks esot pārliecināts, ka Latvijai ir nepieciešama valdība un, neskatoties uz entuziasma trūkumu, viņi ir gatavi iet kopā ar "Jauno Vienotību".
"Delfi" jau vēstīja, ka Kariņš nāca klajā ar atbildības jomu sadalījumu, kas paredz, ka papildu esošajiem ministru amatiem būs jauns – īpašu uzdevumu ministrs demogrāfijas jautājums, ko varētu pārraudzīt NA. Partija šo posteni plāno uzticēt Saeimā neievēlētajam Imantam Parādniekam. NA valdes priekšsēdis Raivis Dzintars neuzskata, ka konkrētais postenis izveidots mākslīgi, jau šobrīd daudzās ministrijās ir štata cilvēki, kas strādā ar demogrāfijas jautājumiem, esot tikai pareizi izveidot atsevišķu iestādi.
Jāatzīmē, ka iepriekš, kad prezidents premjera amatam izvirzīja Aldi Gobzemu ("KPV LV"), tika runāts, ka Parādnieks varētu vadīt Labklājības ministriju. Kariņa potenciālajā valdībā to bija paredzēts uzticēt "KPV LV", kas Zakatistova personā to dēvē par "ciešanu tēmu".
Savukārt Dzintars, aizstāvot partijas biedru Prādnieku, norādīja, ka ir lietas, kuras viņa darbībā tiek vērtētas pozitīvāk, ir lietas, kuras negatīvāk, bet diez vai kāds apšauba Parādnieka ieguldījumu demogrāfijas politikas izstrādē un ģimenes valsts politikas īstenošanā. Tas esot viņa dzīves aicinājums. Žurnālists Jānis Domburs gan uz šādu tēzi atjokoja ar aicinājumu pieteikties visiem, kas apšauba Dzintara apgalvojumu.
Kad un ja tiks saņemta prezidenta nominācija "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidātam, sāksies darbs pie valdības deklarācijas rakstīšanas. "Jaunās Vienotības" plāns paredz, ka katru nodaļu deklarācija rakstīs tas ministra amata kandidāts, kas atbildīgs par konkrēto jomu. Tas gan nenozīmēšot, ka viņš darbosies autonomi, paredzēta cieša saskarsme ar pārējo partiju pārstāvjiem. Potenciālie partneri šādā izkārtojumā saredz gan plusus, gan mīnusus, taču ir gatavi strādāt arī šādi. "Ja cilvēki ir pieauguši, vajadzētu pāris nedēļu laikā tikt ar labu tekstu galā," sprieda Arvils Ašerdens (JV).
"Ja mēs gribam sapņu jahtu, tur par katru būtu kas sakāms, šī ir tāda krupja norīšana," par "Jaunās Vienotības" potenciālo valdību un ministriju sadalījumu izteicās Atis Zakatistovs ("KPV LV"). Lai nodrošinātu, ka politikā parādās jaunas sejas, partijas grasās jau uzreiz domāt ne tikai par ministriem, bet arī par jauniem un perspektīviem parlamentārajiem sekretāriem, kuriem vēl nav tik lielas pieredzes. Dzintars norāda, ka šādi jārīkojas, jo politikā jāienāk jaunajiem, taču tam jānotiek lēnām, "neeksperimentējot ar valsti", uz ko Domburs atbildēja, ka "eksperiments ar valsti vienalga te var sanākt".
Viena no galvenajām problēmām, kas tiek piesaukta tik ilgās valdības veidošanā, ir fakts, ka joprojām nav apstiprināts nākamā gada valsts budžets — jauno gadu Latvija sāks ar pagaidu budžetu. Taču arī tad, kad jaunā valdība tiks izveidota, pie budžeta vēl būs jāstrādā. Daļēji var teikt, ka tas tehniski ir izstrādāts vēl septembrī, to izdarīja aizejošā valdība, taču kopš tā laikā nākuši klāt papildus izdevumi, kuriem jāmeklē finanses.
Jautājums, kurā domstarpību potenciālajiem partneriem nav — Rīgas dome ir jāatlaiž. Turklāt politiķi uzsver, ka tam par pamatu nav tikai nesenais skandāls "Rīgas Satiksmē", dome jau ilglaicīgi klaji pārkāpjot likumu.
Kā ziņots, Vējonis piektdien vēl nenominēja nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu, dodot partijām papildu laiku mēģināt rast kopsaucējus.
Kā pēc tikšanās ar Kariņu žurnālistiem norādīja Vējonis, iepriekšējās nedēļās viņš ticies ar politiskajiem spēkiem. Sarunu laikā partijas bija izteikušas gatavību mēģināt vienoties par vienu kandidātu, izskanot Kariņa vārdam.
"Līdz galam tas gan vēl nav izdevies," secināja Vējonis, norādot, ka tāpēc partijām būtu jāturpina savstarpējās sarunas, mēģinot rast kopsaucējus, tam izmantojot Ziemassvētku laiku. Vējonis akcentēja, ka ar partijām viņš plāno tikties pēc Ziemassvētkiem, tikšanās laikā apspriežot politisko spēku savstarpējās sarunās panākto progresu.
Kariņš sarunas par valdības veidošanu turpināšot kā JV vadītājs, nevis potenciālais premjera kandidāts. Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Kariņš žurnālistiem sacīja, ka pašlaik viņš ne no kā neatsakās un nekam nepiesakās, jo arī iepriekš nebija oficiāli nosaukts premjera amata kandidāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!