'Visu pasaules šņabi neizdzersi, bet ir jācenšas' — Kontroles dienesta vadītāja atbild par darbu, valsti un noziedzniekiem  (100)

Delfi jau ziņoja, ka sarunas laikā Znotiņa deva mājienus par slepenu 'Parex' kraha un naudas aizplūšanas pētījumu.

Savukārt par 'ABLV Bank' pašlikvidāciju, Kontroles dienesta vadītāja nosprieda, ka "kas maksā, tas pasūta mūziku".

Tāpat Znotiņa uzsvēra, ka sodi par noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu Latvijā ir nesamērīgi zemi, jo cenai par noziegumu jābūt dārgākai, nekā ieguvumam.

Visu "Delfi TV ar Jāni Domburu" sarunu ar Znotiņu var noskatīties šeit.

Znotiņa iepriekš bija kompānijas "Deloitte" partnere, advokāte un lektore ar naudas atmazgāšanas novēršanu saistītās tēmās. Taujāta par to, ka šāda veida kompānijas taču arī nodarbojas ar nodokļu optimizāciju, dienesta vadītāja saka: "Es izlasīju komentārus par to, ka Znotiņa pati ir optimizējusi nodokļus un absolūti noraidu šo. Es nekad neesmu bijusi nevienā nodokļu strukturēšanas darījumā."

Tāpat viņa arī strādājusi un saņēmusi naudu no nerezidentu bankām, kurām, nu, kā Kontroles dienesta vadītāja pārmet neizdarību. Šo faktu Znotiņa uzskata par savu stipro pusi, jo zina sistēmu no iekšienes.

Uz jautājumu par to, kur ir sistēmas problēma, proti, viņa kā lektore slikti apmācīja bankas vai bankas neieviesa visu, kā vajadzīgs, spēlējot spēli "mēs drusku cenšamies un kaut ko ieviešam", Znotiņa atbild, ka izrādās tolaik zinājusi krietni mazāk, nekā vajadzētu, bet nenoliedz, ka arī spēles ir spēlētas, jo nevienam nav bijis skaidrs, cik nopietni ir šie ekonomiskie un finanšu noziegumi. "Dažiem šī skaidrība vēl joprojām nav radusies," viņa rezumē.

Taujāta, kas Kontroles dienestā mainījies, kopš viņa stājas amatā, Znotiņa nesniedz pozitīvu atbildi. Viņa norāda, ka krietni palielinājies ziņojumu skaits, bet trūkst analītiskās kapacitātes, kas varētu tos visus apstrādāt. "Esmu saņēmusi mantojumu, un tas nav pats patīkamākais mantojums, bet atteikties es no tā nevaru," spriež dienesta vadītāja.

Šogad Kontroles dienests saņēmis aptuveni 35 tūkstošus ziņojumu, taču dienesta darbinieku skaits ir tik mazs, ka tos visus nav iespējams pārbaudīt. Znotiņa gan norāda, ka ir arī sistēma, kas palīdz, proti, datizrades sistēma, kas pēc noteiktiem parametriem izdala prioritātes. Jāatzīmē gan, ka sistēma ir tā pati vecā, kuru kritizēja vēl tad, kad dienestu vadīja Viesturs Burkāns. Šobrīd tiekot strādāts pie jauniem IT risinājumiem. "Mums resursu šobrīd viennozīmīgi nepietiek," rezumē Znotiņa.

Uz jautājumu par to, cik saņem viņa vadītā dienesta darbinieki, Znotiņa neatbild. Vien atklāj to, ka algas, kopš viņa stājās amatā, ir trīskāršojušās un beidzot var konkurēt ar privāto sektoru, kas ļauj pārpirkt darbiniekus. Uz žurnālista Jāņa Dombura jautājumu par to, vai pārpērk arī darbiniekus no ''AB LV'' bankas, Znotiņa atbild: "Diemžēl nē."

Strādāt uz Kontroles dienestu Znotiņa devusies patriotisku jūtu vadīta, taču jau tad izvirzīja nosacījumu viņas algu pielīdzināt citu valsts iestāžu vadītāju atalgojumam. Tā viņa rīkojusies, lai noticētu, ka arī darbinieku algas tiks celtas.

2014. gadā Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde paziņoja, ka "Danske Bank" Igaunijas filiālē konstatējusi liela mēroga ilgstošus noteikumu par cīņu pret naudas atmazgāšanu pārkāpumus.

Lēsts, ka laikā no 2007. līdz 2015. gadam caur "Danske Bank" Igaunijas filiāli varēja tikt atmazgāts līdz pat astoņiem miljardiem eiro, ziņoja Dānijas prese. Tomēr pēdējā laikā izteikti pieņēmumi, ka atmazgātā summa bijusi daudz lielāka.

Uz jautājumu par to, kā nākas, ka igauņi nav riska grupā, bet Latvija ir, Znotiņa atbild, ka viņi ''vēl dabūs", jo vērtējums Igaunijai būs šā gada vasarā.

"Visu pasaules šņabi neizdzersi, bet ir jācenšas. Mēs cenšamies noķert maksimāli daudz, mēs nekad nenoķersim visu," tā Znotiņa atbild uz jautājumu par to, kāpēc Rīgas Satiksmes miljonos mērāmie kukuļi netika atklāti agrāk. Tāpat dienesta vadītāja atzīst, ka "jo advancētāk strādāsim mēs, jo advancētāka būs pretējā puse".

Nereti uzņēmēji sūdzas par to, ka šobrīd, kad bankas noliktas teju zem lupas, nereti ir grūti atvērt kontus vai veikt darījumus. Znotiņa redz, ka, stiprinot sistēmu, ir iestājies "otrs grāvis" un cieš arī nevainīgie. Šai laikā uzņēmēji pamet Latviju un tas ietekmē valsts ekonomiku, tas nav normāli, spriež Znotiņa, taču šie procesi attaisnos sevi ilgtermiņā, viņa ir pārliecināta.