Valdības veidotāji diskutēs par reģionu politiku un īpašu statusu austrumu pierobežai, pauž Šuplinska  (75)

Izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte intervijā atklāja, ka piektdien, kad potenciālie sadarbības partneri sēdīsies pie viena galda, lai pārrunātu topošās valdības deklarācijas melnrakstu, noteikti pārrunās reģionu politiku valstī.

Šuplinskas ieskatā šobrīd deklarācijas projektā reģionu politika valstī neparādās. Plānots, ka piektdien partneri diskutēs, vai uzstādījums "domāšana par austrumu pierobežu kā Eiropas Savienības sākumu" parādīsies tieši deklarācijas sadaļā par izglītību vai tas būs kopīgs uzstādījums deklarācijai.

JKP rosina, domājot par skolu optimizācijas plānu, saglabāt skolas, kas atrodas austrumu pierobežā. Taču ar noteikumu, ka skolas izpilda noteiktus kvalitātes kritērijus.

Savukārt partiju apvienība "Jaunā Vienotība" rosinājusi domāt plašāk un noteikt visai austrumu pierobežai speciālu statusu, "kas garantētu īpašu arīdzan valsts gādību: transporta, veselības, sociālo garantiju, tai skaitā izglītības jomā". Kā skaidroja Šuplinska, šis priekšlikums viņai personiski ļoti patīk.

Ziņots, ka ceturtdien tiešraidē "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā viesojās JKP izglītības un zinātnes ministra amatam izvirzītā kandidāte Šuplinska. Pilns ieraksts skatāms šeit.

Šuplinska ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore un vadošā pētniece. Viņas specializācija ir literatūrzinātne un latviešu literatūras vēsture.

Kļūstot par Izglītības un zinātnes ministrijas vadītāju, savā darbā Šuplinska plāno akcentēt un par prioritāti izvirzīt kvalitāti, pieejamību un konkurētspēju visos izglītības līmeņos, pārskatot arī pieaugušo izglītības sistēmu. Neizpalikšot arī jautājums par latgaliešu valodu, ar kuras popularizēšanu un aizstāvību Šuplinska nodarbojas jau gadiem. Viņa arīdzan ir viena no četriem 13.Saeimas deputātiem, kas pirmajā jaunā parlamenta sēdē zvērestu deva latgaliski.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu nolēma uzticēt valdības veidošanu tieši "Jaunās Vienotības" izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam.

Plānots, ka Kariņa valdību bez "Jaunās Vienotības" veidos arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), JKP, "KPV LV" un partiju apvienība "Attīstībai/Par!".

"Jaunā Vienotība" bez Ministru prezidenta amata vēlas arī uzņemties atbildību par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Plānots, ka finanšu ministrs būs Jānis Reirs (JV), savukārt ārlietu – Edgars Rinkēvičs (JV).

Partijai "KPV LV" piedāvāts uzņemties rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, savukārt Jaunajai konservatīvai partijai – par Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Iekšlietu ministram nominēts Sandis Ģirģens ("KPV LV"), ekonomikas – Didzis Šmits ("KPV LV"), labklājības – Ramona Petraviča ("KPV LV"), tieslietu – Jānis Bordāns (JKP), satiksmes – Tālis Linkaits (JKP), izglītības un zinātnes – Šuplinska.

Plānots, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" atbildēs par Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju. Aizsardzības ministra krēslam partiju apvienība virza Arti Pabriku (A/P), par reģioniem atbildēs Juris Pūce (A/P), bet veselības ministra amatam virzīta Ilze Viņķele (A/P).

Savukārt NA piedāvāts kultūras ministra un zemkopības ministra amats. Kultūras ministres amatā NA piedāvā esošo ministri Daci Melbārdi (NA), bet zemkopības ministra amatā – Kasparu Gerhardu (NA).

Valdības deklarāciju plānots sagatavot divu nedēļu laikā, lai janvāra ceturtajā nedēļā Saeimā varētu notiks balsojums par uzticības izteikšanu Kariņa vadītajai valdībai.

Jāatgādina, ka jau četrpadsmito nedēļu norisinās valdības veidošanas sarunas. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja JKP līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem. Kā trešo premjera amata kandidātu Vējonis nominēja Kariņu.