Bez izglītības un pieredzes nozarē – ko gaidīt no potenciālās labklājības ministres  (350)

Delfi jau vēstīja, ka politiskās partijas "KPV LV" virzītā labklājības ministra amata kandidāte nu esot atteikusies no greznās dzīves un ārzemju ceļojumiem, lai kalpotu tautai. Hobiju, kā viņa pati sauc ceļošanu, nodrošinājis vīrs. Jāatzīmē gan, ka darbiniekiem, kuri strādā Petravičas dzīvesbiedra uzņēmumā, tik labi vis nesokas, ņemot vērā, ka samaksā šie cilvēki nereti saņem pat mazāk, nekā minimālo algu. Vairāk lasi šeit.

Raidījuma laikā Petraviča arīdzan atklāja, ka Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ar savu partijas biedru Imantu Parādnieku priekšgalā turpina uzstāt uz nepieciešamību paplašināt Ministru kabinetu, izveidojot jaunu amatu – īpašu uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos.

Politikā Petraviča nonāca 2017. gada vasarā, kad tika ievēlēta Saldus novada domē. Pie paveiktā pašvaldībā viņa min faktu, ka dome kļuvusi krietni atvērtāka sabiedrībai. Savā atbildē uz jautājumu, kas paveikusi, Petraviča nemin neko par labklājības nozari, uz kuras vadību nu pretendē.

Jāatzīmē, ka arī līdzšinējā viņas biogrāfijā labklājības nav – Petraviča savulaik absolvējusi Rīgas Tehnisko universitāti un ieguvusi specialitāti bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmiskajā tehnoloģijā, bet pēcāk strādājusi par finansisti vīram piederošā uzņēmumā. Uz raidījuma vadītāja jautājumu, vai tas ir normāli, ka uz vienas sāpīgas, lielas, komplicētas nozares izpildvaras pirmās personas amatu pretendē cilvēks ar šādu biogrāfiju, Petraviča atbild, ka cilvēki, kas ilgstoši ir nozarē, bieži negribot neko mainīt, bet persona, kas nāk "no malas" var būt ar krietni svaigāku skatījumu.

Runājot par to, kas jauns gaidāms labklājības nozarē, ja ministra krēslā sēdīsies Petraviča, viņa min divas lietas. Pirmā ir nekustamā īpašuma nodokļa atcelšana tiem pensionāriem, kuriem pieder viens mājoklis. Kā konkrēti to izdarīt – pagaidām vēl nav skaidrs.

Vienīgais uzstādījums, kas zināms – lai saņemtu šo atvieglojumu, pensionāram jābūt tikai vienam mājoklim. Pārējie kritēriji vēl jāprecizē "saprāta robežās", proti, ja cilvēks dzīvo villā un pensijā saņem tūkstošus, šāda atlaide nepienāksies. Konkrētu aprēķinu šai jautājumā gan vēl neesot.

Otrs jaunums, ko Petraviča vēlētos ieviest ir pensijas mantošana. "KPV LV" pārstāve atzīst, ka Latvijā ir nevienlīdzība, taču jautāta, kā to mazināt, viņa galvenokārt runā tikai par pensionāriem, kuri tad arī esot viņas prioritāte. Risinājums pensionāru nevienlīdzības mazināšana esot pārskatīt minimālo pensiju aprēķināšanas kārtību.

Viņas aprēķinos, lai sāktu šo procesu, nepieciešami 19 miljoni. Konkrētus aprēķinus kandidāte gan neatklāj, nevis tāpēc, ka to nav, bet gan tāpēc, ka tie esot pārāk sarežģīti, lai raidījuma vadītājs vai sabiedrība tos saprastu.

Artuss Kaimiņš ("KPV LV") priekšvēlēšanu debatēs "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā pārmeta tagadējam labklājības ministram, ka joprojām nav definēts iztikas minimums, un solīja, ka "KPV LV" to gan izdarīšot. Petraviča atklāj, ka līdz šim konkrētais solījums vēl nav izpildīts. Uz jautājumu, kā pašai šķiet, cik ir iztikas minimums Latvijā reālajā dzīvē, saka: "Cik kurš plaši dzīivo, tik viņam ir tas iztikas minimums". Pēc Petravičas domām, atsevišķos gadījumos, arī minimālā alga var nebūt iztikas minimums, piemēram, ja cilvēks dzīvo viens. Atbildē uz šo frāzi, raidījuma vadītājs atzīmē, ka tad sanāk – viņas vīra vadītāja uzņēmumā cilvēki saņem zem iztikas minimuma.

"Invalīdi ir ļoti liela problēma," saka potenciālā labklājības ministre. Lai mazinātu šo problēmu, piemēram, esot jāpārskata pabalstu politika personām ar īpašām vajadzībām. Viena invaliditātes pabalsta, kurš ir primārākais nav, plānots tos pārskatīt visām invaliditātes grupām. Cik šobrīd šīs personas saņem pabalstos, potenciālā labklājības ministre pateikt nevar, jo labklājības nozarē darbojas vien 48 stundas jeb kopš izvirzīšanas amatam, pirms tam pie šīs tēmas nestrādāja.