Latgales vai Latvijas prioritātes — ko gaidīt no potenciālās izglītības ministres  (137)

Delfi jau vēstīja, ka kādā intervijā laikraksta "Latgales Laiks" portālam Ilga Šuplinska, kuru "Jaunā konservatīvā partija" (JKP) nu izvirzījusi izglītības un zinātnes ministra amatam, sūdzējusies par algas apjomu iepriekšējā darbā. Šādu izteikumu viņa "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā neapstiprina. Taču atzīst, ka politikā nav rāvusies, jo ir brīvdomātāja un slikti pakļaujas disciplīnai.

Pilnu interviju ar Šuplinsku vari noskatīties šeit.

Kļūstot par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadītāju, savā darbā Šuplinska plāno akcentēt un par prioritāti izvirzīt kvalitāti, pieejamību un konkurētspēju visos izglītības līmeņos, pārskatot arī pieaugušo izglītības sistēmu. Neizpalikšot arī jautājums par latgaļu valodu, ar kuras popularizēšanu un aizstāvību Šuplinska nodarbojas jau gadiem. Viņa arīdzan ir viena no četriem 13.Saeimas deputātiem, kas pirmajā jaunā parlamenta sēdē zvērestu deva latgaliski.

Taujāta par to, vai, ņemot vērā ilgo pieredzi latgaļu valodas aizstāvībā, viņa būs Latgales vai tomēr visas Latvijas ministre, Šuplinska sola būt valsts, ne vien reģiona ministre. Viņai esot žēl, ka nav pamanīta cita viņas darbība, bet izcelta tiek tikai šī. Deputāte gan nenoliedz, ka prioritāšu sarakstā latgaļu valodas aizstāvība ir, un uzskata, ka tā nav tikai viņas privāta iegriba.

Sarunās ar potenciālajiem koalīcija partneriem šai jautājumā gan pilnīgas vienprātības nav, piemēram, ''Jaunā Vienotība'' nav piekritusi deklarācijā rakstīt punktu "ieviest latgaļu rakstu valodu Latgales reģiona skolās". Šuplinska atzīst, ka ir gatava piekāpties.

Runājot par satura reformu, Šuplinska apgalvo, ka turpinās to realizēt. Taču vispār izglītības reformā ir punkti, kurus jāpārskata, piemēram, pēc Šuplinskas domām, nav nodrošināts pietiekams atbalsts skolotājiem, kas būs satura reformas reālie ieviesēji, tāpēc ir jārada atbalsta mehānisms un jāceļ skolotāja amata prestižs. Taujāta, kā tad gatavojas to celt, kandidāte norāda, ka dažādi, tostarp, ar finanšu mehānismiem.

Kārlis Šadurskis, kurš līdz aizbraukšanai strādāt Eiropas Parlamentā vadīja IZM, nāca no eksakto zinātņu bloka, savukārt Šuplinska pārstāv humanitārās zinātnes. Viņa gan norāda, ka savulaik apsvērusi domu mācīties matemātiku, taču politiķei nepatīk, kad tiek piedāvāts viens risinājums problēmai. Tas gan nenozīmē, ka eksaktās zinātnes tiks atstātas novārtā, potenciālā ministre plāno tās stiprināt, piemēram, nodrošinot skolotājiem atbilstošu tehnoloģisko bāzi.

Šuplinska piekrīt, ka skolotāju atalgojums ir neadekvāti zems. Lai to labotu, viņa plāno turpināt ievērot pedagogu atalgojuma palielināšanas grafiku. Paralēli tam domāšot par veidiem, kā piesaistīt papildus finansējumu. Kur to rast, viņa gan vēl nezina teikt, jo "neesmu finansiste", taču cer, ka komandā būs šādi cilvēki, kas līdzēs atrast risinājumu.

Potenciālajai ministre šobrīd vēl nav precīzu skaitļu par to, kādas tad būtu algas, kas motivētu skolotājus strādāt un jauniešus izvēlēties šo profesiju.

Šuplinska ir pret mehānisku skolu slēgšanu. Pāri kvantitatīvajiem kritērijiem, viņasprāt, jāskatās vairāk uz kvalitatīvajiem. Katras potenciāli slēdzamās skolas situācija jāskatās individuāli, nevis vienkārši mehāniski. "Nevar tā mehāniski ar lineālu novilkt kritērijus skolu slēgšanai," viņa saka. Uz ko raidījuma vadītājs atjoko: "Ar cirkuli velkam?"

Jautājumā par to, vai skolu varētu sākt jau no sešu gadu vecuma, Šuplinskai ir strikts viedoklis — nē. Taču, runājot par pirmsskolas izglītību kopumā, viņa uzskata, ka tur ir daudz problēmu, tai skaitā ar audzinātāju atalgojumu. Tikšot radīts mehānisms, kā izlīdzināt algas, lai tās tik krasi neatšķirtos no atalgojuma, kuru saņem skolotāji. Tāpat esot nepieciešams metodoloģiskais atbalsts, jo arī pirmsskolas iestādēs strādājošie ir līdzatbildīgi, lai mainītos izglītības metodes.

''Ir jāturpina paaugstināt profesionālās izglītības pievilcību, tostarp arī sakārtojot profesionālās izglītības iestāžu tīklu, nodrošinot infrastruktūras un aprīkojuma pilnveidi atbilstoši profesionālās izglītības programmām darba tirgus attīstības tendenču kontekstā, lai tādā veidā palielinātu audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības programmās. Nepieciešams samazināt nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ atskaitīto audzēkņu skaitu. Profesionālās izglītības programmu īstenošanā, tajā skaitā prakses nodrošināšanā. Jāturpina stiprināt sadarbību ar darba devējiem. Šie pasākumi palīdzēs sasniegt NAP 2020 noteikto mērķi - pēc pamatizglītības ieguves izglītojamo vispārējās vidējās izglītības programmās un audzēkņu profesionālās izglītības programmās proporcija ir 50/50," teikts izglītības attīstības pamatnostādnēs. To realizēt līdzēšot satura maiņa pamatizglītības posmā. Līdz šim skolas bijušas orientētas uz zināšanām, taču vajadzētu attīstīt arī prasmes un iemaņas. Tāpat jāstrādā pie profesionālo izglītības iestāžu reputācijas uzlabošanas, jo sabiedrībā valda uzskats, ka tur iet mācīties tikai bērni ar sliktākām sekmēm.

Potenciālā izglītības ministre vēlas strādāt arī pie tā, lai mazinātu augstākās izglītības programmu dublēšanos. Cik konkrēti programmu jāslēdz vai jākonsolidē, viņa gan vēl nezina teikt.

Tāpat jāpārskata budžeta vietas, proti, tās jāpiešķir, balstoties tirgus vajadzībās. Savukārt cilvēkiem, kuriem valsts apmaksā studijas, jābūt saistībām pret valsti, kas viņos ieguldījusi, proti, daļa no budžeta vietās studējošajiem, neaiziet strādāt konkrētajā profesijā. Kā to panākt, gan vēl nav skaidrs.

Zinātnē Latvijā joprojām valdot "nāves ieleja", jo bāzes finansējums nenodrošina pietiekamu fundamentālās zinātnes attīstību. Ja ir pietiekama bāze, vēlāk var gaidīt komercializāciju un izcilību zinātnē. Zinātnes finansējumu viņa plāno palielināt par 0,15% gadā, kas nozīmē, ka 1,5% no IKP, par kuriem nemitīgi tiek runāts kā par vajadzību, tiks sasniegti tikai septiņu gadu laikā.

Sportu Šuplinska mīlot, viņa atklāj, ka pati spēlē volejbolu un ir liela tautas sporta fane. Konkrētu rīcības soļu, ko mainīt šai politikā vēl nav. Šuplinska nav bijusi nozarē un vēl nezina skaidri teikt, kā ir labāk un pareizāk, bet zina, ka jānodrošina finansējums profesionālā sporta atbalstam, jāpievērš uzmanība veselīga dzīvesveida popularizēšanai un jāatbalsta tautas sports.