Ēriks Kalnmeiers melojot, saka deputāts Juris Jurašs (JKP). Savukārt ģenerālprokurors uzskata, ka tiek nepamatoti nozākāts. Šī ir tikai daļa no atziņām, kuras 30. janvārī, viesojoties "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā, atklāja abas minētās personas. Juraša izdošana kriminālvajāšanai — tiesiskums vai politiskā izrēķināšanās? Juraša argumenti pret Kalnmeiera argumentiem.
"Visa šī gānīšanas, nozākāšana, es teiktu, ka tā nav ne politiskās ne juridiskās diskusijas kultūra. (..) Tie epiteti, kas ir veltīti man, kas veltīti prokuroram, ka mēs esam ielikteņi, izpildām tur oligarhu pasūtījumus," par šā brīža situāciju saka Kalnmeiers. Jurašs gan uzskata, ka tas ir ģenerālprokurora subjektīvais viedoklis. Savukārt Juraša subjektīvai viedoklis esot tāds, ka Kalnmeiers neatbilst savam amatam.
Šādu apgalvojumu deputāts pamato ar faktu, ka pats par to pārliecinājās, vēl strādājot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) - Kalnmeiers nekad nav sniedzis reālu atbalstu. Bezdarbība bijusi arī tā dēvētajā oligarhu lietā. "Par oligarhu lietu vairākkārtīgi gājām pie ģenerālprokurora, lai saņemtu akceptus operatīvo pasākumu veikšanai," stāsta Jurašs un apgalvo, ka Kalnmeiera atbilde bijusi, lai izbeidz nākt un prasīt lēmumus par operatīvajiem pasākumiem, jo riskē, ka "šis personas var vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā". Lūgts precizēt, ko domājis ar vārdiem "šīs personas", deputāts kā piemēru min Ainaru Šleseru un Aivaru Lembergu.
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns savā skaidrojumā par Juraša kriminālprocesu saka: "J.Jurašs apzināti savā 01.10.2015. ziņojumā nenorādīja un neinformēja Biroja vadību par tās personas identitāti, kura J.Jurašam sniedza informāciju par O.Ossinovska iespējamo nodomu samaksāt viņam 1000000 EUR kukuli. Šādas informācijas noklusēšana ievērojami apgrūtināja iespējamās kukuļošanas pārbaudes iespējas." Jurašs nenoliedz, ka daļu informācijas noklusējis, taču ziņojumā esot bijis "vairāk kā pietiekami" daudz faktu, lai uzsāktu pārbaudi.
Neatklāt visu informāciju Jurašu mudinājusi neuzticība tā laika KNAB vadītājam. Turklāt arī šodien birojā darbinieki ļoti rūpīgi izvērtējot, kādu informāciju atspoguļot, jo "milzīgs risks, ka tā vietā, lai izvērtētu pēc būtības, ir vēršanās pret tiem cilvēkiem, kuri šo informāciju sniedz".
Kalnmeiers, taujāts, kad uzzinājis par konkrēto kukuļa piedāvājumu, norāda, ka tas bija 2016. gada sākumā, kad Jurašs pats ieradās pie viņa vizītē. Taču ģenerālprokurors uzsver, ka toreizējais KNAB darbinieks nelūdza pēc palīdzības: "Es viņam prasu, kas notiek, kāds ir vizītes mērķis, kaut kāda palīdzība vajadzīga, prokuratūras iejaukšanās? Viņa atbilde bija - nē, mēs paši visu darām, viss ir kārtībā, es tikai gribēju jūs informēt, ka šāda situācija ir izveidojusies."
Jurašs apgalvo, ka ģenerālprokurors melo, jo šai jautājumā tikušies vēl 2015. gada novembrī. Tāpat viņš noliedz apgalvojumus par to, ka viss tiek darīts: "Es nevarēju neko tādu apgalvot, ja es skaidri zināju, ka man neviens nevienu jautājumu par manu ziņojumu nav uzdevis".
Kalnmeiers pārmet Jurašam, ka, ja jau tagad stāsta - savulaik gājis informēt ģenerālprokuroru par bezdarbību šai jautājumā, - kur tad ir rakstisks iesniegums? "Labi, Kalnmeieram neuzticas," viņš noteic, bet uzsver, ka ir taču arī citas vietas, kur vēl vērsties, piemēram, atbildīgās Saeimas komisijas, premjers un prezidents.
"Šobrīd sanāk tā, ka man vajadzēja nodarboties ar mistisku iesniegumu rakstīšanu un izsūtīšanu pa visu Latviju, tā vietā, lai biroja vadītājs pildītu savus pienākumus," Jurašs pauž sašutumu. Viņš neredz nekādu jēgu šādam iesniegumam, jo informāciju tāpat bija nodevis.
Pilnu Dombura sarunu ar Kalnmeieru meklē šeit.
Pilnu Dombura sarunu ar Jurašu meklē šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!