Video: Kā Gobzems Kalnmeieram zvanīja – blefs?  (79)

Raidījumā ģenerālprokuroram tika atskaņots nesenas intervijas fragments, kurā Gobzems ar lielu pārliecību Domburam klāstīja, kā sazinājies ar ģenerālprokuroru, lai runātu par Juraša lietu un viņam esot pamats uzskatīt, ka tas, ko zina sabiedrība ir kaut kas viens un tas, kas ir patiesībā, esot kaut kas plašāks.

Kalnmeiers ne bez smaida sejā intervijā apstiprināja, ka ar viņa sekretāri tiešām ir sazinājies Gobzems. "Jā, es tur neko nesaskatīju sensacionālu. Nenoliedzams fakts. Piezvanīja uz prokuratūras tālruni sekretārei, tā teica, zvana deputāts Gobzems, es teicu, jā lūdzu — savienojiet! Par šo lietu vispār nekādās detaļās netika runāts. Gobzema kungs pieminēja, ka medijos ļoti plaši tiek izplatītu Juraša kunga un viņa atbalstītāju viedoklis, un tad es teicu, ka viens ir, ko viena puse saka, otrs, kas ir mūsu rīcībā un, kas ir patiesība, kā mēs uzskatām," sacīja ģenerālprokurors.

Taujāts, vai Gobzems par šo lietu zina ko vairāk, ģenerālprokurors bija strikts: "Neko viņš nezina vairāk, pilnīgi nekāda informācija netika viņam sniegta!"

Uz Dombura papildjautājumu, vai politiķis intervijā vienkārši blefoja, Kalnmeiers bija diplomātisks — "to jūs teicās, nevis es. Ja to var saukt par blefošanu, saucat kā gribat, katrā ziņā, nekas vairāk tur nebija kā vispārīgas frāzes, to, ka vienpusīgi pasniegta informācija vēl nenozīmē, ka ir taisnība un tas attiecināms uz visiem".

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeima ceturtdien, 31. janvārī, pieņēma lēmumu izdot parlamentārieti Juri Jurašu kriminālvajāšanai.

Ģenerālprokuratūra bija nosūtījusi Saeimai dokumentus, lūdzot kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot deputātu Jurašu. Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests (VDD)) iepriekš rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Jurašu.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis bija secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Savukārt Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un lēma nodot krimināllietu atpakaļ VDD izmeklēšanas turpināšanai.

Kā ziņots, Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi. Jurašs tolaik vēl Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot.

Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus – žurnālu "Ir" un Latvijas Televīziju. Streļčenoks iepriekš paziņoja, ka Juraša izteikumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir "kārtējā trauksmes celšanas imitēšana".

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja VDD, kas komentārus par šo lietu iepriekš nesniedza. Jurašs uzskata, ka žurnālistiem valsts noslēpumu saturošu informāciju nav izpaudis.