Bunkus slepkavība un ģeopolitiskais karš — Bernis atbild par sevi un 'ABLV Bank'  (49)

Kukuļņemšanā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics savulaik bija pats ietekmīgākais cilvēks Latvijas politiskajā un finanšu vidē, sacīja Bernis. Viņš uzsvēra, ka ar Latvijas Bankas vadītāju, kurš esot tirgojies ar ietekmi, pārtraucis kontaktēties 2015. gadā. Līdz tam, 2013.-2014. gadā, notika samērā aktīva komunikācija, tiekoties reizi trijos mēnešos, lai runātu par nozares attīstību.

Bernis arīdzan norādīja, ka vairākkārt ticies ar bijušo finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), kura nav norādījusi uz potenciālajiem riskiem, tieši pretēji — mudinājusi banku turpināt darbu Latvijā. Reizniece-Ozola to sauc par absurdu.

Tāpat viņš atklāja, ka neplāno doties pensijā, bet gan turpināt strādāt finanšu sfērā, veidojot jaunu investīciju kompāniju.

Kamēr Bernis medijos redzams, runājot par banku, otra lielāka akcionāra Oļega Fiļa vārds biežāk parādījies dzeltenajā presē, kura apspriež viņa privātās dzīves līkločus. Taujāts, vai to var uzskatīt par bankas tēla sastāvdaļu, Bernis atzīst, ka, ja šāda rakstura bildes parādītos pirms diviem gadiem, viņš būtu ļoti uzttraukts, jo tas radītu imidža problēmas, taču nu bankas vairs nav.

Bernis gan norāda, ka Fiļš joprojām aktīvi iesaistās procesos, kas saistīti ar banku, taču vairāk nodevies savai privātajai dzīvei. Turklāt, ņemot vērā, ka tieši Bernis ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu, viņš ir primāri atbildīgs par visu, kas notiek ar banku, nevis Fiļs.

Taujāts, cik bankā bija riska klientu, Bernis saka, ka tie varētu būt aptuveni puse no kopējā bankas klientu skaita. TSavukārt uz jautājumu par to, vai jau tad, kad veidoja banku, plānoja nonākt līdz stadijai, ka puse klientu ir riskant, Bernis tieši neatbild vien norāda, ka plāns strādāt ar ārzemju klientiem bankai, protams, bija.

Pēc "Parex" bankrota Latvijas banku tirgus pārstrukturizējās, un klienti meklēja jaunas vietas, kur glabāt savus līdzekļus. Bernis apgalvo, ka pie "ABLV" no "Parex" atnāca pāris tūkstoši klientu. Tāpat bankai pievienojās daži desmiti "Parex" darbinieku. Uz jautājumu par to, vai konkrētās bankas bankrots "ABLV" deva papildus jaudu, Bernis norāda, ka bijis tieši pretēji - visas nepatikšanas sākās pēc "Parex" glābšanas.

Iepriekš, runājot par notikumiem, kas saistīti ar "ABLV Bank" slēgšanu, Bernis lietojis vārdu savienojumu "ģeopolitiskais karš". Raidījumā viņš paskaidro, ka ASV karo ar Krieviju, bet mēs esam frontes līnija. Savukārt FinCEN paziņojums, ar kuru "nošāva" "ABLV Bank", esot bijis kļūdains un balstījās un neprecīzu informāciju.

Baņķieris arīdzan ir drošs, ka, lai gan šobrīd bankas slēgšana neko traģisku Latvijas ekonomikai nav izdarījusi, ilgtermiņā sekas būs jūtamas. Viņš aicina uz šo paskatīties pēc gada vai diviem.

Intervijas laikā baņķieris vairākkārt norāda, ka pret viņu vērsta nomelnošana, bet banka slēgta ģeopolitiskā kara rezultātā, balstoties uz nepatiesu informāciju. Ņemot vērā, ka tikai Bernis redz "patiesību", raidījuma vadītājs viņam atgādināja veco joku par "psiheni" - ja tev liekas, ka visi apkārt ir traki, jāpaskatās, kurā "psihenes" žoga pusē tu atrodies.

"ABLV Bank" 2017. gadu noslēdza bez audita ziņojuma, auditoru kompānija "KPMG Baltics" pēc FinCEN paziņojuma atteicās sniegt atzinumu, norādot, ka nevar ne noliegt, ne apstiprināt tur pausto informāciju. Bernis saka, ka šis ziņojums tapa jau laikā, kad bankā darbojās likvidatori, turklāt šāda situācija radusies, jo "KPMG Baltics" esot savi iekšējie noteikumi, kas, saņemot informāciju par FinCEN ziņojumu, liedza viņiem teikt jebko citu.

Nedienas bankai bijušas arī turpmāk, meklējot revidentus, tāpēc pērnā gada nogalē par "ABLV Bank" finanšu pārskatu revidentu iecelta sabiedrība "Nexia Audit Advice". Taujāts, kāpēc tieši šī kompānija, ņemot vērā, ka tai nav pieredzes ar bankām, Bernis uzsver, ka lielajām kompānijām esot aizliegts strādāt ar "ABLV Bank". "Domāju, ka viņi vienkārši norobežojas no iespējamiem interešu konfliktiem," apgalvo baņķieris. Konkrēto kompāniju izvēlējās likvidatori, bet viņš kā akcionārs apstiprināja.

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatora amatā iecelts Ringolds Balodis un Lauma Bērziņa, savukārt darbu atstās Elvijs Vēbers, šā gada februāra sākumā paziņoja bankas pārstāvji. Darbu bankas likvidatoru amatā aizvien turpina zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus, korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs un nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks.

Kovaļčuks un Kostomārovs iepriekš strādājuši ar uzņēmumiem, kas ir "ABLV Bank" grupā, taču Bernis neuzskata, ka tur būtu interešu konflikts. Turklāt, uzņēmums esot bijis tik milzīgs, ka grūti atrast kādu, kurš tieši vai pastarpināti nebūtu ar to strādājis.

Jautāts, kāpēc darbu atstāja Vēbers, baņķieris norāda, ka viņš ir eksperts maksātnespējas jautājumos, kas vairs nav aktuāli. Savukārt komandas pieaugums skaidrojams ar to, ka tuvojas liels darbu apjoms.

Pērnā gada decembrī, kad "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā viesojās Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, viņa norādīja, ka "kas maksā, tas pasūta mūziku". Pēc viņas domām, esot jāpārbauda krietni lielāks klientu skaits, nekā banka to ir iecerējusi darīt.

"Pašlikvidācijas ietvaros vispār likvidatoram nebija pienākuma veikt kaut kādas tik dziļas pārbaudes. (..) Es kā akcionārs devu likvidatoram iespējas tērēt akcionāru naudu pārbaudēm, plašām pārbaudēm. Un, ziniet, ar kādu mērķi? Tāpēc, ka man svarīgi zināt, kas patiešām notika," apgalvo Bernis. Viņš arīdzan piebilst, ka, Znotiņai ir visas iespējas pašai "maksāt un pasūtīt mūziku" jeb pārbaudīt visu, ko vēlas. "Lūdzu, dariet to, visu šo laiku ir tikai spekulācijas, pļāpāšana," noteic baņķieris.

Pērnā gada decembra intervijā žurnālam "Klubs" Bernis apgalvoja, ka jautājums, kas saistīts ar Ziemeļkoreju, viņam esot lielākais noslēpums. Par to viņš neko nezinot. Raidījuma vadītājs gan atgādina, ka 2017. gadā FKTK birojā tika demonstrēta prezentācija ar konkrētiem faktiem, kas saistīti ar Ziemeļkoreju. Bernis atzīst, ka šādu prezentāciju tiešām redzējis, taču viņam neesot bijusi iespēja to iegūt, lai pārbaudītu minētos faktus. "Tur bija sagrozīti fakti, radītas kaut kādas raķetes, kaut kādi kuģi, kas nekādā gadījumā nebija saistīti ar manu banku." viņš uzsver. Prezentācijā esot speciāli falsificēti dati, lai FinCEN iegūtu nepatiesu informāciju.

Raidījuma vadītājam, pieminot Mārtiņa Bunkus vārdu, Bernis kļūst satraukts un norāda, ka nebija gaidījis, ka tiks runāts arī par šo. Raidījuma vadītājs, balstoties sev pieejamā informācijā, jautā, vai Bernis ar kādu cilvēku runājis par to, ka Mārtiņa Bunkus aktivitātes var slikti beigties. Baņķieris tūlītēji norāda, ka saprot, par ko ir runa - par kādu akcionāru, kurš mēģinājis sev pievērst uzmanību, proti, kāda persona ar nelielu akciju daudzumu bankas akcionāru sapulces laikā esot protestējusi pret konkrētiem jautājumiem, un Bernis pēc tam viņam teicis, ka viņš pats sev dara slikti. Vārdus, ka tas slikti beigsies, baņķieris neesot lietojis, akcionārs bankas vadītāju esot pārpratis.

Bernis apgalvo, ka Bunku personīgi nav pazinis, lai gan viņš bija ilgstošs bankas klients. Ziņas, kas izskanēja pēc maksātnespējas administratora slepkavības, Bernim nākušas kā šoks, viņš neko par to neesot zinājis.

Bernim kā bijušajam valdes priekšsēdētājam potenciāli draud kriminālatbildība. Baņķieris norāda, ka viņš rēķinās ar kriminālatbildību, taču runas par to, ka viņš ir nobažījies par nepamatotu kriminālprocesu esot tikai baumas. Viņš gan nenoliedz - pēdējā gada laika esot uzzinājis daudz jauna un neko nevarot izslēgt. Turklāt viss, kas šobrīd notiekot, esot ar mērķi panākt bankas piespiedu likvidāciju.