'Guļošos nesit' un cerības par 'ABLV Bank' – FKTK vadītājs par Latvijas finanšu sistēmu  (35)

Jau vēstīts, ka sarunas gaitā viņš atzina – savulaik Ziemeļkorejas jautājumā "ABLV Bank" nespēja pierādīt savu nevainīgumu, savukārt FKTK – tiešu sankciju pārkāpumu.

Putniņš arīdzan norādīja, ka nebija informēts par Mārtiņa Bunkus centieniem ārvalstīs lobēt konkrētus "ABLV Bank" likvidācijas scenārijus. Taču viņš nenoliedz — aizdomas par maksātnespējas administratoru ieinteresētību bankas liktenī viņam ir.

Tāpat FKTK vadītājs atklāja, ka savu lēmumu par "kapitālo remontu" premjers Krišjānis Kariņš (JV) nebija saskaņojis ar atbildīgo iestāžu vadītājiem, un nu vien var minēt, ko tad tas nozīmē.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Jautāts, kā vērtē Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča atgriešanos amatā, Putniņš atbildēja, ka nevērtē, jo tā nav viņa kompetence. Viņš piebilda, ka ar bankas vadītāju strādās tāpat kā līdz šim. Pērn Putniņš publiski izteicās, ka neredz nekādas šaubu ēnas pār Rimsēviču. Arī tagad viņš saka, ka laikā, kamēr vada FKTK, nav bijusi nekāda negatīva pieredze ar Rimšēviča mēģinājumiem ietekmēt procesus.

"Negribu. Vienkārši negribu," FKTK vadītājs atteicās komentēt, vai bijis liecināt drošības iestādēm Rimšēviča lietas sakarā. Tiesa, sarunas gaitā viņš atklāj, ka bijis uzaicināts uz tiesībsargājošajām iestādēm un tur arī devies, bet neko precīzāku komentēt nevēlējās.

Ministru prezidents ir licis noprast, ka jāmaina FKTK pārvaldības sistēma, un visa padome varētu tikt apstiprināta Saeimā. Pēc Putniņa domām tas nav labi, jo, ja padomē sāks ievēlēt politiskas personas, varot zust kvalitāte. Tāpat viņš retoriski vaicā: "Kur tiks pieņemti lēmumi? Komisijas telpās var partiju birojos?" Ja šāds sistēma tiks ieviesta, tā būšot atgriešanās deviņdesmitajos. FKTK vadītājs brīdina, ka padomes amatu dalīšana "caur partiju kvotām" ir slikta, un "tas būs beigu sākums".

Putniņš atzīst, ka, lemjot par "ABLV Bank" pašlikvidāciju, bijusi liela politiskā ietekme. Tieši tāpēc viņš, pirms pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, lūdzis toreizēja premjera Māra Kučinska "zaļo gaismu". Jautāts, kāpēc lēmumu nepieņēma autonomi, Putniņš saka, ka šī lieta izgājusi ārpus FKTK mandāta, turklāt politiska iesaistīšanās bijusi tik padziļināta, ka, viņaprāt, tad arī premjeram bija jāpasaka "jā" vai "nē" pašlikvidācijai. Kučinskis devis šo zaļo gaismu.

20.februārī, kad Kariņš nāca klajā ar "kapitālo remontu", viņš arīdzan ziņoja, ka FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests nedēļas laikā vienosies par "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu metodoloģiju. Viesojoties "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā, Putniņš norādīja, ka viņam ziņu par panāktu vienošanos vēl nav. Viņš gan lika noprast, ka kavēšanās ir Kontroles dienesta, nevis FKTK pusē, un tā notiekot nesaprotamu iemeslu dēļ.

Pirms gada medijos tika ziņots, ka bankām, kurām ir augsts nerezidentu klientu skaits, jāiesniedz jauni biznesa modeļi. Nu šis jautājums pieklusis. Putniņš gan saka, ka process notiekot, bankas biznesa plānus ir uzrakstījušas un iesniegušas, savukārt FKTK veicis sākotnējo izvērtēšanas procesu. Viens gan esot uzrakstīt plānu, otrs to īstenot dzīvē. Bankām nu jāspēj ieņemt citu nišu un jāatgriežas pie "klasiskiem produktiem", piemēram, kreditēšanas. Šobrīd rit pirmais gads, kad šie modeļi tiek ieviesti dzīvē. Uz jautājumu par to, vai Putniņš tiešām redz, ka 15 bankas var pilnvērtīgi funkcionēt ar "klasiskiem produktiem", viņš atbildēt nevēlējās.

Sarunas gaitā raidījuma vadītājs Putniņam jautāja arīdzan to, vai taisnība, ka FKTK AML departamentam trūkst IT nodrošinājuma un tāpēc ir jāveic laikietilpīgs manuālais darbs. Putniņš apstiprināja, ka manuālais darbs ir ļoti laikietilpīgs, bet faktu, ka IT nodrošinājuma trūkst, tieši neapstiprināja. Viņš norādīja, ka, ja ir kas nepieciešams, departamenta vadītājam ir jāvēršas pie vadības, kuras pārziņā ir nodrošināt finanses šim jautājumam.