15.aprīlī koalīcijas partiju vairākums vienojās, ka pavasarī gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās virzīs tikai vienu kandidātu – tas būs Eiropas tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņš savukārt apstiprināja, ka ir gatavs kandidēt. Opozīcijas partijas tikmēr sola piedāvāt arī savus kandidātus, bet Levita ievēlēšanai pietiktu ar 51 valdošās koalīcijas deputāta balsi. Trešdien, 17. aprīlī, "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā tiešraidē Levits izklāstīja savu vīziju, ko vēlas sasniegt Valsts prezidenta amatā, kā arī atbildēja uz jautājumiem par vairāk nekā 30 gadiem, kurus pavadījis Latvijas sabiedriskajā dzīvē.
Egils Levits dzimis Rīgā, 1955. gadā, bet 1972. gadā kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju. Tur ieguvis politologa un jurista grādus, bet, sākoties Atmodai, aktīvi iesaistījies Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā, palīdzot definēt Latvijas valstiskuma nepārtrauktības principu un kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas autoriem.
Pēc neatkarības atjaunošanas Levits ievēlēts 5. Saeimā no "Latvijas ceļa" saraksta, kļuvis par tieslietu ministru un ministru prezidenta biedru Valda Birkava valdībā, bet pēc tās demisijas no politikas aizgājis, kļūstot par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.
1995. gadā, kad Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti, Levits iecelts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi, bet no 2004. gada maija, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viņš kļuvis par Eiropas Savienības tiesas tiesnesi. Šo amatu Levits ieņem joprojām.
Kā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Levits iesaistījies arī Satversmes preambulas izstrādē, uzsverot, ka Latvijas valsts izveidota latviešu nācijas pastāvēšanai.
Pirmoreiz kā potenciālais valsts prezidenta amata kandidāts viņš pieminēts 2007. gadā, bet tolaik no kandidēšanas atteicies. 2015. gadā Levitu Valsts prezidenta amatam oficiāli nominēja Nacionālā apvienība, bet viņš vēlēšanās zaudēja pašreizējajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.
Jāpiebilst, ka oficiālā Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšana sāksies 9. maijā, bet vēlēšanas notiks maija beigās vai jūnija sākumā. Nākamais četrus gadus ilgais Valsts prezidenta amata termiņš sāksies 8. jūlijā. Šī būs pirmā reize, kad prezidents tiks ievēlēts atklātā Saeimas balsojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!