Kopš 9.maija tiesībsargs Juris Jansons ir oficiāls Valsts prezidenta amata kandidāts, taču plāna, kā cīnīties par politiķu balsīm, viņam nav. Kad 2016. gadā notika balsojums par viņa atstāšanu tiesībsarga amatā uz otro termiņu, partija Saskaņa viņu neatbalstīja. Skaidru pozīciju, ko atbalstīs šā gada prezidenta vēlēšanās, partija nav paudusi. Jautāts, vai redz, ka Saskaņa varētu balsot par viņa nokļūšanu valsts vadītāja amatā, Jansons nosaka: "Domāju, ka viss kas var būt".
Viesojoties "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā, tiesībsargam tika atgādinātas vairākas epizodes, kas skar viņa un Saskaņas "attiecības". Piemēram, pāris mēnešus pēc tam, kad tika apstiprināts uz otro termiņu pašreizējā darbavietā, Jansons kādā no intervijām norādīja: "Parlamentā trešdaļa deputātu ir okupācijas režīma atbalstītāji, Rīgas domē – vairāk nekā puse." Raidījuma vadītājs Jānis Domburs secināja, ka tiesībsargs runā tieši par Saskaņas deputātiem, Jansons tam neiebilda. "Jā, tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums – šobrīd jau bijušais, bet toreiz vēl esošais līgums ar Vienoto Krieviju," skaidroja prezidenta amata kandidāts. Jautāts, vai šobrīd domā tāpat, Jansons norāda, ka nezina, vai viņi joprojām atbalsta okupācijas režīmu, neesot pētījis. Pēc tiesībsarga domām, esot redzamas pārmaiņas, piemēram, 9.maija pasākumos Uzvaras parkā mazinoties gan politiskā līdzdalība, gan retorika, esot arī ne mazums Saskaņas deputātu, kas atzīst okupāciju.
"Saskaņa ir mainījusies lielā mērā," saka Jansons, skaidrojot, ka, piemēram, kad dodas uz Saeimas komisiju sēdēm, tieši šī partija sniedzot lielāko atbalstu sociālekonomiskajos jautājumos. Taujāts, bet kā tad ar ģeopolitiskajiem jautājumiem, Jansons atbild, ka tā nav tiesībsarga kompetence. Domburs gan atgādina – valsts prezidenta kompetence tā ir, un tieši uz šo amatu Jansons kandidē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
