Video: Ko gaidīt no nākamā prezidenta? Jansona un Levita viedokļu salīdzinājums  (169)

Delfi jau ziņoja, ka kopš 9.maija tiesībsargs Jansons ir oficiāls Valsts prezidenta amata kandidāts, taču plāna, kā cīnīties par politiķu balsīm, viņam nav. Kad 2016. gadā notika balsojums par viņa atstāšanu tiesībsarga amatā uz otro termiņu, partija Saskaņa viņu neatbalstīja. Skaidru pozīciju, ko atbalstīs šā gada prezidenta vēlēšanās, partija nav paudusi. Jautāts, vai redz, ka Saskaņa varētu balsot par viņa nokļūšanu valsts vadītāja amatā, Jansons nosaka: "Domāju, ka viss kas var būt". Tāpat viņš uzskata, ka Saskaņa esot maiinījusies.

Pirmais piedāvājums Jansonam kļūt par prezidenta amata kandidātu nāca trešdien, 8. maijā, jeb dienu pirms oficiālās izvirzīšanas. "Man piezvanīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis un piedāvāja, vai esmu gatavs piekrist būt par kandidātu, jo valdē tiek apspriesti šie jautājumi. Es ātri teicu, ka jā – gandrīz uzreiz," atceras Jansons.

Pilnu Dombura sarunu ar Jansonu meklē šeit.

Pilnu Dombura sarunu ar Levitu meklē šeit.

Levitu nereti dēvē par Satversmes preambulas tēvu. Tieši viņš piedāvāja tajā iekļaut vārdus, kas raisīja plašas diskusijas sabiedrībā. Proti, Satversmes ievadā uzsvērt, ka "Latvija nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts un latviešu identitātei ir divas saknes – latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības".

Jansons, kurš preambulas rakstīšanā nepiedalījās, jautāts, vai censtos tur definēt ko citu, saka, ka simtprocentīgi piekrīt preambulā rakstītajam. Vienlaikus viņš piebilst, ka gatavs aizstāvēt arī tos, kuri saka, ka definētās vērtības nav viņu.

Runājot par Stambulas konvenciju, Levits norāda, ka situācija tajās Eiropas valstīs, kas konvenciju ratificējušas, nav radikāli atšķirīga no tām valstīm, kuras nav, no tā secinot, ka strīdi par šo dokumentu galvenokārt ceļas no pārpratumiem. Viņaprāt, nav izšķiroši to ratificēt.

Jansons šai jautājumā Levitam piekrīt, jo ratificēšanas brīdī vardarbība pēkšņi netikšot pārtraukta. Pēc tiesībsarga domām, šobrīd Latvijā ir pietiekams regulējums, lai strādātu ar šo problēmu, taču attiecīgās institūcijas nemākot piemērot normas un strādāt ar konkrētajiem noziegumiem. "Kādreiz bija tāds teiciens un viņš ir diezgan patiess arī šobrīd: nav ķermenīša, nav lietas," stāsta Jansons, uzsverot īpaši kritisko stāvokli emocionālās vardarbības jomā, kuru konstatēt ir krietni grūtāk nekā fizisko vardarbību. Konvencijai neesot izšķirošas nozīmes, daudz svarīgāk esot, lai strādā jau šobrīd iedibinātie mehānismi.

Levits uzskata, ka ebreju kopienas īpašumu atgriešana Latvijā ir pabeigta, bet to aktualizē spiediens no ārvalstīm. Viņa viedoklis esot nemainīgs – vienkārši atdot īpašumus nebūtu pareizi. Tā vietā, iespējams, Latvija varētu sekot Lietuvas piemēram, kur izveidots fonds kultūras un vēstures pasākumu atbalstam.

Šai jautājumā Jasonam ir nedaudz citāds viedoklis, viņaprāt, jāskatās plašāk, proti, ne tikai vienai kopienai jāatgriež īpašumi, bet arī citām, piemēram, čigāniem. Viņš īsti neizprotot, kāpēc īpaši jāizceļ tikai ebreji. No taisnīguma viedokļa būtu godīgi skatīties plašāk, saka Jansons, jo noziedzīgu darbību rezultātā cietuši ļoti daudzi.

Runājot par Krieviju, Levits uzsver, ka Eiropas Savienībai pret to jāveido vienota politika. Tas Latvijai esot izdevīgāk, jo tādējādi ar Krieviju var runāt līdzvērtīgāk, nekā atsevišķi — kā viena maza valsts pret vienu lielu.

Jansons, ja nonāktu prezidenta amatā, uzturētu attiecības ar visām kaimiņvalstīm, Krievija neesot izņēmums, lai gan situācija ir sarežģīta. "Es runātu, protams, ar ikvienas valsts prezidentu, kurš ar mani gribētu runāt," viņš uzsver. Savukārt, komentējot neseno pretrunīgi vērtēto Igaunijas prezidentes tikšanos ar Vladimiru Putinu, Jansons spriež, ka viņam īsti nav ticības par patiesajiem šīs vizītes iemesliem.

Eiropas Tiesā Levits šobrīd saņem 20 tūkstošus eiro mēnesī. Kļūstot par Latvijas Valsts prezidentu, alga vairākkārtēji samazināsies. "Man jāsaka, ka alga šai gadījumā nav izšķiroša, izšķirošs ir šis interesantais darbs Latvijas valsts labā," viņš uzsver.

Jansons, kad raidījuma vadītājs ieminas par viņa amatpersonas deklarāciju, nesagaidījis jautājumu, saka: "Kauns rādīt draugiem par ienākumiem." Kā liecina publiski pieejamā informācija, Jansons pagājušajā gadā tiesībsarga amatā ir saņēmis 43 tūkstošus eiro. Lai gan summa nav maza, gada samaksa šai amatā ir pielīdzināma Levita divu mēnešu ienākumiem.

Valsts prezidenta ģimenei ierasti tiek pievērsta pastiprināta ievērība, un sabiedrībai vienmēr interesējušas ne tikai prominences profesionālās, bet arī privātās gaitas. Tiesa, Levits ir pārliecināts – ja viņš kļūtu par pirmo personu valstī, dzeltenajai presei nebūtu nekā daudz, ko par viņu un viņa kundzi Andru rakstīt, viņi dzeltenās preses varoņi nebūšot.

Jansona un viņa līgavas Lāsmas vārds dzeltenajā presē gan parādījies ne reizi vien. Tiesībsargam ir divi bērni no pirmās laulības, kas nu jau šķirta, bet šobrīd viņš vairākus gadus ir saderinājies. "Ir plāns sarakstīties," paskaidro Jansons. Par savu vārdu dzeltenajā presē Jansons nekaunas, jo uzskata, ka, ja sabiedrībā parādās ar sievieti, ir tikai loģiski, ka rodas jautājums, kas viņa ir. Jansons gan piekrīt, ka, kandidējot uz prezidenta amatu, viņa līgava kandidē uz pirmās lēdijas statusu.

Levits, viesojoties "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā, noraida bažas, ka prezidentūras laikā viņš centīsies īstenot savu pirmo atbalstītāju, Nacionālās apvienības, programmu: "Es negrasos īstenot nevienas partijas programmu, ja tiktu ievēlēts. Tādā gadījumā es būtu pārpartejisks prezidents, kurš skatās uz valsti kopumā, un, protams, tur pieder arī mūsu mazākumtautības."

Jau iepriekš publiski izskanējuši viedokļi, ka Jansonam ir liels Zaļo un Zemnieku savienības atbalsts, un nebūtu brīnums, ja viņš kādreiz ietu politikā zem šīs partijas karoga. Tiesībsargs gan uzsver, ka pārskatāmā nākotnē politikā iet negrasās. Par iepriekšminēto sasaisti ar ZZS, kuru priekšvēlēšanu debatēs pauda Juta Strīķe (JKP), viņš saka, ka tā ir stulba runāšana no vājiem politiķiem, viņš esot absolūti politiski neitrāls.