Eiropas Parlamenta debatēs pie Dombura asi strīdi, kur ieguldīt vairāk naudas  (38)

Šajās debatēs "Saskaņu" pārstāvēja Regīna Ločmele-Luņova, "Jauno Vienotību" (JV) – Inese Vaidere, "Attīstībai/Par!" (A/P) – Baiba Rubesa, "Nacionālo apvienību" (NA) – Ansis Pūpols, "Zaļo un Zemnieku savienību" (ZZS) – Ringolds Arnītis, "Latvijas Krievu savienību" (LKS) – Tatjana Ždanoka, Jauno konservatīvo partiju (JKP) – Andis Kudors un "Progresīvos" – Roberts Putnis.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju Latvijas ekonomikai no Eiropas Savienības (ES) budžeta periodā no 2014. līdz 2020. gadam pieejami apmēram 7,45 miljardi eiro, bet mūsu valsts provizoriskās iemaksas ES kopbudžetā ir tikai 1,86 miljardi eiro. Citiem vārdiem, par katru ES budžetā iemaksāto eiro Latvija atpakaļ saņem četrus. Tādējādi Latvija ir ceturtā lielākā neto saņēmēja starp visām ES dalībvalstīm.

Atklājot diskusijas segmentu Jānis Domburs politiķiem jautāja, kāds ir viņu pārstāvēto partiju konceptuālais redzējums par ES budžetu – vai tam jāaug vai jāsamazinās? Un uz kurām jomām tajā jāliek akcenti, finansējot tās vairāk nekā šobrīd?

Lielākā daļa partiju bija vienisprātis, ka jāpalielina atbalsts zinātnei un inovācijām, kā arī uzsvēra, ka ES budžetam kopumā jāpieaug, un nedrīkst pieļaut Latvijai atvēlēto maksājumu samazināšanos. Tomēr virknē jomu viedokļi būtiski atšķīrās, izraisot vairākas asas vārdu apmaiņas.

Rubesa (AP) norādīja, ka viņas politiskajam spēkam ir recepte, kā panākt lielāku finansējumu zinātnei. To varot izdarīt, samazinot subsīdijas "lielajiem zemturiem Rietumos" līdz Latvijas līmenim.

"Mēs uzskatām, ka ir iespējams tiešmaksājumus jeb subsīdijas noteikt visā Eiropā Latvijas līmenī, ja ne uzreiz, tad pakāpeniski. Rietumiem zemāk. Un, ja tas notiktu, tad zinātnei un inovācijām momentā ir 200 miljoni vairāk," klāstīja kandidāte. Lai to panāktu, esot jāsēžas pie viena galda ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un jāizskaidro: "Ja viņš grib modernāku ekonomiku ES vispārīgi, tad jārunā ar viņa lauksaimniekiem, un jāatrod pilnīgi jauna stratēģija lauksaimniecībai."

Arnītis (ZZS) gan iebilda, ka tas, ko piedāvā "Attīstībai/Par!", esot neiespējami. Tādā gadījumā lauksaimniecība Eiropā iznīktu vispār."Mums ir tirdzniecības līgumi ar Kanādu, ar puspasauli. Viņi jebkuru produktu saražos lētāk un piesubsidēs klāt," brīdināja politiķis.

Tikmēr Kudors (JKP) norādīja, ka spiediens reformēt ES lauksaimniecības politiku aug, bet tas nenotikšot drīz. Šobrīd esot jācīnās par atbalsta izlīdzināšanu.Vienlaikus viņš aicināja atvērt Eiropas tirgu Āfrikas zemniekiem: "Būtu efektīvāk nevis tik daudz naudu palīdzības projektos iztērēt vai investēt, vai uzdāvināt, pareizāk, Āfrikas valstīm, bet mazināt šos ierobežojumus, ļaut viņiem tirgot pie mums savu lauksaimniecības produkciju. Mēs visi no tā iegūtu."

Putnis (Progresīvie) uzsvēra, ka viņa partijas prioritāte būšot mainīt lauksaimniecības politiku, samazinot atbalstu vidi piesārņojošai saimniekošanai un ceļot atbalstu ilgtspējīgai zemkopībai.

Savukārt Arnītis uzstāja, ka uzskats, ka zemnieki piesārņo vidi, esot "absolūtas muļķības": "Es saprotu, ka [Progresīvie] mēģina pozicionēt savu zaļo virzību. Mums ZZS ir Zaļā partija, kura arī rūpējas par šiem jautājumiem. Mūsu zemnieki ražo kvalitatīvus un veselīgus produktus, mums Latvijā ir tāda vide kā, iespējams, nekur Eiropā nav. Elementārs piemērs – mums ir mazais ērglis 4000 gabali, kuri mums ir jāaizsargā. Vācijā ir 190. Mums ir vairāk nekā visā Eiropā. Jūs tagad gribat, lai mēs vēl samazinām savu ražošanu un aizsargājam visu Eiropu!"

Atbildot Putnis aicināja Arnīti aizbraukt uz Latgali paskatīties, "cik desmitiem etnogrāfisko sētu tiek ar par ES līdzekļiem nopirktiem traktoriem noārdītas, sastumtas čupā, pielaista uguns un uztaisīti milzīgi lauki, kurus apkopt bez cilvēku palīdzības un bez dzīvas elpas šajos laukos."

"Šo te lauksaimniecības politiku gadiem ilgi ir kropļojusi tieši ZZS ar "kamuflāžu" Zaļo partiju šajā savienībā. Jūs esat politiski atbildīgi par to, ka Latvijas lauki ir brīvi no kukaiņiem, no bitēm un arī no dzīvām dvēselēm," pārmeta Putnis.

Tikmēr Arnītis Putni aicināja paņemt līdzi partijas biedrus, braukt uz laukiem un pastrādāt ar kapļiem, lai pārliecinātos, ka lauki tik izmiruši nemaz neesot.

Putnis savukārt norādīja, ka "ZZS politikas rezultātā Latvijā nav nopietnu pētījumu par lauksaimniecības piesārņojumu". Runājot par mazajiem ērgļiem, viņš aizrādīja, ka Lauku putnu indekss norādot, ka putnu skaits Latvijā gadu no gada samazinās.

Ždanoka (LKS) solīja, ka viņas partija panākšot tiešas piemaksas no ES budžeta Latvijā strādājošo ārstu un pedagogu algām, lai viņi nemeklētu darbu ārvalstīs, bet paliktu strādāt Latvijā.

Vaidere (JV) savukārt norādīja, ka Ždanokas plāns neesot reāls, jo šobrīd ES budžets ir tikai aptuveni viens procents no tās nacionālā kopienākuma: "Iedomājieties, maksājam vienu procentu, un tad vēl iedomāties, ka mēs varēsim pieprasīt algas skolotājiem no šī viena procenta? Nu, piedodiet, nedrīkst tā melot iedzīvotājiem!"

Vaidere uzsvēra, ka, strādājot Eiropas Parlamenta budžeta komitejā, panākta vienošanās, ka dalībvalstīm būtu par trešdaļu jāpalielina iemaksas ES budžetā, lai tās sasniegtu 1,3% no nacionālā kopienākuma, un ar to pietikšot dažādu jauno prioritāšu finansēšanai.

Ždanoka gan nepiekrita, ka viņas solītās algas no ES budžeta ir meli, un palika pie sava – šādas piemaksas varot panākt.

Atgādinām, ka laikā no 13. līdz 24. maijam katru darba dienu "DELFI TV ar Jāni Domburu" ēterā būs skatāmi Eiropas Parlamenta vēlēšanu tematikai veltīti raidījumi. Pilnu raidījumu raidlaiku un viesu sarakstu iespējams aplūkot sadaļā kalendārs.