Video: ko gaidīt no latviešiem Eiropas Parlamentā — atrodi sev interesējošo atbildi  (13)

Šajās debatēs sarakstu ""Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija" pārstāvēja Regīna Ločmele-Luņova, sarakstu "Jaunā VIENOTĪBA" – Inese Vaidere, sarakstu "Attīstībai/Par!" – Baiba Rubesa, sarakstu "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" – Ansis Pūpols, sarakstu "Zaļo un Zemnieku savienība" – Ringolds Arnītis, sarakstu ""Latvijas Krievu savienība"" – Tatjana Ždanoka, sarakstu "Jaunā Konservatīvā partija" – Andis Kudors un sarakstu ""PROGRESĪVIE"" – Roberts Putnis.

Delfi jau vēstīja, ka EP debatēs pie Dombura izcēlās asi strīdi par to, kur ieguldīt vairāk naudas. Lielākā daļa partiju bija vienisprātis, ka jāpalielina atbalsts zinātnei un inovācijām, kā arī uzsvēra, ka ES budžetam kopumā jāpieaug, un nedrīkst pieļaut Latvijai atvēlēto maksājumu samazināšanos. Tomēr virknē jomu viedokļi būtiski atšķīrās, izraisot vairākas asas vārdu apmaiņas.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Atgādinām, ka laikā no 13. līdz 24. maijam katru darba dienu "DELFI TV ar Jāni Domburu" ēterā būs skatāmi EP vēlēšanu tematikai veltīti raidījumi. Pilnu raidījumu raidlaiku un viesu sarakstu iespējams aplūkot sadaļā kalendārs.

Jānis Domburs politiķiem jautāja, vai Eiropai jāmaina sava pieeja dažādu tiesību un brīvību regulējumam – gan attiecībā uz četrām ekonomiskajām pamatbrīvībām, kas ir preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla brīva kustība, gan cilvēktiesību jautājumos, kā LGBT, sieviešu, etnisko minoritāšu tiesības un citos saistītajos jautājumos.

Arī šis jautājums raisīja asas vārdu apmaiņas. Piemēram, Pūpols (NA) pauda, ka Latvijā ar minoritāšu tiesībām lielu problēmu nav un "mēs citas Eiropas valstis varētu pamācīt, kā ievērot minoritāšu tiesības, nevis mācīties no Eiropas".

Savukārt Putnis (Progresīvie) aizrādīja, ka LGBT+ kopiena ir "viens spilgts piemērs, kur mēs visos reitingos esam vienā no pēdējām vietām". Tā esot lieta, ko būtu jāmaina nākamajam Eiropas Parlamentam.

Rubesa (A/P) savukārt kritizēja cilvēktiesību ievērošanu citās Austrumeiropas valstīs kā Polijā, norādot, ka "visi, kas atsakās no brīvības, lai iegūtu drošību nav pelnījuši ne vienu, ne otru un lēnām pazaudēs abus divus".

Saskaņas pārstāvi Regīnu Ločmeli-Luņovu savukārt neapmierināja fakts, ka Latvija joprojām automātiski nepiešķir pilsonību nepilsoņu bērniem – viņasprāt, Eiropas Parlamentam te būtu jāiesaistās.

Jānis Domburs kandidātiem jautāja: vairāk vai mazāk Eiropas? Proti, vai ES loma ir jāpalielina vai jāsamazina, jātuvojas federalizācijai vai tieši pretēji, jādod vairāk varas dalībvalstīm.

Deputāta amata kandidātu domas krietni atšķīrās. Pēc Rubesas (AP) domām, vairāk Eiropas nepieciešams lielās lietās, bet mazāk Eiropas mazās lietās. Savukārt Pūpols (NA) uzskata, ka Eiropas vajag mazāk, bet kvalitatīvāk. ZZS pārstāvis Arnītis, paužot partijas viedokli, teica, ka iestājas par to, ka Eiropai nevajadzētu integrēt jaunas jomas, bet strādāt pie līdzšinējām, nevajagot atdot savu brīvību ES.

Ždanoka (LKS) uzskata, ka galvenais runāt par kvalitāti, nevis part to vai mazāk vai vairāk, LKS lozungs esot "cita Eiropa", kas ietver sevī arī ideju federālu Eiropu. JKP iebilst pret federālu Eiropu. Citās domās ir "Progresīvie", kas norāda, ka nav nevienas jomas, kur Eiropas vajadzētu mazāk. Luņova (S) uzsvēra, ka nepieciešams vairāk Eiropas sociālajos jautājumos. Vaidere (JV) uzskata, ka vairāk Eiropas nepieciešams aizsardzības jomā un sociālajā sfērā, kas līdz šim par daudz atstātas nacionālo valstu ziņā, tāpat veselībā un lauksaimniecībā.

Jānis Domburs politiķiem jautāja, kādām viņu vērtējumā jābūt Eiropas Savienības robežām – vai viņuprāt, tuvākajos gados ES būtu jāuzņem kāda no piecām kandidātvalstīm – Ziemeļmaķedonija, Serbija, Melnkalne, Albānija vai Turcija? Un vai, ilgākā perspektīvā, ES varētu iestāties arī Ukraina?

Arī šajā ziņā politiķu domas dalījās, tomēr domstarpības nebija pārlieku asas. Lielākoties viņi uzsvēra, ka demokrātiskām un tiesiskām valstīm jāpatur iespēja, ka nākotnē tās var pievienoties Eiropas Savienībai. Tas gan varētu notikt tikai izpildot stingrus kritērijus. Ieteicams būtu arī pielikt pūles, lai mainītu Lielbritānijas domas un noturētu to Eiropā. Kā ticamāko nākamo dalībvalsti vairāki politiķi nosauca Ziemeļmaķedoniju, bet noraidīja iespējas, ka tā varētu būt Turcija, jo tā virzoties prom no demokrātijas.

Jānis Domburs kandidātiem jautāja, kur ir vaina, ja tā ir vaina, kāpēc Latvija dažādos EpPdeputātu ietekmes topos nav augstās pozīcijās un ko darīt, lai gūtu vairāk ietekmes.

Vaidere (JV) norādīja, ka vaina ir tajā, ka ne visi mūsu deputāti strādā Latvijas interesēs. Rubesa (AP) uzskata, ka ietekmi rada cilvēki, kas proti labi strādāt, līdz šim ne visi EP deputāti atbilst šim aprakstam. Savukārt Pūpols (NA) uzskata, ka galvenais EP meklēt domubiedrus, kas varētu līdzēt radīt ietekmi. Arnītis (ZZS) pauda viedokli, ka, pirmkārt, ietekmi rada personīgās īpašības un spēja strādāt, tāpat viņš piekrita kolēģim, ka jāatrod domubiedri.

Ždanoka (LKS) uzskata, ka galvenais ir komisijas izvēle un māka tur strādāt. Kudros (JKP) arī runāja par komisijām, uzsverot, ka ne visi strādājuši atbilstošajās komisijās. Putnis (P) savukārt ir pārliecināts, ka deputātam nav jābrauc uz EP, lai cīnītos par Latvijas interesēm, bet gan par visas Eiropas interesēm. Luņova, noslēdzot apli, atzīmēja, ka ietekmes trūkums mums bijis ne tikai EP, bet arī Eiropas Komisijā, pēc viņas domām, visiem EP deputātiem jāstrādā vienotās interesēs, jāveido "Latvijas frakcija".