Septiņas Ždanokas un izrēķināšanās ar Poliju — NA atbild par plāniem Eiropā  (82)

Delfi jau ziņoja, ka NA vēlas, lai Latvija iegūtu lielāku brīvību sodīt un slēgt Krievijas dezinformācijas kanālus, kas tiek pārraidīti pie mums. Šobrīd, lai vērstos pret šiem televīzijas kanāliem, jāiziet, pēc NA domām, lieks birokrātisks process, ko viņi dēvē par "stulbu sistēmu".

Latvijas faktu" aprīļa vidū veiktā aptaujā par NA savu balsi atdot solīja 6,5% vēlētāju, bet SKDS maija sākumā publicētā aptaujā atbalsts bija augstāks – 9%.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

EP vēlēšanas notiks 25. maijā. Atgādinām, ka laikā no 13. līdz 24. maijam katru darba dienu "DELFI TV ar Jāni Domburu" ēterā būs skatāmi EP vēlēšanu tematikai veltīti raidījumi. Pilnu raidījumu raidlaiku un viesu sarakstu iespējams aplūkot sadaļā kalendārs.

Pūpols publicējis reklāmas klipu, kurā modelē situāciju, kad 26. maija rītā cilvēki pamostas ar ziņu, ka EP ievēlētas “astoņas [Latvijas krievu savienības politiķes Tatjanas] Ždanokas”, jo viņa atbalstītāji nebija devušies pie urnām. Pūpols skaidroja, ka “astoņas Ždanokas vai astoņi līdzīgi cilvēki, kas pārstāvētu Krievijas valsts intereses” EP esot Krievijas “programma – maksimums”. Tādēļ vēlēšanās Ždanoka Krievijas televīzijas kanālos tiekot proponēta. Ar savām reklāmām Pūpols mudinot latviešus iet uz vēlēšanām, lai šādu scenāriju novērstu.

Zīle tikmēr piebilda, ka NA kampaņas centrālais vēstījums esot savādāks, bet latviešus esot svarīgi mobilizēt nākt uz vēlēšanām. Viņš atzina, ka par vēlētājiem NA konkurējot ar “Jauno Vienotību”, Jauno konservatīvo partiju un mazāk – arī “Attīstībai/Par!”.

NA savā programmā uzsver, ka ES “vajadzētu darīt mazāk, bet labāk”. Domburs interesējās, kādas tieši ES funkcijas vajadzētu atgriezt nacionālo valstu pārziņā.

Zīle skaidroja, ka esot tādas ekskluzīvas Eiropas kopienas kompetences kā monetārā politika un zivju nozvejas kvotas, bet esot arī virkne dalīto kompetenču, kā nodokļu politika, kuras Eiropas federālisti vēloties atdot Briselei. “Viena no partijām Latvijā saka, ka mēs panāksim, ka Eiropā mums noteiks minimālo algu šeit Latvijā,” piemēru minēja Zīle.

Melbārde piebalsoja, ka ES nevajadzētu jaukties migrācijas politikā, nosakot kvotas – NA pret to iestājoties stingri. Pūpols savukārt uzsvēra, ka migrācijas problēma esot jārisina migrantu izcelsmes valstīs, Eiropas Komisijai atvēlot tam līdzekļus.

Zīle arī skaidroja, ka Eiropas Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu par migrantu automātisku pārdali starp Eiropas valstīm. Eiropas Savienības Padome to nav pieņēmusi, bet šī ideja joprojām esot dzīva: “Tas ir tas, kas nav beidzies, pret ko noteikti ir jācīnās, un tas ir jāiznīcina saknē.”

Pūpols ierunājis arī reklāmas klipu, kurā NA saraksta otro numuru Melbārdi sauc par “izcilāko kultūras ministri”. Viņš atzina, ka tā esot viņa personīgā attieksme: “Tur nav skalu, mērījumu.” Arī Zīle norādīja, ka NA Melbārdi uzskatot par labāko kultūras ministri. Melbārde savukārt norādīja, ka Pūpols šo klipu ar viņu saskaņojis neesot, un viņa pati sev šādus apzīmējumus nepieliktu.

Melbārde norādīja, ka NA esot vairāki kandidāti, kuri viņas ievēlēšanas EP gadījumā varētu pārņemt Kultūras ministrijas vadību, tomēr atklāt šo kandidātu vārdus viņa atteicās, jo tas ar pašiem kandidātiem neesot saskaņots. “Neskriesim ratiem pa priekšu,” norādīja politiķe.

NA savā EP vēlēšanu programmā vides aizsardzību nav pieminējusi, ja neskaita frāzi “harmoniskas attiecības ar vidi”. Domburs interesējās, kādēļ tāda attieksme no apvienības, kura piecus gadus Latvijā pārraudzījusi Vides ministriju?

Zīle skaidroja, ka visu “jūs nevarat 4000 zīmēs ielikt”. Viņš arī atzina, ka, viņa EP politiskajā grupā Eiropas konservatīvajos un reformistos uzskati par vides aizsardzību esot atšķirīgi. Piemēram, Polijas valdošajai partijai “Likums un taisnīgums” nostāja pret vidi esot atšķirīga no partijām Rietumeiropā, un NA to respektējot.

Viņš arī piebilda, ka Eiropā “zaļo karogu” nesot tieši zaļās partijas, un skaidrs, ka NA viņus šajā jomā nepārspēs.

Tikmēr Pūpols norādīja, ka NA saraksta ceturtais numurs Jānis Grasbergs esot lauksaimnieks ar lieliskām idejām, kā sabalansēt vides problēmu risināšanu ar “lauksaimnieciskajām lietām”. Un tas arī esot atspoguļots partijas programmā.

Jautāti, vai tiešām visi publiskie pārmetumi, kas veltīti Polijai un tās valdībai, ir nepamatoti, Zīle atbild, ka Eiropas Komisijai (EK), vēršoties pret ES dalībvalsti par kādiem pārkāpumiem, jābūt ļoti tolerantai. Viņš arī atgādina, ka to dara EK viceprezidents Frans Timmermans, kurš citstarp pārstāv arī Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu. Pret valstīm, kur vadībā ir šī partija, viņš nevēršoties, pārliecināts Zīle.

Rumānijai un Maltai esot krietni lielāki pārkāpumi, pret kuriem EK “aizsedz acis”, saka Zīle. Pret Poliju tiekot veikta politiskā izrēķināšanās.

Savā priekšvēlēšanu programmā NA citē vienu no ES dibinātājiem Robēru Šūmani. Viens no pazīstamākajiem viņa radītajiem dokumentiem ir 1950. gada 9. maija Šūmaņa deklarācija, kurā minēta arī Eiropas federācijas izveide. NA vienmēr iestājusies pret ES federalizāciju, tāpēc viņiem tika jautāts, kā šāda selektīva citēšana saskan ar partijas ideoloģisko nostāju. NA pārstāvji sākotnēji smaidīja, taču tad norādīja, ka tas ir vien interpretācijas jautājums, ko viņš ar konkrēto tekstu domājis.