Mamikina nodevība un LGBT delegācija – ‘Saskaņa’ atbild par plāniem Eiropā  (33)

Jau ziņots, ka intervijā “Saskaņas” saraksta līderi pauda dažādus viedokļus par to, vai partijas iekšienē pietiekoši izvērtēts skandāls ap “Rīgas satiksmes” konsultantiem. Regīna Ločmele-Luņova atzina, ka šī jautājuma “izvērtēšana partijā nav notikusi pietiekamā līmenī”. Tikmēr Cilevičs un Andris Ameriks intervijā pauda pretēju viedokli – jāgaida uz prokuratūras un tiesas vērtējumu, bet šobrīd partijai uzņemties atbildību esot pāragri.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par konsultantu iespējamo fiktīvu nodarbināšanu vērsies Valsts policijā. RS 2018. gadā bija noslēgusi līgumus ar 46 personām, no kurām daudzas saistītas ar Rīgas Domē valdošajām partijām “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”.

"Latvijas faktu" aprīļa vidū veiktā aptaujā "Saskaņai" savu balsi atdot solīja 11,4% vēlētāju, bet SKDS maija sākumā publicētā aptaujā atbalsts bija 14%.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

EP vēlēšanas notiks 25. maijā. Atgādinām, ka laikā no 13. līdz 24. maijam katru darba dienu "DELFI TV ar Jāni Domburu" ēterā būs skatāmi EP vēlēšanu tematikai veltīti raidījumi. Pilnu raidījumu raidlaiku un viesu sarakstu iespējams aplūkot sadaļā kalendārs

20. maija vakarā Rīgā Tērbatas ielas un Brīvības bulvāra krustojumā “Saskaņas” aktīvisti garāmgājējiem dalīja partijas reklāmas materiālus. Pasākumā piedalījās arī EP deputāta amata kandidāte Ločmele-Luņova, un starp izdales materiāliem bija arī skrejlapa, kurā vēlētāji aicināti biļetenos ar “plusiņu” atzīmēt tikai viņu un Nilu Ušakovu.

Intervijā Ločmele-Luņova gan apgalvoja, ka nekad pati par savu personīgo reklāmu nemaksājot, un partija šādas skrejlapas drukāšanu esot organizējusi slepeni no viņas. “Jūs neticēsiet, bet tas tā ir. Es vakar to ieraudzīju pirmo reizi,” uzstāja kandidāte, piebilstot, ka noskaidros, kas partijas štābā ir viņas slepenais pielūdzējs.

Ločmele-Luņova “Saskaņas” sarakstā ir ceturtā kandidāte aiz Ušakova, Amerika un Cileviča. Cilevičs, kurš vairākkārt nesekmīgi kandidējis uz EP, vēlētāju veikto izmaiņu dēļ paliekot aiz “Saskaņas” sarakstā zemāk esošiem kandidātiem, norādīja, ka viņš Ločmeles-Luņovas individuālo reklāmu ļaunā neņemot. Ameriks savukārt piebilda, ka pozitīvi skatoties uz šo reklāmu, jo tā palīdzēšot mobilizēt vēlētājus.

Šogad 10 000 eiro “Saskaņai” ziedojis viens no tās valdes locekļiem Aivars Bergers. Kā martā vēstīja pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, Bergers 2010. un 2011. gadā 270 000 eiro saņēmis pārskaitījumos no divām naudas atmazgāšanas skandālos iesaistītām ārzonas firmām "Murova Systems LLP" un "Diron Trade LLP". Pirmā izmantota tā dēvētājā jurista Sergeja Magņitska afērā, bet otra – Azerbaidžānas "laundromātā", caur kuru Azerbaidžānas elite izpumpējusi no valsts miljonus luksusa priekšmetu un nekustamā īpašuma iegādei ārzemēs. Bergers "Re:Baltica" tolaik apgalvoja, ka šādus pārskaitījumus neatceras un nekomentēs.

Cilevičs norādīja, ka jāievēro nevainīguma prezumpcija: “Reputācija ir nopietns jautājums, bet es nepaļautos simtprocentīgi uz to, ko raksta jūsu minētie avoti.” Ločmele-Luņova savukārt atzina, ka Bergeru vispār nepazīstot, bet uzsvēra, ka katra partijas ziedotāja naudas izcelsmi ļoti uzmanīgi pārbaudot KNAB.

Pašvaldības nodibinājumā Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) pagājušonedēļ kratīšanu veica KNAB. Izskanējis, ka RTAB pērn bija noslēdzis aptuveni 300 000 eiro vērtus līgumus ar firmām, kas saistītas ar sabiedrisko attiecību speciālistu un lobistu no Vācijas Lucu Meieru, kuru “Saskaņa” bija piesaistījusi priekšvēlēšanu kampaņas veidošanai pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām.

Līdz 2018. gada decembrim Ločmele-Luņova bija RTAB valdes locekle, tomēr viņa apgalvoja, ka nezinot, vai šādi līgumi ir tikuši slēgti. Ločmele-Luņova uzsvēra, ka bijusi tikai viena no trim valdes locekļiem, un attiecīgie dokumenti šobrīd viņai neesot pieejami. “Kad man parādīs konkrētus līgumus, es varēšu vērtēt,” pauda politiķe.

Tikmēr Cilevičs pauda, ka partijā pastāvot pienākumu sadale, un par finanšu darījumiem viņš neatbildot. Savukārt Ameriks norādīja, ka EP vēlēšanu kampaņas rīkošanai šādi konsultanti piesaistīti neesot.

17. maijā Andrejs Mamikins (LKS), viesojoties “DELFI TV ar Jāni Domburu” studijā, atzina, ka nezina, vai formāli joprojām ir “Saskaņas” biedrs un asi kritizēja "Saskaņas" līderi Ušakovu. Ločmele-Luņova norādīja, ka pēc oficiālajiem dokumentiem Mamikins nav partijas biedrs, taču uzsvēra, ka par to viņš viegli varējis pārliecināties arī pats.

“Cilvēks vienmēr meklē attaisnojumu savai nodevībai,” kolēģi papildināja Cilevičs. Viņš skaidroja, ka Mamikins esot nodevējs, jo nepildīja “Saskaņas” programmu, uzvedās un rīkojās pretēji partijas nostājai. Kā pilnīgi nepieņemamu lietu Cilevičs min Mamikina braucienu uz Sīriju un tikšanos ar tās diktatoru Bašaru Asadu. Arī Ameriks uzsver, ka “ar Mamikina kungu neredzu, kā varētu sadarboties”.

Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa EP iestājas par LGBT tiesībām. “Saskaņas” nostāja gan atšķiroties no EP sadarbības partneriem. “Mēs to atstājām “Attīstībai/Par!” Un “Progresīvajiem”, kādam vajag uz to profilēties,” paskaidro Ameriks.

EP deputāta amata kandidātiem gan tika atgādināts, ka Eiropas sociālistu partijas sabiedrotā organizācija "Rainbow Rose", kas aizstāv seksuālo minoritāšu tiesības, savā interneta vietnē starp biedriem min arī "LGBTI delegātus no sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”". Ameriks no šī fakta norobežojās, sakot, ka nekā kopīga ar seksuālajām minoritātēm viņam nav. Savukārt Ločmele-Luņova atzina, ka viņai pašai esot daudz draugu no LGBT kopienas, un partijas delegāti apmeklējot “Rainbow Rose” konferences. Konkrēti, kuri “Saskaņas” politiķi tie ir, viņa gan atteicās atklāt.

Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, kurā pēc ievēlēšanas EP grasās strādāt “Saskaņa”, atbalsta medicīniskās marihuānas legalizēšanu visā ES. “Mums nav izstrādātas pozīcijas,” par šo jautājumu runājot, atzina Cilevičs. “Saskaņa” neuzskatot, ka šis šobrīd ir vissvarīgākais jautājums.

Ameriks, papildinot kolēģi, atzina, ka legalizēšanas gadījumā, tas jādara visām trim Baltijas valstīm vienkopus, citādi “būs tāpat kā ar to šņabi – igauņi brauc pie mums šņabi pirkt”. Neesot gan neviena jautājuma, kurā nevarētu panākt regulējumu, taču tad tam jāpievēršas nopietnāk un jāuzklausa mediķu atzinumi, ko partija līdz šim nav darījusi.

“Tagad mēs saskaramies ar nebrīvi un naidu. Mēs redzam karu pret pieminekļiem, pret valodām, pret skolām. Mēs redzam, kā politiķi, sabiedrībā pazīstami cilvēki, žurnālisti sacenšas, kurš krāšņāk aizskars tos cilvēkus, kuri atzīmē sev svētu dienu, 9. maiju,” 9. maija uzrunā pie Uzvaras pieminekļa šogad teica Ušakovs.

Jautāts, kuri žurnālisti sacenšas cilvēku aplamāšanā, Cilevičs norādīja, ka Ušakovs noteikti nedomāja visus žurnālistus. Kā piemēru aizskārējiem viņš minēja Elitu Veidemani, bet citus uzvārdus “Saskaņas” politiķi nosaukt nevarēja.