Ieviešot eiro, esam kļūdījušies, uzskata prezidenta amata kandidāts Šmits  (177)

Šmits norādīja, ka eiro ieviešanas brīdī bija pret to, jo uzskatīja, ka nav tam piemērots laiks. “Ja mēs paskatāmies uz Eiropas Savienības valstīm, salīdzinām, kā mēs izgājām no 2009. gada krīzes, tad mēs ievērosim vienu interesantu lietu, ka visveiksmīgāk šo krīzi pārvarēja tās, kas bija saglabājušas nacionālo valūtu – Dānija, Zviedrija, Polija, arī Čehija,” apgalvoja Šmits.

Šmits arī teica, ka, piemēram, Itālija visstraujāk augusi līdz eirozonas izveidei, jo pirms tam tā “gadu desmitem, ja ne simtiem, ir koriģējusi savu ekonomiku ar savas valūtas palīdzību, un vairs tai nav šādas iespējas”. Viņš uzskata, ka eiro ieviešana bija politisks, nevis ekonomisks lēmums, un tas nākotnē radīšot lielas problēmas.

Prezidenta amata kandidāts pašreizējā eirozonā saskata lielas problēmas, kuru risināšana tiekot “ļoti atlikta”. Vienlaikus Latvijas izstāšanos no eirozonas viņš neuzskata par risinājumu: “Mēs esam pieņēmuši lēmumus, un tagad stāties ārā būtu daudz lielāka muļķība nekā nelaikā iestāties.”

Trīs Saeimas deputāti – Linda Liepiņa (KPV LV), Karīna Sprūde (KPV LV) un Aldis Gobzems – Šmita kandidatūru Valsts prezidenta amatam oficiāli iesniedza 13. maijā. Zaļo un Zemnieku savienība tikmēr valsts augstākajam amatam virza tiesībsargu Juri Jansonu, savukārt valdošās koalīcijas vairākums ir vienojies šim amatam virzīt Eiropas tiesas tiesnesi Egilu Levitu.

Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. maijā paziņoja, ka uz otro pilnvaru termiņu nekandidēs. Nākamā Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 29. maijā, bet amata termiņš sāksies 8. jūlijā. Šī būs pirmā reize, kad prezidents tiks ievēlēts atklātā Saeimas balsojumā.

Pilnus Dombura sarunu ar visiem trim kandidātiem ierakstus skaties šeit.