Viedie imigranti un Ušakova apturēšana – 'Attīstībai/Par!' par plāniem Eiropas Parlamentā  (24)

“Attīstībai/Par!” intervijā pārstāvēja politologs Ivars Ījabs, bijusī "Rail Baltica" vadītāja Rubesa un kiberdrošības speciāliste Ieva Ilvesa.

Jau vēstīts, ka intervijā Ījabs norādīja, ka visā Eiropā darbojas labējie populisti, kuri kurina bailes, lai izturētu politisko konkurenci. Latvijā viņš uzskaitīja četras partijas, no kurām “skan īdzīgas intonācijas”. Tās esot “Latviešu Nacionālisti”, Centra partija, Jaunā Konservatīvā partija un Nacionālā apvienība.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Jāatgādina, ka EP vēlēšanas notiks 25. maijā. Atgādinām, ka laikā no 13. līdz 24. maijam katru darba dienu "DELFI TV ar Jāni Domburu" ēterā būs skatāmi EP vēlēšanu tematikai veltīti raidījumi. Pilnu raidījumu raidlaiku un viesu sarakstu iespējams aplūkot sadaļā kalendārs

“Mēs esam apvienība, kas apturēja Nilu Ušakovu Rīgā un apturēs arī Briselē,” vēsta viens no partijas bukletā atrodamajiem iemesliem, kāpēc vēlētājam būtu jāatdod sava balss par “Attīstībai/Par!”. Jautāti, vai tad tiešām apvienība apturēja Ušakovu, Ījabs atbildēja, ka, nē, viņi vienkārši lepojas, ka atrodas vienā politiskajā spēkā ar ministru, kas to izdarīja.

Raidījuma vadītājs atgādināja, ka ministrs publiski apgalvojis – Ušakova atstādināšanai no amata pienākumu pildīšanas nav politisku motīvu, bet no bukleta nolasās pretējais. Ījabs gan tam nepiekrita, jo ministra pieņemtais lēmums esot tiesisks.

“Attīstībai/Par!” EP vēlēšanu programmā solīts iestāties “par vienotu minimālās algas normu, kas ir ne mazāka par pusi no vidējās algas katrā dalībvalstī”. Latvijā pagājušā gada nogalē oficiālā vidējā alga sasniedza 1007 eiro. Līdz ar to sanāk, ka partijas ieskatā minimālajai algai Latvijā jābūt virs 500 eiro, sprieda raidījuma vadītājs.

“Attīstībai/Par” pārstāvji to nenoliedza. Viņi skaidroja, ka šogad Latvijā faktiski spēkā ir vēl iepriekšējās, Māra Kučinska (ZZS) valdības izstrādātais budžets, bet minimālās algas palielināšanu varētu iestrādāt nākamā gada Latvijas budžetā. Par to lemt plānots rudenī.

“Mēs esam par būtiski palielinātu Eiropas Savienības (ES) kopējo budžetu (līdz 1,5% no IKP), kurā ir būtiski samazinātas subsīdijas, bet palielināti ieguldījumi izglītībā, zinātnē, veselībā, drošībā un vidē,” teikts partijas programmā. Īsti gan nav saprotams, ko “Attīstībai/Par!” domājuši ar samazinātām subsīdijām. “Mēs esam par to, ka vairāk naudas ir lauku attīstībai, mazāk tiešmaksājumiem,” skaidroja Ījabs.

Pēc viņu domām, visu valstu zemniekiem tiešmaksājumos jāsaņem tik, cik šobrīd saņem Latvijas zemnieki. Proti, nevis jāpalielina summas, ko saņems mūsu zemnieki, bet jāsamazina tiešmaksājumi tajās valstīs, kur zemnieki šobrīd saņem vairāk. Tādējādi ietaupīto naudu varētu novirzīt citiem mērķiem kā zinātnes attīstībai.

“Attīstībai/Par!” programmā minēts, ka tā iestājas par “jaunpienācēju integrāciju”. Rubesa skaidroja, ka ar jaunpienācējiem domāts jebkurš, kurš Latvijā ieceļos uz “viedās imigrācijas” pamata. Savukārt Ījabs akcentu vēlējās likt uz vārdu “integrācija” – viņa politiskais spēks gribot panākt, ka iebraucēji Latvijā “kaut elementāri valodu iemācās”.

Viņš arī atzina, ka “Attīstībai/Par!” pieļauj vienotas Eiropas Savienības patvēruma meklētāju izmitināšanas politikas izveidi. Attiecībā uz imigrācijas politiku – tā gan esot jāsaglabā Latvijas pārziņā. “Mēs pieņemam, ka patvēruma politika Eiropā var būt kopīga, bet imigrācijas politikai, proti, kas uz šejieni brauc un kas te strādā, tā ir, piedošanu, mūsu pašu darīšana,” norādīja kandidāts.

17. maijā, kas ir starptautiskā diena pret homofobiju “Attīstībai/Par!” savā Twitter kontā atgādinājusi partijas solījumu garantēt tiesisko aizsardzību visu veidu ģimenēm, un panākt, ka valsts juridiski atzīst arī viendzimuma pārus. Domburs jautāja, kādēļ partija tikai atgādina solījumu, nevis iesniedz likumprojektu Saeimā, kur darbojas jau pusgadu.

Rubesa solīja, ka tas notikšot drīz: “Viņš nāk.” Ījabs savukārt uzsvēra, ka šis partijai esot prioritārs jautājums, un tā nonākšana līdz apspriešanai Saeimā esot “tuvākā pusgada jautājums”. Ilvesa savukārt atgādināja, ka partnerattiecību atzīšanu partija apspriedusi arī ar Valsts prezidenta amata kandidātiem.

“Attīstībai/Par!” savā programmā norāda, ka “Latvijai ir jābūt Eiropas kodolā”. Domburs interesējās, ko tieši partija saprot ar šiem vārdiem. Ījabs atzina, ka šis ir plaši interpretējams jēdziens, bet sākotnēji ar to esot domāta eirozona. Šo definīciju gan varot paplašināt, par kodolu saucot jebkuru ES valstu grupu, kas konkrētā jautājumā izlēmušas sadarboties ciešāk, nekā to dara ES kopumā. Kā piemēru viņš minēja valstu savstarpēju dalīšanos ar informāciju no likumsargu datubāzēm: “Vienas valstis grib pievienoties, citas negrib. Mēs ļaujam tām, kas grib, apvienoties? Ļaujam, visdrīzāk, jā.”

Rubesa tikmēr noraidīja no nacionālistiski noskaņotajām partijām izskanošo kritiku, ka vēlme būt Eiropas kodolā faktiski nozīmē pakļaušanos Francijas un Vācijas diktātam. Tēlaini salīdzinot to ar autosacīkstēm, viņa norādīja, ka "Attīstībai/Par" grib būt Pirmajā formulā, nevis otrajā vai trešajā. “Ja tu esi kodolā, tad tu esi līdztiesīgs un līdzlēmējs, skaidroja Rubesa.