Krievijas kacināšana un atbalsts viesstrādniekiem — Šmits atbild par plāniem prezidenta amatā  (98)

DELFI jau ziņoja, ka 13. maijā Šmitu Valsts prezidenta amatam oficiāli nominēja trīs Saeimas opozīcijas deputāti – Linda Liepiņa, Karīna Sprūde (abas KPV LV) un Aldis Gobzems. Arī Šmits darbojas opozīcijā, kaut oficiāli ietilpst valdošo koalīciju atbalstošās partijas KPV LV Saeimas frakcijā.

Intervijā Šmits neizslēdza, ka savu kandidatūru varētu atsaukt par labu kādam citam, ja viennozīmīgi zinātu, ka šis kandidāts ir piemērotāks Valsts prezidenta amatam. Viņš gan norādīja, ka šādu kandidātu neredzot.

Jau vēstīts, ka intervijā Šmits arī pauda pārliecību, ka ieviešot eiro, Latvija kļūdījusies. Tas esot bijis politisks, nevis ekonomisks lēmums, kas, viņaprāt, nākotnē radīs lielas problēmas. Vienlaikus Latvijas izstāšanos no eirozonas viņš neatbalsta.

Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. maijā paziņoja, ka uz otro pilnvaru termiņu nekandidēs, savukārt valdošās koalīcijas vairākums ir vienojies šim amatam virzīt Eiropas tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Zaļo un Zemnieku savienība tikmēr valsts augstākajam amatam virza tiesībsargu Juri Jansonu.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

"DELFI TV ar Jāni Domburu" Intervijas ar visiem trim Valsts prezidenta amata kandidātiem varat noskatīties šeit.

Jāpiebilst, ka Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 29. maijā. Nākamais četrus gadus ilgais Valsts prezidenta amata termiņš sāksies 8. jūlijā. Šī būs pirmā reize, kad prezidents tiks ievēlēts atklātā Saeimas balsojumā.

Prezidenta amata kandidāts, viesojoties "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā, izskaidroja savu pozīciju par to, ka, viņš neiebilstu, ja "Saskaņas" deputāti tiktu iesaistīti valdībā, kā arī to, ka, viņaprāt, solījumu un darbu nesakritība vislabāk raksturo "Vienotību".

"Ir kaut kāda deputātu grupa, kuru mēs izolējam jau gadiem Saeimas valdības lemšanā", stāstīja Šmits, norādot, ka partiju dalīšana ir nepareiza. Prezidenta kandidāta vērtējumā "Vienotību" pārklāj vislielākais populisma karogs. Šmits atzīst ka politikā atšķirība starp vārdiem un darbiem vienmēr ir, tomēr, viņaprāt, "Vienotībai" tā ir viena no vislielākajām. Vaicāts, vai populisms nebija manāms "KPV LV", viņš atbildēja, ka viņa pārstāvētās partijas solījumu programma nebija populistiska, listē bijuši vienkārši izpildāmi uzdevumi.

Šmits, Latvijas Zivrūpnieku Savienības prezidents, publiski vairākkārt ir aizstāvējis uzņēmumu, zem kura vārda, saskaņā ar Norvēģijas mediju vēstīto, Latvijā reģistrēts kuģis sliktos darba apstākļos uzturējis strādniekus un uz kura klāja darbinieks no Ukrainas traģiski gāja bojā, bet viņa atraitne nesaņēma pienācīgu paskaidrojumu vai jebkādu finansiālu atbalstu.

Jautāts, vai gadījums par atraitnes ignorēšanu, ir pieņemams, prezidenta kandidāts noraida jebkādu atbildību un skaidro, ka viņa pienākumos neietilpa būt drošības uzraugam uz kuģa, bet gan aizstāvēt Latvijas zvejas tiesības.

Šmita deklarācijā uzrādīts, ka viņam ir parādsaistības 180 tūkstošu eiro apmērā, un viņš uzglabā 16 tūkstošus eiro skaidrā naudā.

"Es esmu absolūti pret skaidrās naudas darījumu ierobežošanu, liekas tā ir cilvēku pamatbrīvība – norēķināties, kā viņš vēlas", sarunā norādīja Šmits, minot, ka skaidrās naudas turēšana rada drošības sajūtu, ja pienāks situācija, kurā banka zaudē savas funkcija. Vaicāts par parādsaistībām, prezidenta kandidāts stāsta, ka, aizņemoties viņam ir pilnīgi skaidrs, kā viņš kādu dienu to atdos.

Šmits pauda uzskatu, ka Latvijai darbaspēka piesaiste no ārzemēm būšot nepieciešama neizbēgami, un apgalvojumi par pretējo esot sevis mānīšana. "Ja mēs gribam iziet no nabadzības, mums nāksies arī piesaistīt darbaspēku, bet, pirmkārt, jārada vide šeit esošajiem, ka viņi spēj neaiziet no Latvijas," teica politiķis.

Jautāts, vai tas nozīmē, ka viņš atbalstītu masveida imigrāciju, Šmits norādīja, ka esot dažādi valsts attīstības varianti, tostarp arī ar mazu iedzīvotāju skaitu, tomēr viesstrādniekiem nebūtu jāpaliek uz mūžu dzīvot Latvijā, bet gan te tikai jāstrādā. Otra izvēle viņa ieskatā ir "mēs pasakām, ok, mēs ejam uz to, ka mēs būsim miljons, bet tad mēs būsim Rīga un vēl dažas pilsētas".

Pirms Saeimas vēlēšanām "DELFI TV ar Jāni Domburu" rīkotajās ārpolitikas debatēs Šmits pauda uzskatu, ka Latvijai vajadzētu mazāk "kacināt" Krieviju. Tagad politiķis skaidroja, ka "Krievija nav konstants lielums". Piemēram, Borisa Jeļcina vadībā tā ļāvusi Latvijai atgūt neatkarību, bet Vladimira Putina valdīšanas laikā konflikts starp abām valstīm pastāvot "kopš tika atjaunota PSRS himna kā Krievijas himnas melodija".

Jautāts, kā tieši Latvija Krieviju kacina, Šmits atzina, ka "pēdējā laikā mēs esam nedaudz nomierinājušies." Konkrētus piemērus kacināšanai viņš nenosauca, tā vietā atbildot tēlaini: "Man vienkārši liekās neprātīgi zoodārzā sist ar koku pa redelēm tīģerim, it īpaši, ja tu redzi, ka krātiņš ir vaļā. Labāk ir paņemt bisi, atkāpties, vēl pasaukt citus medniekus un cerēt, ka tas tīģeris nenāks ārā."

Šmits norādīja, ka Satversmes preambula ir pieņemta, un to viņš negribot apstrīdēt vai mainīt, bet, kad tā apspriesta, viņš neesot atbalstījis ideju par jauna ievada rakstīšanu Latvijas konstitūcijai. "Manuprāt, Satversme bija ļoti lakoniska, un tad, kad mēs gribam viņai daudzu gadus vēlāk pievienot kaut ko, tas, manuprāt, liek, ka mēs par kaut ko šaubāmies kāda ir bijusi tā Latvijas valstsgriba vai dzīvesziņa," skaidroja politiķis. Tas esot lieki, jo "katrs Latvijas patriots un pilsonis zina, kāpēc viņš mīl savu valsti".

Arī, jautāts par asas debates raisījušās Stambulas konvencijas pieņemšanu, Šmits pauda skeptisku attieksmi. Vardarbību pret sievietēm varot samazināt attieksmes maiņa sabiedrībā nevis "papīrs".

Savukārt jautājumā par ebreju kopienas vēsturisko īpašumu atgriešanu tai, Šmits atzina, ka šajā jautājumā neesot eksperts. Tomēr, viņaprāt, visas problēmas, kas šajā jautājumā pastāvējušas, Latvija jau sen esot atrisinājusi.

Jautāts par dzīvesbiedri Zani, kura Šmita ievēlēšanas gadījumā kļūtu pat Latvijas pirmo lēdiju, Šmits norādīja, ka viņa pērnajā rudenī pabeigusi divas augstākās izglītības programmas – biznesa vadību augstskolā "Turība" un pirmsskolas pedagoģiju Latvijas Universitātē. Viņas plāni esot šīs divas izglītības apvienot un attīstīt savu privāto biznesu.

Detalizētāk par sievas biznesa plāniem viņš gan nestāstīja, jo "par savu privātbiznesu stāstu tad, kad esmu visus ieguldījumus atguvis un sāku pelnīt". Kad tas būšot noticis, potenciālā pirmā lēdija to arī varēšot komentēt.