Jaunais Rīgas mērs Dainis Turlais (GKR) galvaspilsētas domē grib izveidot tā saukto varavīksnes koalīciju. To viņš apstiprināja diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu". Tikmēr virkne opozīcijas partiju kā vienīgo risinājumu šobrīd galvaspilsētā valdošajai politiskajai krīzei redz ārkārtas vēlēšanas. Skaidra domnieku vairākuma atbalsta gan joprojām nav nevienai no šīm nostājām. Pirms līdz tādam nonākt, varētu paiet vēl vairākas nedēļas.
Turlais skaidro, ka viņa vīzija esot kolektīva lēmumu pieņemšana Rīgas domē izveidotā frakciju padomē, neko politiķiem vienam no otra neslēpjot. Uz precizējumu, vai šāda koalīcija būtu analogs tā sauktajām "varavīksnes valdībām", kurās iesaistīti visi politiskie spēki, Turlais atbildēja apstiprinoši. Tas nozīmētu, ka pirms domes sēdes visu partiju pārstāvji sanāk uz frakciju padomi un mēģina vienoties par konkrētiem jautājumiem.
"Saskaņas" frakcijas vadītāja Anna Vladova norādīja, ka šis Turlā redzējums esot saskaņots arī ar viņas partiju. "Saskaņai" un "Gods kalpot Rīgai" kopā domē šobrīd gan ir tikai 27 balsis no 60 balsīm, jo četri deputāti 30. maijā no "Saskaņas" tika izslēgti, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kriminālprocesā aizdomās turētais Maksims Tolstojs joprojām atrodas darba nespējas atvaļinājumā.
Līdzšinējā domes opozīcija gan raidījumā skaidri pauda, ka Turlā vadītajai koalīcijai pievienoties neplāno un mēra sadarbības vīzija tai nav pieņemama. Trīs partijas, kurām kopā domē ir 19 deputātu vietas – Nacionālā apvienība, "Vienotība" un Jaunā konservatīvā partija – par vēlamāko risinājumu uzskata pašvaldības ārkārtas vēlēšanas. Nauris Puntulis (NA) norādīja, ka "politiska vienošanās nav iespējama", Jānis Ozols (JKP) uzsvēra, ka jo ātrāk vēlēšanas pienāks, jo labāk, un Vilnis Ķirsis (Vienotība) piebilda, ka "vissliktākais stāvoklis ir muļļāšanās".
Turlā sadarbības piedāvājumu noraidījusi arī ceturtā opozīcijas partija "Latvijas attīstībai", kuru domē pārstāv astoņi deputāti. Tomēr "Latvijas attīstībai", atšķirībā no pārējām opozīcijas partijām, neuzstāj arī uz ārkārtas vēlēšanām. "Mūsu politiskais uzstādījums ir iet soli pa solim," pauda partijas frakcijas vadītājs Rīgas domē Viesturs Zeps. Skaidru atbildi, uz kurieni šiem soļiem būtu jāaizved, viņš gan nesniedza.
Izteikti skeptisks pret ārkārtas vēlēšanām kā risinājumu bija arī četru no "Saskaņas" izslēgto politiķu dibinātās "Neatkarīgo deputātu frakcijas" vadītājs Valērijs Petrovs, kurš uzsvēra, ka vispirms būtu jāizskata jebkurš cits risinājums. Viņš gan pieļāva, ka frakcija ārkārtas vēlēšanas varētu atbalstīt kā galējo risinājumu: "Ja nebūs idejas, tad nu – ko darīt?"
Arī "Saskaņas" pārstāve Vladova pieļāva, ka ārkārtas vēlēšanas varētu būt risinājums, ja neizdotos atjaunot darbspējīgu Rīgas domi. Vai tas būs nepieciešams – tas būšot skaidrs tuvāko divu vai trīs nedēļu laikā.
Tikmēr Turlais tik konkrētu termiņu skaidrības ieviešanai atturējās nosaukt, vien norādīja, ka "termiņi ir nosaukti likumā un tā tas arī notiks". Jāpiebilst, ka likuma "Par pašvaldībām" 91. pants paredz, ka Saeima pašvaldību var atlaist tad, ja tā vairāk nekā divus mēnešus strādā bez mēra, vicemēra vai kādas no pastāvīgajām komitejām. Šobrīd visi šie posteņi Rīgā ir aizpildīti – mērs ir Turlais, bet vicemēri – viņa partijas biedrs Oļegs Burovs (GKR) un no "Saskaņas" izslēgtais Vadims Baraņņiks.
Kā ziņots, Turlais Rīgas mēra amatā tika iecelts pēc tam, kad līdzšinējo pašvaldības galvu Nilu Ušakovu ievēlēja Eiropas Parlamentā (EP). Uzreiz pēc Turlā ievēlēšanas partijā "Saskaņa" notika negaidīta šķelšanās, un no tās izslēdza četrus deputātus. Līdz ar to līdzšinējā domē valdošā "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" koalīcija ir zaudējusi vairākumu.
Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
