"Politiskā krīze ir tikai tortītes virskārta. Apakšā ir ārkārtīgi dziļa saimnieciska krīze Rīgā," diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pauda Rīgas domes opozīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Ozols. Viņš norādīja, ka daudz dziļāka par politisko esot saimnieciskā krīze galvaspilsētā, kas saistīta arī ar korupciju. Mērs Dainis Turlais (GKR) gan aicināja opozicionārus nepārspīlēt iespējamās korupcijas apmērus Rīgas pašvaldībā, paredzot, ka Latvijas valstij drīzumā varētu nākties atvainoties čehu autoražotāja "Škoda" priekšā. Piedāvājam noskatīties spilgtākos brīžus no diskusijas par situāciju Rīgas domē.
Pēc Nila Ušakova (Saskaņa) un Andra Amerika (GKR) ievēlēšanas Eiropas Parlamentā partija "Gods Kalpot Rīgai" paziņoja, ka nākamajam Rīgas mēram jānāk no tās biedru rindām. Mēra amatā koalīcija vienoti iecēla Turlo (GKR), bet pirms plānotajām jauna vicemēra vēlēšanām "Saskaņas" frakcija negaidīti sašķēlās – no tās "par rupjiem pārkāpumiem" tika izslēgti četri deputāti, atstājot domes valdošajai koalīcijai tikai 28 no 60 deputātu balsīm.
Kā vēstīts, kopš tā laika notiekošās starppartiju pārrunas vēl nav ļāvušas nonākt līdz skaidrībai, kāda varētu būt Rīgas domes politiskā nākotne – vai iespējama jauna koalīcija vai nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas.
"Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā par situāciju domē "Gods Kalpot Rīgai" pārstāvēja Turlais, bet visas pārējās partijas – to Rīgas domes frakciju vadītāji. "Saskaņas" frakciju – Anna Vladova, Jaunās konservatīvās partijas frakciju – Ozols, "Latvijas attīstībai" frakciju – Viesturs Zeps, Nacionālās apvienības frakciju – Nauris Puntulis, "Vienotības" frakciju – Vilnis Ķirsis, bet jaunizveidoto "Neatkarīgo deputātu frakciju" – Valērijs Petrovs.
Jau vēstīts, ka diskusijā domes opozīcijas partijas solīja jau tuvākajā laikā savākt nepieciešamos parakstus sēdes sasaukšanai par neuzticības izteikšanu mēram Turlajam. Tomēr no politiķu teiktā bija saprotams, ka pirmajā piegājienā Turlo gāzt neizdosies.
Ziņojām arī, ka diskusijas ietvaros savstarpējiem pārmetumiem apmainījās domes "Saskaņas" frakcija un no tās izslēgtie deputāti. "Saskaņas" frakcijas vadītāja Vladova izslēgto deputātu rīcību atzina par nodevību, ko nevar piedot, savukārt no partijas izslēgtais Petrovs bijušajiem kolēģiem pārmeta iekšējās demokrātijas trūkumu.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Ko šobrīd spētu izlemt Rīgas dome?
Diskusijas sākumā Domburs sanākušajiem politiķiem jautāja, vai šobrīd ir kaut viens darbs, par kuru domnieku vairākums spētu vienoties? Viedokļi bija ļoti dažādi. Piemēram, Rīgas mērs Turlais (GKR) atbildēja vispārīgi, ka vienprātība pašvaldībā valdot par to, ka visiem jāstrādā iedzīvotāju interešu labā. Vladova (Saskaņa) piebalsoja, ka neviens neiebilstot arī pret brīvpusdienām bērnudārzos.
Arī opozīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas līderis Ozols atzina, ka par saprātīgiem saimnieciska tipa jautājumiem Rīgas dome spētu vienoties, bet Ķirsis (Vienotība) norādīja, ka Vadima Baraņņika (izslēgts no "Saskaņas") atcelšanai no vicemēra amata nebūtu grūti savākt balsis. Savukārt Zeps (Latvijas attīstībai) atzina, ka "šobrīd ir tāda tā kā pauzes situācija", bet vairākumi varot mainīties atkarībā no situācijas.
Tikai Nacionālās apvienības pārstāvis Puntulis atzina – viņš sliektos teikt, ka vairākuma domē nav ne par ko.
Izvēle starp Burovu un Turlo
Pirms Rīgas mēra vēlēšanām izskanēja versijas, ka uz šo amatu varētu pretendēt arī "Gods kalpot Rīgai" partijas pārstāvis Oļegs Burovs, taču 30. maija vēlēšanās vienīgais kandidāts bija cits šīs partijas biedrs Turlais. Kādēļ tā, dažādo domes frakciju vadītāji un jaunievēlētais mērs skaidroja pretēji.
Turlais norādīja, ka partijas "Gods Kalpoot Rīgai" frakcijas sēdē ikvienam tās dalībniekam bijusi iespēja virzīt savu kandidātu mēra amatam, un pilnīgi visi klātesošie izvirzījuši tieši viņu. "Līdz ar to nebija iespējas izvēlēt ko citu," skaidroja Rīgas mērs. Savukārt "Saskaņas" frakcijas vadītāja Vladova teica, ka viņas partijā vairāku diskusiju rezultātā pieņemts lēmums, ka "Saskaņa" atbalstīs jebkuru kandidātu mēra amatam no partijas "Gods kalpot Rīgai".
Opozīcijas pārstāvji gan ironizēja par šādu notikumu izklāstu. "Pārāk skaisti, lai šķistu ticami," vērtēja Puntulis (NA). Arī no "Saskaņas" izslēgtais "Neatkarīgo deputātu frakcijas" vadītājs Petrovs notikumus atcerējās atšķirīgi. Viņa versijā "Saskaņas" biedri nostādīti fakta priekšā, ka mērs būs no "Gods Kalpot Rīgai", nedodot pat iespēju diskutēt par dažādiem kandidātiem. "Mums nav nekādas izvēles brīvības vispār tajā jautājumā," notikumus atminas Petrovs.
Zeps (LA) savukārt piebilda, ka Turlais kā alternatīva Burovam izskanējis tikai pēc Eiroparlamenta vēlēšanām. Viņš to vērtēja kā partijas "Gods kalpot Rīgai" iekšējo cīņu un varas pārdales izpausmi, līdzšinējajam līderim Andrim Amerikam aizbraucot uz Briseli.
Dusmas par Jakrinu ‘Rīgas Satiksmē’ – tiesas lēmums vai sirdsapziņa?
Studijā Domburs Rīgas mēram un frakciju vadītājiem vaicāja, kāda bija motivācija no "Saskaņas" izslēgtā Rīgas vicemēra Vadima Baraņņika lēmumam "Rīgas Satiksmes" valdē atjaunot Emīlu Jakrinu. Viedokļi par notikušo starp koalīciju un opozīciju disonēja.
Turlais (GKR) uzskata, ka bijušais vicemērs izmantoja savu varu un tiesības, amatā ieceļot cilvēku, kurš ar savu iepriekšējo darbību Rīgas domes Satiksmes departamentā nav izpelnījies pilsētnieku atzinību. Viņa redzējumā Baraņņikam ir jāatņem "Rīgas Satiksmes" kapitāldaļu turētāja tiesības, lai viņš tā vairs nevarētu rīkoties.
Turpretī no "Saskaņas" izslēgtais Petrovs apgalvoja, ka pirmo reizi dzird Jakrina iepriekšējās darbības pelšanu, skaidrojot, ka no amata Rīgas domes Satiksmes departamentā viņš tika atstādināts tikai tāpēc, ka bija jāstājas spēkā tiesas lēmumam par Jakrina priekšgājēja Vitālija Reinbaha atjaunošanu amatā. Arī Ķirsis (Vienotība) Turlajam aizrādīja, ka šajā gadījumā "tiesa jūs aizveda uz pareizo lēmumu, nevis jūs nožēlojāt grēkus".
Rīga starp bankrotu un starptautisku skandālu
Ozols (JKP) pauda, ka Rīga esot saimnieciska bankrota priekšā un ar kosmētiskām politiskām izmaiņām to novērst nevarot. Piemēram, jau minētā Jakrina iecelšana "Rīgas Satiksmes" valdē varot novest pie tā, ka uzņēmumam tiek apturēti kredītmaksājumi saistību segšanai ar čehu autobūves kompāniju "Škoda", no kuras Rīga iepērk jaunu sabiedrisko transportu.
Turlais (GKR) gan kategoriski noraidīja Ozola bažas, norādot, ka šie esot ļoti sensitīvi jautājumi un apgalvojumiem, ka "tur kaut kas ir netīrs" neesot nekāda pamata. "Mēs jau esam uz starptautiska skandāla robežas, kura iznākums būs mūsu dziļa atvainošanās par ļoti nepamatotiem un nepārdomātiem soļiem "Škodai" un čehiem," teica Turlais.
Ozols gan atbildēja, ka Turlā izteikumi tikai apstiprina viņa teoriju par saimniecisku krīzi Rīgā. Viņam piebalsoja Ķirsis (Vienotība), kurš norādīja, ka problēmas ar galvaspilsētas infrastruktūru, piemēram, tiltiem ir desmit gadus ilgās "Saskaņas" saimniekošanas rezultāts.
Jāatgādina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šobrīd izmeklē lietu saistībā ar "Rīgas Satiksmes" veiktajiem trolejbusu, autobusu un zemās grīdas tramvaju iepirkumiem, par kuriem noslēgti līgumi vairāku simtu miljonu eiro apjomā. Starp aizdomās turētajiem ir arī "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks.
Turlais skaidro, kādos apstākļos varētu atkāpties pats
Turlais (GKR) pieļāva iespēju, ka varētu pienākt brīdis, kad viņš pats atzīst, ka ar politisko krīzi domē galā netiks un atkāpsies no mēra amata. Tas gan nebūšot tik drīz, bet būtu iespējams, ja domes vairākums patiešām izlemtu, ka pašvaldība jāatlaiž. "Es nepieļauju situāciju, ka mani izmanto," norādīja Turlais, uzsverot, ka pats darīšot visu, lai dome varētu turpināt strādāt.
Ķirsis (Vienotība) tikmēr aicināja Turlo vienkārši pieņemt situāciju un panākt ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu. "Esiet vīrs, sasauciet trīs sēdes, kurās nav kvorums trijās dienās, lai mums nav jāgaida divi mēneši," viņš aicināja. Turlais gan nekavējoties atbildēja, ka "to es nekad nedarīšu".
Jāpiebilst, ka saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 91. pantu, Saeima pašvaldību var atlaist, ja tā vairāk nekā divus mēnešus strādā bez mēra vai arī ja uz trīs pašvaldības sēdēm pēc kārtas neierodas vairāk nekā puse tās deputātu.