VID moku ceļš un cīņa ar 'fēniksiem' – atbild Jaunzeme  (155)

Jaunzeme VID vadītājas amatā stājās 2019. gada 11. februārī. Kopš tā laika iestādes vārds medijos izskanējis, gan saistībā ar gada ienākumu deklarāciju sistēmu un tās nepilnībām, gan saistībā ar restorāna "Kinfield" konta bloķēšanu, kā rezultātā uzņēmums pārtrauca darbību.

Jau vēstīts, ka intervijā Jaunzeme pauda pārliecību, ka kaislības ap "Kinfield" saistītas ar ēdināšanas nozares vēlmi panākt sev samazinātu Pievienotās vērtības nodokļa likmi. Viņa norādīja, ka VID būtu gatavs ieviest vienkāršotu nodokļu režīmu restorāniem citā veidā – caur "vaučeru" sistēmu. To neatbalsta Finanšu ministrija.

Jaunzeme arī solīja, ka iedzīvotāju ienākumu deklarācijas no 2021. gada varētu tikt aizpildītas automātiski, vairs neprasot cilvēkiem pašiem rēķināt savus nodokļus. Lai tas varētu notikt gan nepieciešamas nozīmīgas reformas, ieviešot Latvijā digitālu rēķinu un pavadzīmju sistēmu.

Jaunzeme arī skaidroja, ka liels ēnu ekonomikas īpatsvars ir ne tikai ēdināšanas, bet arī apsardzes, celtniecības un taksometru pārvadājumu nozarēs, tādēļ tās VID uzraugot pastiprināti. Šajās nozarēs risks, ka tiek maksāta aplokšņu alga esot augstāks par 20%.

Tāpat ziņots, ka, rūpējoties par VID "tīrību", Jaunzeme kopš stāšanās amatā atlaidusi jau desmit negodprātīgus muitniekus. Turpinās arī darbs pie citu VID darbinieku mantiskā stāvokļa pārbaudēm – dienests šķiršoties no tiem darbiniekiem, kuri nespēs paskaidrot savu ienākumu izcelsmi.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Gatavojoties raidījumam, "Delfi TV ar Jāni Domburu" skatītāji tika aicināti dalīties savā saskarsmes pieredzē ar VID. Saņemtajās vēstulēs dienests galvenokārt asi kritizēts. Jaunzeme to skaidroja ar šī pavasara nedienām ap iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām, kuras iesniedzot, rekordliels skaits – 158 000 – darba ņēmēju sev par pārsteigumu uzzināja, ka viņiem ne tikai nepienākas nodokļu atmaksa, bet viņi pat palikuši valstij parādā.

Domburs gan aizrādīja, ka viņa saņemto sūdzību listi galvenokārt sastāda tieši dažādu uzņēmumu pārstāvji, kuri norāda uz nepatīkamu komunikāciju ar VID darbiniekiem. Jaunzeme nenoliedza, ka šādi gadījumu tik tiešām ir, bet uzsvēra, ka cenšas to labot. Pēdējo trīs gadu laikā no klientiem saņemtas 65 sūdzības par iestādes darbiniekiem. Lai turpmāk visas sūdzības varētu izvērtēt objektīvi, viņa ieviesusi telefonsarunu ierakstīšanu, ko līdz tam VID nepiekopa.

Plašākā sabiedrībā rezonansi izraisījusi restorāna "Kinfield" sūrā pieredze, kuram VID bloķēja kontu, neļaujot uzkrāto nodokļu parādu atmaksāt ilgākā laika posmā pa daļām. Domburs studijā vaicāja, pēc kādiem kritērijiem VID izvēlas – piešķirt parāda atmaksas grafiku vai arī likt visu atmaksāt uzreiz?

Jaunzeme skaidroja, ka grafiks tiekot piešķirts gandrīz vienmēr jeb 90% gadījumu, kad tas tiek lūgts. Lūgumu gan nav daudz – pēc atmaksas grafika VID vēršas tikai 5% no nodokļu parādniekiem, jo vairumam, šķiet, ir iespaids, ka parāds izzudīs pats no sevis, pieļāva dienesta vadītja. Citiem vārdiem, nodokļu atmaksas grafiku lūdz tikai katrs divdesmitais parādnieks, bet atteikts tiek katram divsimtajam.

Jaunzeme norādīja, ka VID ir pieejama visa finanšu vēsture gan par juridiskām, gan par fiziskām personām, tāpēc, ja šajā vēsturē uzrādās kādas nepareizas darbības, grafiku var nepiešķirt. Arī gadījumos, kad VID konstatē, ka uzņēmums nemaz nespēs parādu nomaksāt līdzekļu trūkuma dēļ, grafiku nepiešķir.

Uzņēmējdarbībā par "fēniksiem" mēdz dēvēt tādus uzņēmumus, kas, nonākot parādos, tā vietā, lai tos nomaksātu, pārvieto savus īpašumus uz jaunu juridisko čaulu un turpina darbu, atstājot kreditorus, tostarp valsti, ar garu degunu. Skatītāju Domburam iesūtītajās vēstulēs apgalvots, ka tā joprojām ir Latvijā piekopta prakse. Jaunzeme gan noraidīja šos pārmetumus.

Viņa skaidroja, ka ierocis cīņā ar "fēniksiem" ir to izslēgšana no Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra, jo šobrīd šajā reģistrā iekļūt esot ļoti grūti. Tāpat, ilgstoši neaktīviem uzņēmumiem pēkšņi deklarējot apjomīgas naudas summas, uz to reaģē VID risku informācijas sistēma.

Saskaņā ar ieņēmumu dienesta sniegto informāciju, lielākie nodokļu parādnieki valstij nav samaksājuši desmitos miljonu eiro mērāmas summas. Jaunzeme skaidro, ka apjomīgie parādi konstatēti pēc auditiem, nevis audzēti ilgstoši.

VID pārstāvji nereti atsakās paust detalizētu informāciju par aktualitātēm, kas skar konkrētus nodokļu maksātājus, kā, piemēram, gadījumā ar Labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) vīra uzņēmumā atklātajiem pārkāpumiem. Iestādei to darīt liedzot likuma "Par nodevām un nodokļiem" 22. pants. Domburs studijā konfrontēja Jaunzemi ar pretēju normu Valsts ieņēmuma dienesta likumā, kas nosaka, ka sabiedrības interešu aizsardzības un prevencijas nolūkos dienests drīkst informēt par savu darbību un konstatētajiem pārkāpumiem.

Ģenerāldirektore skaidroja, ka vairākkārt šo jautājumu ir analizējusi kā pati, tā arī ar juristiem. Šajās konsultācijās secināts, ka informācijas izpaušanas aizliegums prevalē pār otru normu. Arī paši uzņēmumi reti kad vēlas ļaut dienestam informāciju par sevi publiskot, tādēļ pretēja rīcība nozīmētu laikietilpīgu tiesāšanos. Jaunzeme norādīja, ka šobrīd tiek virzīts jauns regulējums, kas sabiedrības interešu vārdā dienestam ļautu kļūt atklātākam.

Līdz šī gada beigām spēkā ir nodokļu amnestija, kuras ietvaros, apņemoties noteiktā laikā samaksāt visu nodokļu pamatparāda summu, uzņēmumi var tikt atbrīvoti no soda un nokavējuma naudām. Jaunzeme gan atzina, ka neuzskata šo par pareizo rīku, ko izmantot Latvijas situācijā.

Latvijā šobrīd savlaicīgi un brīvprātīgi tiekot nomaksāti tikai 57% visu nodokļu, kamēr tādās valstīs kā Zviedrija šis skaitlis ir sasniedzis 90%. Komentējot šo situāciju, Jaunzeme citēja vēl citas valsts – Īrijas – ieņēmumu dienesta vadītāju: "Ja jūs izsludiniet amnestiju, jums ir jābūt absolūtai pārliecībai, ka, beidzoties amnestijai, jūs visus sliktos noķersiet."

Jaunzeme gan neizslēdza iespēju, ka laikā, kamēr viņa vadīs VID, varētu tikt sarīkota jauna amnestija, taču uzsvēra, ka vispirms ir nepieciešams strādāt ar nozarēm, "audzinot" lielos nodokļu maksātājus.

Domburs norādīja, ka kopš 2017. gada samazinās par aplokšņu algu maksāšanu uzsākto kriminālprocesu skaits, proti, šogad ir uzsākts tikai viens kriminālprocess, bet kriminālvajāšanai prokuratūrā nodoti trīs. Jaunzeme skaidroja, ka kriminālprocesa pabeigšana izmeklētājiem prasu milzīgu darbu, jo katrs pierādījums ir jānostiprina, tādēļ viens process aizņem vairākus gadus.

VID vadītāja arī pieļāva, ka Kriminālprocesa likumā noteiktas pārāk stingras prasības pret izmeklētājiem un pierādījumiem, kas traucē efektīvi izmeklēt šādas lietas. Par to viņa esot runājusi ar Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu (JKP), kurš atzinis, ka ministrija ir gatava diskusijai par prasību samazināšanu.

Saskaņā ar Tiesu Administrācijas sniegto informāciju, kopš 2016. gada par izvairīšanos no nodokļiem notiesāti 294 cilvēki, bet vairāk nekā pusei no viņiem piespriests nosacīts sods. Vēl jo vairāk, no tiem, kuri saņēmuši reālu sodu, gandrīz visiem tas bijis vai nu naudas sods, vai piespiedu darbs – aiz restēm nonākuši tikai 11 krāpnieki.

Jaunzeme atzina, ka arī viņu šī statistika neiepriecina, taču tiesu prakse līdz šim bijusi – ja process ievilcies ilgāk par pieciem gadiem, notiesātajiem tiek piespriesti tikai nosacīti cietumsodi. Viņa gan cerot, ka šī prakse varētu mainīties, jo pirms neilga laika Augstākā tiesa vienu šādu maigu spriedumu atcēlusi. "Es nevēlētos norādīt, kas tiesai darāms, vienkārši te ir fakti, kurus mēs redzam," viņa teica.

Iestādes vadītāja arī atklāja, ka VID esot plāns šogad kriminālvajāšanai nodot simts lietas.

Neilgi pirms Jaunzemes stāšanās amatā VID vēstīja, ka 2018. gadā Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) ir atklājusi 17 noziedzīgu grupējumu darbību, kuri darbojušies valsts ieņēmumu, narkotisko un psihotropo vielu un akcīzes preču jomās. No tiem astoņi krāpušies ar nodokļiem, pieci – ieveduši vai tirgojuši narkotikas, bet četri to pašu nelegāli darījuši ar akcīzes precēm. Domburs jautāja, cik šobrīd Latvijā vēl darbojas noziedzīgu grupējumu šajās jomās?
Jaunzeme norādīja – ja precīzi to zinātu, tad pie katra aizietu un viņus arestētu. Domburs gan iebilda, ka deviņdesmitajos gados izmeklētāju operatīvā darba rezultātā augstākajām amatpersonām bijis visai pilnīgs priekšstats par organizētās noziedzības aktivitātēm, jo bez tā nav iespējams analizēt situāciju. Jaunzeme gan nepiekrita ka mūsdienās šādas analīzes pietrūktu. Viņa uzsvēra, ka šogad VID NMPP operatīvajā izstrādē esot jau astoņi noziedzīgi grupējumi.

Intervijas dienā tika publiskots KPMG pētījums par kontrabandas apjomiem, kurā secināts, ka nelegālās cigaretes aizvadītajā gadā ieņēmušas 19,5% Latvijas tirgus. Tas ir par 1,6% mazāk nekā 2017. gadā. Tādējādi Latvija vairs nav proporcionāli lielākā kontrabandas cigarešu patērētāja Eiropas Savienībā – šajā ziņā sliktāka situācija tagad ir Īrijā un Grieķijā. Tomēr nelegālo cigarešu radītie zaudējumi valsts budžetam joprojām ir ievērojami – tas ir 61 miljons eiro. Turklāt problēmas apmēri būtiski atšķiras dažādos valsts reģionos – Daugavpilī nelegāla ir katra otrā izsmēķētā cigarete.

Jaunzeme norādīja, ka cīņā ar cigarešu kontrabandu labs jauns ierocis būs "track&trace" jeb tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēma, kura darbu sāka 2019. gada 20. maijā. Šī sistēma nozīmē, ka katram tabakas iepakojumam, ko pārdod Eiropas Savienības tirgū jābūt marķētam ar unikālu kodu, lai būtu izsekojams viss tā ceļš no ražotāja līdz patērētājam.

Jaunzeme norādīja, ka vēlētos, lai šī sistēma ar laiku attiektos uz visām akcīzes precēm, tomēr, piemēram, spirta kontrabanda šobrīd Latvijai neesot pārāk aktuāla. Domburs gan norādīja, ka, ja ne gluži kontrabanda, tad akcīzes nodokļa apiešana alkohola tirgū notiek. Konkrēti, atsevišķos veikalos par vienu eiro pudelē tiek tirgots "sejas kopšanas līdzeklis", kas patiesībā ir vienkārši denaturēts 60 grādus stiprs spirts, un daudzi cilvēki to lieto iekšķīgi.

Jaunzeme ironizēja, ka laiki acīmredzot uzlabojušies, ja kādreizējā odekolona vietā šādu dzērienu patērētāji tagad var dzert "gandrīz tīru mantu", un atzina, ka "visu, ko var iedzert, droši vien akcizēt nevarēs". Viņa pauda – ja šī viela ir bīstama veselībai, par to būtu jāinteresējas Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Reforma, liekot tirgotājiem ieviest modernākus un grūtāk apkrāpjamus kases aparātus, tika uzsākta jau 2014. gadā. Kopš tā laika reformas gala termiņš vairākkārt atlikts, un 2019. gada sākumā jaunajām prasībām atbilstoši joprojām bija tikai 59% no visiem kases aparātiem. Pati Jaunzeme iepriekš intervijās izteikusies, ka, iespējams, būs jārīko jauna reforma, jo pašreizējā ir bijusi neveiksmīga.

"Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā Jaunzeme gan uzsvēra, ka līdz gada vidum nomainīto aparātu skaits jau sasniedzis 75%. Tomēr viņa atzina, ka "reforma, kas ir desmit gadus, nav reforma, bet gan ciešanu un moku ceļš".

Jaunzeme, skaidroja, ka nākamais solis ir digitalizācija – izsekojama saikne starp kases aparātu un noliktavu. Tādēļ nebeidzamās reformas atrisinājums būtu šo aparātu savienošana ar sistēmām, kuras ļautu VID datus no tiem saņemt ātrāk, drošāk un tiešsaistē.

2016. gadā, kad pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) vadīja Labklājības ministriju, Jaunzeme aizgāja no šīs ministrijas valsts sekretāres amata. Intervijas gaitā "Delfi TV ar Jāni Domburu" viņa kritiski pieminēja VID pārraugošo Finanšu ministriju norādot, ka atsevišķos gadījumos nav no tās sagaidījusi pretimnākšanu savām iniciatīvām.

Uz konkretizējošu Dombura jautājumu, kādas ir VID vadītājas pašreizējās attiecības ar ministriju, Jaunzeme atbildēja neviennozīmīgi. Esot gan jomas, kurās sadarbība ir laba, gan gadījumi, kad VID nesaņemot "atgriezenisko saiti". Tikmēr runas, ka Finanšu ministrijas kuluāros jau apspriesta iespēja viņu atbrīvot no amata, Jaunzeme nekomentēja, jo pati neesot tās dzirdējusi.

Jāpiebilst, ka noslēdzoties pārbaudes laikam, Jaunzemes darba izvērtēšanai Finanšu ministrijā bija izveidota atestācijas komisija. Tā VID vadītājas darbu novērtēja kā "kopumā labu", bet norādīja arī uz nepieciešamiem uzlabojumiem.

VID ģenerāldirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pēdējais, kurš šajā amatā nostrādāja pilnu termiņu bija Dzintars Jakāns no 2004. līdz 2009. gadam.