'Kas skaists zaudējumā?' – atbild Gunta Baško  (4)

Latvijas sieviešu basketbola valstsvienībā Gunta Baško debitēja 1996. gada 1. maijā, bet pēdējo spēli izlases sastāvā aizvadīja šā gada 7. jūnijā, uzreiz pēc sportistes karjeras noslēguma uzņemoties izlases ģenerālmenedžeres pienākumus. Latvijas izlases sastāvā viņa aizvadījusi 195 spēles.

Jau ziņots, ka intervijā Baško atzina, ka jauna izlases trenera meklējumi šobrīd ir tikai sākumposmā un neviens kandidāts vēl nav uzrunāts, bet kopumā uz šo amatu varētu būt pieci pretendenti.

Baško arī atzina, ka ASV izcelsmes basketbolistes Šejas Pedijas uzņemšana Latvijas pilsonībā šobrīd vairs nav aktuāla – “stāsts ir noslēdzies”. Tomēr viņa neizslēdza, ka nākotnē izlasi varētu nākties stiprināt, naturalizējot kādu ārvalstu spēlētāju.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

2019. gada Eiropas basketbola čempionātā sievietēm Latvijas izlase aizkļuva līdz astotdaļfinālam, kurā zaudēja nosacīti vājākajai Zviedrijas izlasei. Tādējādi Latvija čempionātā palika 11. vietā un neizcīnīja ceļazīmi uz 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru. Pēc čempionāta no amata atkāpās valstsvienības treneris Mārtiņš Zībarts.

Jautāta par to, vai šāds rezultāts atbilst izlases pašreizējam līmenim, Baško atzina, ka nedaudz pietrūcis veiksmes. Viņa gan uzsvēra, ka var nosaukt tikai divas spēlētājas no šī izlases sastāva, kurām “nekas nesāpēja”, tas ir, kuras bija optimālā fiziskajā kondīcijā. “Meitenēm nevar neko pārmest, vai treneriem, ka tur kaut kas nav izdarīts. Vienkārši šajā situācijā pretinieces bija labākas,” atzina Baško.

Viņasprāt, rezultāts atspoguļoja arī situāciju, ka no pagājušā gada sastāva izlasei šogad nepalīdzēja piecas spēlētājas, bet jaunajām spēlētājām vēl jāgūst pieredze un jāaug.

Jau pavasarī izskanēja, ka paaugstināto Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) prasību dēļ Eiropas basketbola čempionāta sievietēm radies finansējuma iztrūkums, kas tobrīd bija 274 240 eiro apmērā. Pēc izdevumu samazināšanas tas saruka līdz 200 000 eiro. Ministru kabinets nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem turnīra organizēšanai piešķirt 90 000 eiro, pārējos līdzekļus mudinot LBS meklēt, piesaistot sponsorus vai citus finansējuma avotus.

Tikai daļu no prasītās naudas piešķīra arī Rīgas dome.

Baško atzina, ka nezina, kāda ir galīgā čempionāta bilance. Viņa pieļāva, ka organizatoriem beigu beigās nācies aizņemties naudu no FIBA, bet uzsvēra, ka droši to nezina, jo finanšu jautājumi šobrīd vēl neesot iekļauti viņas kā izlases ģenerālmenedžeres kompetencē. Baško arī uzsvēra, ka, katrā gadījumā, spēlētājām nekas neesot trūcis.

Baško Latvijas izlases sastāvā debitēja jau 1996. gadā 16 gadu veumā, bet, kā viņa atzina intervijā, doma par profesionālas basketbolistes karjeru, viņai radusies tikai piecus gadus vēlāk, studējot ASV. 1999. gadā Baško uzsāka mācības ASV Sjēnas universitātē, kur pārstāvēja universitātes komandu “Saints” Nacionālās koledžu sporta asociācijas turnīrā. “Trešajā kursā, kad man tur labi gāja, labi spēlēju, tad sāka interesēties vietējie aģenti,” atminas Baško.

Līdz tam laikam viņa basketbolu spēlējusi bez lieliem nākotnes plāniem. Dalība Latvijas izlases vasaras treniņnometnēs gan nākusi par labu šai izvēlei. “Tās jauniešu izlases, tas vienmēr bija tā forši, vasarā, tusiņš. Man bija baigais bonuss tas, ka pēc tām jauniešu izlasēm es braucu uz Ameriku, mums bija pirmssezona un es vienmēr biju labā formā,” Baško stāsta.

Pēc studiju beigām Baško vienu sezonu pārstāvēja Izraēlas klubu “Ramat Hasharon”, bet pēc tam pārstāvēja dažādus klubus Francijas, Spānijas, Itālijas, Polijas un Krievijas un arī Latvijas līgās, gūstot arī godalgas.

Baško, kura nesen uzņēmusies sieviešu valstsvienības ģenerālmenedžeres lomu, intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” neslēpa, ka viņas mērķis ir panākt, lai izlase startētu Olimpiskajās spēlēs.

Pati Baško Latvijas sieviešu valstsvienības sastāvā piedalījās 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā. Tāpat viņa piedalījusies septiņos Eiropas čempionātos un Pasaules kausa izcīņā.

Baško rūp arī jaunā maiņa, proti, bērnu un jauniešu sports.

Basketbola klubam “TTT Rīga” ir ļoti liela nozīme sieviešu basketbola līmeņa uzturēšanā un attīstībā, uzskata Baško. Savas profesionālās karjeras pēdējos gadus viņa aizvadīja “TTT Rīga”, kam aizvadītājā sezonā izdevās izcīnīt iespēju 2019./2020. gadā spēlēt Eirolīgas pamatturnīrā.

“TTT Rīga” sistēmā ir iekļauts arī bērnu un jauniešu sports – klubā ir junioru un kadetu komandas. Šovasar U-18 meiteņu basketbola izlasē bija iekļautas četras “TTT Rīga – Juniores” un piecas “TTT Rīga – Kadetes”. Klubs ļauj jaunajām spēlētājām uzkrāt nepieciešamo pieredzi, uzsver Baško.

“TTT” budžetā nozīmīgu lomu spēlē korupcijas skandālos ierautās “Rīgas Satiksmes” dotācija. Savulaik pret to asi vērsās Valsts kontrole, norādot, ka pašvaldības uzņēmums, kas strādā ar zaudējumiem, nedrīkst ziedot. Valsts policija par to sāka kriminālprocesu, kas gan tika izbeigts nozieguma sastāva trūkuma dēļ. “Rīgas Satiksme” ir viens no “TTT Rīga” dibinātājiem.

Tam, ka vīriešu dzimuma sportistiem maksā krietni lielākas algas, ir arī pamatoti iemesli – vīriešu sports piesaista lielāku skatītāju uzmanību, tajā vairāk ir ieinteresēti sponsori un reklāmdevēji, jautāta par dažādu dzimumu sportistu atalgojuma atšķirībām, intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” atzina profesionāles karjerai ardievas teikusī Baško.

Profesionālo sportistu atalgojums ir ļoti atkarīgs no komandas budžeta iespējām, taču pieprasītāko sportistu atalgojums parasti ir ievērojami lielāks nekā viņu komandas biedriem. “Protams, gribētos, lai visām maksā vienādi, bet tā nekad nebūs,” sacīja Baško.

Stāstot par personisko pieredzi, viņa izteicās, ka, piemēram, Krievijā ir klubi, kas nevar samaksāt neko un ir klubi, kuros dažām spēlētājām maksā miljonos mērāmas algas: “Tas laikam atkarīgs no pilsētas.”

Komentējot personisko pieredzi par reklāmas līgumiem, Baško, kas savulaik bija minerālūdens “Vichy” reklāmas seja, atzina, ka ūdens ražotājs par viņas līdzdalību reklāmā maksājis “graudā”. “Es varēju dzert ļoti, ļoti daudz ūdens,” viņa teica.