Gads kopš gadsimta ugunsgrēka – zaudējumi miljonos, vainīgo nav  (51)

Ugunsgrēka izcelšanās iemeslus gandrīz precīzi gadu – kopš 2018. gada 24. jūlija izmeklē Valsts policija, kura ierosinājusi kriminālprocesu par mantas iznīcināšanu aiz neuzmanības, ja tā radījusi smagas sekas.

Tikai nedēļu pēc izmeklēšanas sākuma intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā toreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") norādīja, ka jau noteikta liesmu izcelšanās vieta – tā bijusi kūdras ieguves uzņēmuma "Pindstrup Latvia" teritorijā. Savukārt Valsts meža dienesta (VMD) vadītājs Andis Krēsliņš skaidroja – 17. jūlija pulksten 17.13. pirmos dūmus šajā teritorijā pamanījis dienesta ugunsnovērošanas torņa dežurants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) pirmais izsaukums uz notikuma vietu gan saņemts precīzi 20 minūtes vēlāk – 17.33. VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš raidījumā norādīja, ka, ugunsdzēsējiem ierodoties, liesmas jau bija izpletušās.

Tomēr kopš tā laika jaunu pavērsienu lietā nav bijis un izmeklēšana nonākusi strupceļā, nevienu vainīgo tā arī nenoskaidrojot. "Patlaban Kriminālprocess ir apturēts. Ir veiktas visas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, tomēr savāktais pierādījumu kopums nav pietiekams, lai pierādītu kādas personas vainu notikušajā. Ja mūsu rīcībā nonāks jauni fakti, process tiks atjaunots," portālu "Delfi" jūlija sākumā informēja policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Signe Šteinberga.

Uz precizējošiem jautājumiem, likumsargi izsmeļošas atbildes nesniedza. Izmeklēšanas gaitā esot nopratinātas personas un veikta ekspertīze, tomēr tas, kur tieši, kā un cikos sākās degšana esot izmeklēšanas noslēpums. Kaut apturēta, izbeigta šī izmeklēšana vēl nav, tādēļ šīs ziņas izpaust nedrīkstot. Policija atzīst, ka šajā kriminālprocesā nevienai personai nav piemērots ne aizdomās turētā statuss, ne statuss "persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess". Cietušie gan ir, bet arī tos, kā arī viņiem nodarīto zaudējumu apjomu, likumsargi atsakās nosaukt.

Liesmas nodarīja naudā neaprēķināmu postu Stiklu purvu dabas liegumam, kas ir nozīmīga ligzdošanas vieta īpaši aizsargājamiem putniem, kā bikšainais apogs un zivjērglis, kā arī dažādu Latvijā reti sastopamu augu biotops.

Tomēr ir arī zaudējumi, ko var saskaitīt – tie ir vismaz 2,5 miljonus eiro lieli. Latvijas valsts mežiem (LVM) zuduši kokmateriāli 93 hektāros zemes, kas varētu būt ienesuši 1,6 miljonus eiro. Savukārt kūdras ieguves uzņēmums "Pindstrup Latvia", kura teritorijā izcēlās liesmas, zaudējumus lēš aptuveni viena miljona eiro apjomā – tas ietver gan 85 tūkstošus kubikmetru gatavās kūdras, gan divus sadegušus traktorus un ūdens cisternu, gan 180 hektārus izdeguša meža.

Iespaidīga summa – kopā gandrīz miljons eiro – iztērēta arī pašai liesmu dzēšanai. VUGD pagājušās vasaras lielāko meža ugunsgrēku dzēšana izmaksājusi kopumā vairāk nekā 700 tūkstošus eiro. Ugunsdzēsēju algām ar virsstundām – 567 tūkstoši eiro, bet degvielai un smērvielām – 23 tūkstoši eiro. VMD glābšanas darbiem iztērējis 118 tūkstošus, jeb gandrīz divreiz vairāk nekā parasti šim mērķim atvēl visa gada laikā. Savukārt LVM dzēšanai tērējuši 53 tūkstošus eiro. Vēl aptuveni 10,5 tūkstošus eiro izmaksājusi zemessargu iesaiste cīņā ar liesmām, un nepilnus 87 tūkstošus eiro iztērējuši Nacionālie bruņotie spēki (NBS), sūtot savus helikopterus liesmas dzēst no gaisa.

45 tūkstošus no NBS iztērētajiem 87 tūkstošiem eiro samaksāti Lietuvai un Baltkrievijai, kuras savus helikopterus sūtīja palīgā. NBS helikopteri ugunsgrēka dzēšanai tika piesaistīti jau 17. jūlija vakarā. Tomēr no 20. jūlija pēcpusdienas līdz 25. jūlija pievakarei, tie dzēšanas darbos vairs nevarēja piedalīties, jo bija jāiziet obligātās apkopes.

Jāpiebilst, ka VUGD priekšnieks Āboliņš diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" apgalvoja, ka par gaidāmajām apkopēm uzzinājis tikai ugunsgrēka dzēšanas trešajā dienā. NBS gan portālam "Delfi" apgalvoja, ka Gaisa spēku operatīvais dežurants VUGD par to informējis "nekavējoties, un uz pieprasījumu", tomēr atteicās precizēt, kad un kam tieši šī informācija sniegta.

Lai viestu lielāku skaidrību par helikopteru iesaisti dzēšanas darbos, VUGD 2019. gada janvārī portālam "Delfi" izsniedza pats savu hronoloģisko apskatu, kas balstīts dienesta iekšējā sistēmā reģistrētos datos. Apskatam gan noteikts ierobežotas pieejamības dokumenta statuss, jo VUGD ieskatā informācijas kopums par resursiem, taktiku un reaģēšanas spējām var tikt izmantots Latvijas drošības interesēm neatbilstošiem mērķiem. Tajā pašā laikā informācija izsniegta analītiskās žurnālistikas mērķiem, tādēļ "Delfi" nepublicē šo dokumentu, bet atsaucas uz atsevišķiem tajā minētajiem faktiem, analizējot jau iepriekš izskanējušās pretrunas. Proti, no apskata izriet, ka paši dzēšanas darbu īstenotāji notikuma vietā par helikopteru trūkumu nav zinājuši vēl 21. jūlija rītā, un neziņa valdījusi līdz pat pēcpusdienai. Tikai 24. jūlija rītā helikopters, noprotams, šoreiz Lietuvas sūtītais, atkal iesaistījies dzēšanas darbos no gaisa.

Uz jautājumu, vai līdzīga situācija varētu atkārtoties dzēšot citus meža ugunsgrēkus, Aizsardzības ministrija atbildēja apstiprinoši: "Veicot noteiktas lidojuma stundas, helikopteriem ir jāveic tehniskā apkope, kuras laikā tie nevar iesaistīties dzēšanas darbos. Normatīvie akti paredz, ka lidaparātu apkope jāveic atbilstoši nolidotajām stundām – apkope nepieciešama pēc 10, 25 un 50 nolidotām stundām. Pēc nolidotām 100 stundām helikopteram veic padziļinātu apkopi remonta rūpnīcā."

Situācija mainīsies, kad Latvija būs iegādājusies četrus jaunus "Blackhawk" lidaparātus no ASV. Plānots, ka tie būs piemēroti arī meža ugunsgrēku dzēšanai. Šie plāni atklātībā nonāca 2018. gada vasarā un sākotnēji bija paredzēts, ka pirmo helikopteru Latvija saņems 2021. gadā. Tagad šie plāni atlikti uz mazliet tālāku nākotni. "2018. gada 5. oktobrī tika parakstīts AM līgums ar ASV valdību par četru helikopteru UH-60M "Black Hawk" iegādi. Līgums paredz divu helikopteru piegādi 2022. gada beigās un divu helikopteru piegādi 2023. gada beigās," tagad skaidro ministrija.

NBS helikopterus gan varētu uzsākt izmantot jau uzreiz pēc to saņemšanas, jo paralēli ar līguma izpildi tiek plānota pilotu un inženieru apmācība ASV, kā arī helikopteriem nepieciešamās infrastruktūras izveide.

Jau ziņots, ka Valsts meža dienesta vadītājs Andis Krēsliņš 2018. gada vasarā diskusijā par ugunsgrēka dzēšanu "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā apgalvoja, ka dzēšanu apgrūtināja fakts, ka stigas un ceļi Stiklu purvu dabas liegumā nebija tīrīti, jo to darīt aizliedzot likums. Tādējādi Krēsliņš izplenījās dabas sargu dusmas, kuri šo apgalvojumu nosauca par meliem.

LVM, kas apsaimnieko lielu daļu no dabas lieguma mežiem, gan norāda, ka kvartālstigas koptas katru gadu no 2013. līdz 2016. Tomēr pēc ugunsgrēka šis darbs netiek darīts intensīvāk, jo jēgas no tā nebūtu – pa purvā izcirstu stigu ugunsdzēsēju mašīna pabraukt tāpat nevarētu. "Dabas lieguma teritorijā ir septiņi atsevišķi purvi un pieguļošā meža teritorija pārsvarā ir uz kūdras augsnēm ar salīdzinoši biezu kūdras slāni, kā rezultātā augsnes nestspēja ir tik zema, ka tās nav izmantojamas par pārvietošanās ceļiem Valsts Meža dienesta ugunsdzēsības transportlīdzekļiem. Apaugums traucē ugunsdzēsības transportam, taču konkrētajā gadījumā Stiklu purvā pārvietošanos primāri ierobežo zema augsnes nestspēja kūdras augsnēs," skaidro uzņēmuma pārstāve Inga Pētersone.

Kā piemēru viņa piesauc kādu gadījumu no pagājušā gada ugunsgrēka dzēšanas darbiem – LVM piesaistījis ar ķēdēm aprīkotu traktoru, bet arī tas nav varējis normāli pārvietoties pa stigu un beigu beigās pašu traktoru nācies glābt no sadegšanas, izzāģējot stigas malā augošos kokus.

Tas gan nenozīmē, ka mācības nav gūtas un visu turpmāk darīs tāpat kā iepriekš. Pēc ugunsgrēka LVM sagatavots jauns ugunsdrošības preventīvo pasākumu plāns (UPPP), kas saskaņots arī ar meža dienestu. Tajā paredzēts gan izlīdzināt brauktuvi jau esošiem ceļiem, gan izbūvēt meža teritorijā kvalitatīvu autoceļu, izbūvēt ūdens caurtekas un izveidot jaunu ūdens ņemšanas vietu dzēšanas darbiem. Daļa plānā paredzēto darbu jau uzsākti – pirms ugunsbīstamās sezonas no brauktuvēm aizvākti kritušie koki un izzāģēti bīstamie koki deguma teritorijā. Savukārt pēc jūlija beigām LVM plāno bīstamo koku zāģēšanu ap Stiklu ciemu un caurteku izbūvi, skaidro uzņēmums.

Tomēr UPPP iekļautie pasākumi izraisījuši konfliktu starp iestādēm, kas sargā dabu no cilvēka, un iestādēm, kas sargā mežu no uguns. Tas ir, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atteikusies saskaņot virkni no LVM iecerēm, piemēram, jaunas ūdens ņemšanas vietas izveidi un meža ceļa izbūvi. "Lielākā daļa no ugunsgrēkiem mežos un purvos izceļas cilvēku rīcības dēļ, līdz ar to Pārvaldes ieskatā jaunu, labi braucamu ceļu izveide līdz šim neskartās dabas teritorijās tikai veicinās jaunu ugunsgrēku izcelšanos, kā arī palielinās cilvēku radīto traucējumu putniem un dzīvniekiem," aizrāda pārvalde.

DAP arī pauž neizpratni par to, kādēļ meža dienests saskaņojis LVM plānu "kur paredzētas normatīvajos aktos aizliegtas darbības, piemēram, jauna meža autoceļa būvniecība dabas lieguma zonā".

VMD atbildi parādā nepaliek. Tas uzskata – DAP noraidījusi principā visus ierosinājumus, kas reāli uzlabotu ugunsdrošību Stiklu purvos. "Būtiski ir saprast lietas būtību, ka, lai minētajā teritorijā sekmīgi varētu dzēst meža ugunsgrēkus, ir jābūt izpildītiem visiem UPPP nosacījumiem. Ja nosacījumiem netiek īstenoti, gadījumā, ja izceļas meža ugunsgrēks, palielinās risks savlaicīgi nenokļūt līdz ugunsgrēka vietai, lai uzsāktu dzēšanas darbus," brīdina dienests.

Arī LVM nesteidz pakļauties dabas sargu prasībām un atteikties no plānā iekļautajiem pasākumiem. "Dabas aizsardzības pārvalde, vērtējot UPPP atbilstoši savam pilnvarojumam un kompetencei, ir norādījusi, vai plānotie darbi būtu realizējami un ar kādiem nosacījumiem, bet tas nekādā mērā nav vērtējums par ugunsdrošības pasākumu lietderīgumu. Tādēļ sagatavotais UPPP pagaidām netiek koriģēts, bet katrai no plānotām darbībām tiek fiksēti saskaņošanas statusi un nosacījumi, kas jāveic, lai realizētu plānoto ieceri. Atbilstoši nosacījumiem, statusiem, papildus veicamajiem skaņojumiem, ietekmes uz vidi vērtējumiem turpināsim UPPP realizēšanu," norāda LVM.