JRT būvdarbos sabojāto namu iedzīvotāji vairs īpaši netic solījumiem visu salabot  (100)

"Mums ir skaidrs rīcības plāns. Pirmām kārtām, mēs izsludinām jaunu iepirkumu un paralēli mēs informējam iedzīvotājus, kā mēs novērsīsim šos te bojājumus," stāstīja Gruškevica. Viņa apgalvoja, ka tieši pēc VNĪ iniciatīvas notikusi tikšanās ar iedzīvotājiem, taču būvnieki tajā nav bijuši gatavi uzņemties atbildību.

Tikmēr "RERE Grupas" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš klāstīja, ka tieši "RERE" nosūtījusi galdniekus uz namu Ģetrūdes ielā 30, kura iedzīvotāji sūdzējušies, ka pāļu urbšanas rezultātā viņu māja deformējusies un tādēļ dzīvokļos nav iespējams atvērt durvis. Šie galdnieki esot "pievīlējuši" durvis, lai tās atkal vērtos.

Pēc diskusijas "Delfi" sazinājās ar Ģertrūdes ielas 30. nama pārvaldnieci Vitu Vinti, kas stāsta, ka diskusijā izskanējušie apgalvojumi tikai daļēji atbilst patiesībai. Vintei esot zināms, ka iespējamie remontdarbi individuālu tikšanos laikā ir apspriesti ar dažu dzīvokļu īpašniekiem: "Par plaisu remontēšanu mājai kopumā nekas netiek runāts. Mani kā apsaimniekotāju interesē, lai viņi saremontē mājas pamatus, lai tos nostiprina, pirms atsāk būvdarbus. Līdz šim viss ir bijis tikai sarunu līmenī, nekādas rakstiskas garantijas viņi nav snieguši vēl arvien. Mājas iedzīvotāji šajā sapulcē prasīja rakstiskas garantijas, bet tādas nav saņemtas."

Pārvaldniece arī apstiprināja, ka šobrīd, vairāk nekā astoņus mēnešus pēc tam, kad pāļu urbšana ir pārtraukta, vibrāciju izraisītie procesi mājā arvien vēl turpinās. "Māja turpina sēsties," viņa teica.

Rakstiskas garantijas tikšanās laikā ir pieprasījis zvērināts advokāts Uldis Cakars. Viņš ir viens no Ģetrūdes 30 iedzīvotājiem. Cakars "Delfi" atzina, ka solījumiem, ka viss tiks saremontēts viņš īsti netic.

"Tas lozungs, kas tagad skan, ir: mums taču jāuzbūvē teātris! Tas nekas, ka jums māja brūk. Man liekas, ka šāda attieksme no valsts puses, negarantējot valsts īpašumā esošas ēkas pasūtītāja darbības rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu un stāstot katrreiz savus pekstiņus, nedara godu ne šai valstij, ne celtniecības kompānijai, ne VNĪ," sacīja Cakars.

Blakus esošajā mājā Ģertrūdes ielā 32 saimnieko Mārtiņš Ķīsis. Viņš savas pretenzijas VNĪ esot izklāstījis oficiālā iesniegumā, taču nekas vairāk par solījumiem līdz šim neesot saņemts. "Viņiem vispirms būtu jāsaprot, kas tad tur ir jāremontē un cik tas maksās. Vai ne? Ir jāvērtē, kāds būs darbu apjoms, vai tas ietekmē projekta apmēru, vai ir kaut kādas lietas, kas būtu jādara pirms tam, ir jābūt darba organizācijas projektam."

Ķīsis uzskata, ka pats jau daļēji padarījis to, ko būtu jādara VNĪ vai būvniekiem: "Ir jābūt tāmei, jābūt kaitējuma novērtējumam. Līdz šim brīdim man visa šī te ekspertīžu lieta jau ir izmaksājusi vairākus tūkstošus."

VNĪ pasūtītajā un "Citrus Solutions" sagatavotajā kaimiņmāju tehniskās apsekošanas atzinumā norādīts, ka nams Ģertrūdes ielā 30 ir "nosacīti apmierinošā tehniskajā stāvoklī". "Tajā ir novērotas lokālas plaisas, kas progresējot var radīt lokālu elementu avārijas stāvokli, bet kopumā nav pazīmju, kas liecinātu par ēkas nesošo konstrukciju nestspējas, mehāniskās stiprības vai noturības zudumiem." Ēkai Ģertrūdes 32 tehniskās apsekošanas atzinuma autors – būvinženieris K. Kostjukovs nav konstatējis būtiskus bojājumus vai nestspējas zudumus.

Saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju, pirmās sūdzības par JRT būvlaukumā notiekošo darbu rezultātā nodarītu kaitējumu kaimiņos esošajiem namiem saņemtas jau aizvadītā gada 21. septembrī. Tie nodarīti demontāžas darbu laikā, demontējot kādu jumta siju, kas izrādījusies iestiprināta Ģertrūdes ielas 32. nama sienā.

Savukārt aizvadītā gada 21. novembrī Ģertrūdes ielas 30 iedzīvotāji vērsās pie "RERE Būve 1" ar sūdzībām par plaisām, kas izveidojušās mājas sienās un vairākos dzīvokļos. Vienlaikus vairāki Ģertrūdes ielas 30 un Ģertrūdes ielas 32 iedzīvotāji vērsušies arī Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKD). Pēc vairākām nedēļām – 20. decembrī no Ģertrūdes ielas 30. nama iedzīvotājiem saņemts arī rakstisks iesniegums.