Galīgo lēmumu par LU rektoru politiķi pieņems valdības balsojuma priekšvakarā  (116)

Jāatgādina, ka pirmo LU Satversmes sapulces balsojumu par rektora amata kandidātiem 24. maijā pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Kaut Muižnieks uzstāja, ka ir ievēlēts, pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums. Arī otrajā balsojumā Muižnieks uzvarēja, tomēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pēc Izglītības kvalitātes valsts dienesta izvērtējuma paziņoja, ka vēlēšanās konstatēti būtiski Augstskolu likuma un LU Satversmes pārkāpumi, tādēļ ministrija valdībai ieteiks Muižnieku rektora amatā neapstiprināt. LU vadība ministrei nepiekrita, un pasūtīja divu juridisko biroju atzinumus, kuros tika secināts, ka rektora vēlēšanas notikušas atbilstoši likumam.

Tikmēr pārējo valdībā ietilpstošo partiju pārstāvji 12. augustā pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes, norādīja uz nepieciešamību reformēt augstākās izglītības sistēmu kopumā, bet Muižnieka jautājumu komentēja izvairīgi. Politiķi konceptuāli neiebilda IZM nostājai, bet atsaucās uz gaidāmajiem Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas juristu atzinumiem, kā potenciāli nozīmīgu faktoru, lai pieņemtu galīgo lēmumu.

Taču šie atzinumi skaidrību nav viesuši. Tieslietu ministrija norādīja uz nepilnībām LU iekšējos normatīvajos aktos, kas ļāvuši iestāties pašreizējai neskaidrībai par vēlēšanu likumību, tomēr no konkrētas nostājas izvairījusies, norādot, ka lēmums jāpieņem Ministru Kabinetam. Savukārt Valsts kancelejas juristi ieņēma kritisku nostāju, norādot, ka IZM sagatavotais lēmumprojekts nav gana pamatots.

Tomēr arī pēc šo atzinumu nonākšanas publiskajā telpā, "Delfi" aptaujātie politiķi vairījās ieņemt stingru nostāju. Piemēram, KPV LV līderis Atis Zakatistovs "Delfi" norādīja, ka partija savu nostāju atkārtoti pārrunās pirmdien frakcijas sēdē pirms koalīcijas partiju sadarbības padomes sanāksmes, savukārt Nacionālās apvienības (NA) politiķis Imants Parādnieks skaidroja, ka partijas valdes līmenī šis jautājums netiks izskatīts, un katram ministram lēmums būs jāpieņem pašam. "Katra ministra kompetencē ir, uzklausot visus argumentus, saņemtos atzinumus, arī ņemot vērā VK atzinumu, kurš ir citāds, nekā sagatavotais Ministru kabineta lēmums, pieņemt pašiem lēmumu," norādīja Parādnieks.

"Attīstībai/Par!" (A/P) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts "Delfi" pauda, ka A/P ministri balsošot vienoti un saskaņā ar premjerministra nostāju. "Es drusku nožēloju, ka valdībai te ir jāiejaucas, bet mūsu ministri viennozīmīgi rīkosies saskanīgi ar Ministru prezidentu un šeit es domāju, ka valdības lēmumam noteikti ir jābūt gan juridiski korektam, gan tādam, kas ir vērsts uz situācijas atrisinājumu, nevis saasinājumu. Šobrīd nav gluži vēl skaidrs, kāds tad tas valdībai priekšā celtais lēmumprojekts izskatīsies. Es saprotu, ka Valsts kancelejas Juridiskā dienesta atzinuma gaismā tiks veiktas zināmas korekcijas. Tieši kādas – to es vēl nezinu, to mēs pārrunāsim pirmdien valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē," norādīja Pavļuts.

Tikmēr "Jaunās Vienotības" līderis Arvils Ašeradens norādīja, ka partijas valdē pastāv dažādi viedokļi, taču gala lēmumu tā pieņems pirmdien gaidāmajā valdes sēdē. "Premjers Krišjānis Kariņš sliecas atbalstīt izglītības ministri, aicinot izmantot šo brīdi, lai rastu labāko risinājumu universitātes attīstībai un nesaistīt to tikai ar Muižnieka kunga ievēlēšanas iespējām," norāda Ašeradens.

Vairāki politiķi norādīja, ka sagaida, ka IZM vēl precizēs valdības lēmumprojektu, lai novērstu Valsts kancelejas paustās bažas. IZM pārstāve Egita Diure "Delfi" norādīja, ka lēmumprojekts šobrīd tiek precizēts un šis darbs tiks pabeigts līdz darba nedēļas beigām.