Muižnieks pret Šuplinsku: likumu līkumi, personiskā nepatika un augstskolu reitingu (ne)nozīmīgums  (122)

Nākamajā dienā pēc intervijas "Delfi TV ar Jāni Domburu" Muižnieks vērsās tiesā ar prasību atcelt sev nelabvēlīgo valdības lēmumu. Tāpat viņš gatavojas tiesu lūgt šajā lietā piemērot pagaidu noregulējumu, tas ir, aizliegt LU rīkot jaunu Satversmes sapulci un rektora vēlēšanas līdz brīdim, kamēr tiesa izlems, vai valdība bija tiesīga viņu neapstiprināt rektora amatā.

Piektdien Valsts prezidents Egils Levits publiski pauda viedokli, ka Izglītības un zinātnes ministrijai, LU un Muižniekam būtu jāsēžas pie sarunu galda un jāatrod veids, kā "šo Gordija mezglu pārcirst". Tikmēr ministre Šuplinska tajā pašā dienā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina, ka īsti nezina, kā izveidojušos situāciju atrisināt.

Muižnieks neizslēdz iespēju, ka Šuplinskas nostāju jautājumā par LU Satversmes sapulces leģitimitāti un arī attieksmi pret viņu personiski varētu būt ietekmējuši kādi subjektīvi apsvērumi. Šuplinska to noliedz.

Pilnu interviju ar Muižnieku var noskatīties šeit, bet pilnu interviju ar Šuplinsku - šeit.

Otrdien neilgi pēc Muižniekam nelabvēlīgā valdības lēmuma Latvijas Universitātes vadība paziņoja, ka šī lēmuma dēļ LU Satversmes sapulce ir atzīta par neleģitīmu un tādēļ par neleģitīmu uzskatāms arī tās laikā ievēlētais augstskolas Senāts un Šķīrējtiesa. Tāpat tika paziņots, ka tādēļ par neleģitīmiem uzskatāmi arī Senāta lēmumi par Juridiskās, Teoloģijas, Humanitāro zinātņu un Vēstures un filozofijas dekānu apstiprināšanu.

Dienu vēlāk gan LU Senāts paziņoja, ka turpina darbu, jo tā pilnvaras un ievēlēšanas leģitimitāti neviens nav apstrīdējis. Senāta priekšsēdētājs Mārcis Auziņš arī norādījis, ka strādās pie jaunu LU rektora vēlēšanu sarīkošanas.

Amatā neapstiprinātais Muižnieks gan uzskata, ka, ņemot vērā, ka viņa neapstiprināšana tika pamatota ar iespējamu LU Satversmes sapulces neleģitimitāti, tagad ir jāvērtē visi šajā sapulcē pieņemtie lēmumi. Šuplinska ir pretējās domās.

Vairāk nekā mēneša garumā Izglītības un zinātnes ministrija un LU ir publiski izplatījušas dažādus juristu skaidrojumus un atzinumus par to, kādi pārkāpumi ir vai nav tikuši pieļauti LU Satversmes sapulcē, kurā tika lemts par Muižnieka ievēlēšanu rektora amatā. Abu pušu juristu viedokļi par to atšķiras vēl arvien.

"Delfi TV ar Jāni Domburu" intervijās atklājās, ka pirms izšķirošā valdības lēmuma, kas tika pieņemts 27. augustā, bijušais rektors un ministre šo situāciju nav pārrunājuši "aci pret aci". No Muižnieka teiktā izriet, ka viņš centies šo jautājumu pārrunāt arī ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP), taču ministra attieksme pret šādām sarunām bijusi noraidoša.

Muižnieks intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina, ka tomēr neizslēdz iespēju, ka izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) nostāju jautājumā par viņa apstiprināšanu uz otru pilnvaru termiņu varētu būt iespaidojuši arī personiski apsvērumi.

Viņš pamanījis, ka ministre publiski norādījusi, ka kādā šā gada martā notikušā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Muižnieks izteicies, ka LU ar pārvaldību viss esot kārtībā. Viņaprāt, ministre nospriedusi, ka Muižnieks ir "pārāk lepns".

Šuplinska jebkādas personiskas antipātijas pret Muižnieku noliedz. Gluži pretēji, viņa bijušo rektoru cienot kā zinātnieku. Ministre uzsver, ka viņas un Muižnieka ceļi iepriekš nekad nav krustojušies tā, lai rastos pamats kādai subjektīvai nepatikai.

"Skatījumam, kas ir nozarē, būtu jābūt sistēmiskam," sacīja Šuplinska.

Valdība, politiski lemjot par LU virzīta rektora neapstiprināšanu, ir pārkāpusi savas pilnvaras. Šādu viedokli, norādot uz Augstskolu likumā noteikto valdības lomu augstskolu rektoru apstiprināšanas procesā, pauž amatā neapstiprinātais Muižnieks.

Valdību veidojošo partiju politiķi par Muižnieka apstiprināšanu vai neapstiprināšanu vairākkārt sprieda valdību veidojošo partiju sadarbības padomē. Dažu nedēļu laikā politiķu viedoklis arvien vairāk nosliecās par labu izglītības ministres Šuplinskas pozīcijai. Šonedēļ notikušajā valdības sēdē atšķirīgs viedoklis jautājumā par Muižnieka neapstiprināšanu bija tikai vienas partijas, proti, KPV. LV ministriem.

Šuplinska gan noliedz, ka par atbalstu viņas nostājai LU rektora jautājumā būtu notikusi politiskā tirgošanās un uzstāj, ka par iemeslu Muižnieka neapstiprināšanai bijuši tikai juridiskie pārkāpumi, kas pieļauti rektora vēlēšanu procesā.

Šuplinskas pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas mājaslapā jau vairākas dienas pirms 24. maijā notikušās LU Satversmes sapulces bija publicēts raksts, kurā, norādot tieši uz Muižnieku, uzsvērts, ka personām, kuru vārdi atrodami VDK aģentu kartotēkā, nebūtu jāieņem augsti amati. Šuplinska gan apgalvo, ka šādai partijas nostājai šajā gadījumā neesot bijis ietekmes uz viņas pozīciju jautājumā par LU Satversmes sapulcē notikušo rektora vēlēšanu leģitimitāti.

Pirms četriem gadiem, stājoties amatā Muižnieks par savu prioritāti nosauca LU starptautiskās konkurētspējas uzlabošanu un nostiprināšanu. Tomēr panākumus šajā jomā liek apšaubīt fakts, ka šo gadu laikā nav spējusi būtiski uzlabot savas pozīcijas dažādos starptautiskos augstskolu reitingos. Latvijas augstskolas tajos arvien manāmi atpaliek gan no Igaunijas, gan no Lietuvas lielākajām augstskolām.

Trešdien Muižnieks gan apgalvoja, ka reitingu nozīme ir krietni pārspīlēta. Viņš gan esot pārliecināts, ka viņa paveiktais ar laiku "akumulēsies" un LU izdosies "iekarot" augstāku vietu šajos reitingos.

Bijušā LU rektora un izglītības ministres domas par reitingu nozīmīgumu sakrīt – arī Šuplinska apgalvoja, ka ir pret "dzīšanos" pēc reitingiem. Viņasprāt, konkrētu vietu reitingā vispār nevajag uzskatīt par mērķi.